2019. gada 2. ceturksnī bija nodarbināti 64,7 % Latvijas iedzīvotāju

0

019. gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 905,6 tūkstoši jeb 64,7 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājās par 4,0 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 2,0 tūkstošiem.

Lai gan kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2019. gada 1. ceturksnī ES – 60,4 %), 2. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,1 %, bet Lietuvā – 65,8 %.

Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)

Datu avots: Eurostatdatubāze, 2019. gada 2. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.

2019. gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 28,2 %, kas ir par 5,6 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 48,4 tūkstoši jauniešu.

2. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,5 stundas, kas ir par 0,9 stundām mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš.

Gada laikā darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 27,7 % (kritums par 2,9 procentpunktiem). Minimālo algu¹ vai mazāk valstī kopumā saņēma 125,7 tūkstoši jeb 15,6 % darbinieku, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gada 2. ceturksnī. Reģionos vislielākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 23,9 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.

Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450 līdz 700 eiro, gada laikā samazinājās par 3,4 procentpunktiem (2. ceturksnī – 31,5 %), savukārt to, kuru darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro, pieauga par 4,9 procentpunktiem (2. ceturksnī – 30,2 %).

Gada laikā 1400 eiro un vairāk saņēmušo personu īpatsvars palielinājies par 1,7 procentpunktiem.

2019. gada 2. ceturksnī 2,9 % darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,4 % darba samaksas lielumu nenorādīja.

Darbinieku sadalījums pēc mēneša neto darba samaksas lieluma pamatdarbā

(procentos)

  2018. g. 2. cet. 2019. g. 1. cet. 2019. g. 2. cet.

Darbinieki

100,0

100,0

100,0

līdz 450,00 EUR

30,6

29,0

27,7

darbinieki, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk

17,4

15,3

15,6

450,01–700,00 EUR

34,9

34,8

31,5

700,01–1400,00 EUR

25,3

26,4

30,2

1400,01 EUR un vairāk

3,6

4,4

5,3

netika aprēķināta vai izmaksāta

3,0

2,8

2,9

netika norādīta

2,6

2,6

2,4

2019. gada 2. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Darbaspēka apsekojuma rezultāti publicēti CSP datubāzē sadaļā„Nodarbinātība” un “Ekonomiskā aktivitāte”.

¹2018. un 2019. gadā minimālā darba alga bija 430 eiro.