“Altum”: Naudu attīstībai viskūtrāk meklē mazie un jaunie uzņēmumi

0

Autors: Laura Cibule,LETA

Valsts kapitālsabiedrība “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) ar finanšu instrumentiem – aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos u. c. – nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas, un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums. Par kuriem finanšu instrumentiem ir lielākā interese, kā vērtējamas topošo un jau esošo uzņēmēju zināšanas un kā sokas ar institūcijas trīs gadu stratēģijas izpildi, intervijā aģentūrai LETA stāsta “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš:

Kā vērtējat ar uzņēmējdarbību nodarboties gribošo zināšanas un sapratni par biznesa vidi? Vai nav tā, ka bieži vien ir tikai vēlme, bet saprašanas nekādas?

Ja ir spēcīga vēlme, tas jau daudz nozīmē. Tā teikt, ja deg acis, izdarīt var ļoti daudz. Ja ir laba ideja, sapratne, ko gribi izdarīt, kam tas varētu būt interesants, kur radīsies ieņēmumi, tas jau ir daudz. Drīzāk jāsecina, ka ne ar kādām gudrībām nevar palīdzēt cilvēkam, kuram nav degsmes.

Regulāri rīkojam seminārus uzņēmējiem, tostarp reģionos, un priecē, ka to apmeklētība ir ļoti laba. Rīkojam arī “Starta dienas” kopā ar citām institūcijām, un šajos pasākumos cilvēki var iegūt informāciju par ļoti daudzām programmām un atbalsta iespējām.

Biznesa projekti, protams, ir visdažādākie – gan mazi, gan vidēji, gan lieli. Mums portfelī ir pietiekami daudz piemēru, kad tiek izmantoti lielāki kredīti. Ja neskaita paralēlo aizdevumu, kas ir specifisks instruments, esam izsnieguši liela apjoma finansējumu, pat tuvu trīs miljoniem eiro, arī tādos tipiskos finanšu instrumentos kā aizdevumi. Liela apjoma kredītu varbūt nav ļoti daudz, bet ir pietiekami daudz klientu, kuru saistības mērāmas simtiem tūkstošu un pat miljoniem eiro. Kredīti līdz 20 tūkstošiem eiro viena gada laikā ir izsniegti sešu miljonu eiro apmērā. Var secināt, ka pieprasījums noteikti ir.

Daudz tiek runāts par uzsvaru uz ražošanas projektiem, bet arī apkalpojošā sfēra ir svarīga, un šajā jomā lielākoties tiek piesaistīti maza apjoma kredīti. Tipisks piemērs – ar mūsu atbalstu tiek īstenots ap 20 tūkstošu eiro projekts reģionā – piemēram, izveidota kafejnīca, radot arī jaunas darbvietas. No vienas puses, tirgus šajā nozarē šķiet piesātināts, bet realitātē jaunajiem uzņēmumiem sokas ļoti labi.

Protams, finanšu instrumentu apguves tempus vienmēr var gribēt lielākus. Nupat kopā ar SKDS veicām pētījumu, kas parādīja – Latvijas uzņēmumu attīstības ieceru īstenošanai tuvākajos trīs gados vajadzēs iespaidīgu finansējumu – apmēram septiņus miljardus eiro. Tomēr uzņēmējiem finansējuma piesaistē jābūt aktīvākiem nekā līdz šim, pretējā gadījumā teju puse no iecerētā paliks bez finansējuma.

Šobrīd naudu attīstībai viskūtrāk meklē mazie un jaunie uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa nemaz nevēršas pie finansētājiem, lai gan atzīst, ka finansējums tiem ir nepieciešams. Esam aprēķinājuši, ka mēs varētu divkāršot izsniegto aizdevumu apmēru, ja pie mums vērstos visi uzņēmumi, kuriem nepieciešams finansējums, bet tiem ir atteikušas bankas, jo ir pārāk jauni vai mazi, ar nepietiekamu pašu kapitālu un nodrošinājumu vai nav prasītā galvojuma. Lielu daļu no banku neatbalstītajiem uzņēmumiem varam finansēt, jo ALTUM ir lielākas iespējas atbalstīt riskantākus projektus. Būtiski, ka bieži uzņēmumiem finansējums nepieciešams jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai, kā arī eksporta veicināšanai, tāpēc īpaši svarīgi ir veicināt finanšu pieejamību. Redzam, ka mūsu potenciāls un iespējas ir vēl vismaz 300 miljoni eiro gadā vairāk, proti, esam gatavi būtiski palielināt valsts atbalsta finansējumu uzņēmumiem.

Kas lielākoties ir jūsu semināru apmeklētāji – cilvēki, kuri tikai grib uzsākt biznesu, vai tādi, kuri jau kādu laiku ir uzņēmēji, bet meklē palīdzību?

Apmeklētāji ir dažādi – gan tādi, kuriem jau kādu laiku ir savs bizness, bet ir sapratuši, ka kopā ar kādu būtu ērtāk, vai arī vēlas uzzināt par jauniem pieejamajiem finanšu instrumentiem, gan gados jauni, kas vēlas, tā teikt, iztaustīt vidi. Stāstām viņiem par veiksmīgajiem projektiem, parādām, cik ātri dažkārt ir iespējams gūt panākumus. Tāpat stāstām, kādi mājasdarbi jāveic, pirms var pretendēt uz finansējumu.

“Altum” tomēr ir salīdzinoši jauna institūcija. Kā vērtējat tās atpazīstamību?

Pirms pusotra gada žurnāls “Kapitāls” piešķīra mums visstraujāk augošā zīmola balvu, divus gadus pēc kārtas esam saņēmuši “Laba servisa” izcilības balvas. Tāpat SKDS pētījumi liecina, ka mūsu atpazīstamība ar katru gadu aug par 10 procentpunktiem.

Iespējams, tā teikt, tante Bauskā nezina par “Altum” specifiskajiem produktiem, bet zina, ka kaimiņš ir izmantojis Zemes fonda pakalpojumu un pilsētā kāda no daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām ir nosiltināta ar “Altum” atbalstu, izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Mums ir svarīga atpazīstamības pieauguma tendence. Protams, mēs paši varbūt nevaram būt visur klāt, tostarp mazākajos ciemos. Taču, ja cilvēks nevar no ciema aizbraukt līdz reģiona centram un, piemēram, apmeklēt kādu no 21 “Altum” klientu apkalpošanas vietas, lai tiktos ar mums, vēlme nodarboties ar uzņēmējdarbību, iespējams, nav tik spēcīga.

Pēc jūsu novērojumiem – vai jaunā uzņēmējdarbība vairāk attīstās Rīgā, Pierīgā? Vai tomēr arī reģionos ir pavēries skats uz gaišāku nākotni?

Vēsturiski, vēl no Latvijas Hipotēku un zemes bankas laikiem, mūsu portfelī ir daudz klientu no reģioniem, kas saistīti ar lauksaimniecību. Taču, ja runājam par apstrādes uzņēmumiem, tad tie lielākoties atrodas Rīgā, Pierīgā. Tā ir viena no tendencēm, ja apstrādes uzņēmums neveidojas pašā Rīgā, tad būs tai tuvumā. Tomēr ir iemesli, kāpēc uzņēmēji izvēlas atrasties tuvu Rīgai. Protams, ļoti daudz veiksmīgu uzņēmumu, mūsu klientu ir arī reģionos, piemēram, “Alūksnes putnu ferma”, “Baltic Block” Saulkalnē, “Trikātas piens”, “Autine” Cēsīs un daudzi citi.

Kopumā par kurām programmām ir lielākā interese no uzņēmēju puses?

Jaunajiem uzņēmējiem skaitliski lielākā interese ir par “Starta programmu”. Izsniegtās summas nav lielas, bet skaitliski apjoms gan. Ja uzņēmējs nav pilnīgs iesācējs, tad liela interese ir par “Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izaugsmes programmu”, kuras ietvaros atkarībā no tā, cik ambiciozi ir uzņēmēja nākotnes plāni, varam izsniegt aizdevumu pat līdz 2,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt lauksaimniekiem patīk tieši viņiem piemērotie produkti, piemēram, Zemes iegādes programma, kuras ietvaros iespējams saņemt līdz 430 tūkstošu eiro aizdevumu zemes iegādei. Lauksaimniekiem ir arī speciāls instruments apgrozāmo līdzekļu piesaistei.

Vai bieži novērojat arī veiksmes stāstus – uzņēmumus, kuri sākuši savu darbību sadarbībā ar jums, bet pāris gadu laikā ir izauguši jau līdz MVU kategorijai?

Drīzāk teiktu, ka liela daļa klientu, kas sākuši sadarbību ar mums caur vienu pakalpojumu, turpina sadarbību, jau izmantojot kādu citu programmu, un lēnām aug. Tāpat aug pakalpojumu kombinācijas. Tipisks piemērs ir labi zināmā “Karameļu darbnīca” Jelgavā, kas sāka ar vienu aizdevumu, strauji auga, vēlāk izmantoja arī apgrozāmos līdzekļus. Šodien no biznesa uzsācēja šis uzņēmums ir izaudzis jau līdz komercbankas klientam. Tāpat var pieminēt visā pasaulē zināmos “Giraffe 360”, kas sāka ar mūsu starta aizdevumu, pēc tam izmantoja jau lielāka apjoma finanšu instrumentus. Šodien šo uzņēmumu pazīst visā pasaulē.

“Altum” administrētā Zemes fonda bilancē 2017.gada 31.decembrī bija uzskaitīti 245 ieguldījumu īpašumi 10,5 miljonu eiro vērtībā. Kādi ir plāni attiecībā uz Zemes fondu šim gadam?

Zemes fonds ir viena no mūsu šā gada prioritātēm. Pēc pagājušā gada rezultātiem, kas parādīja milzīgu interesi par Zemes fonda pakalpojumiem, mums bija jāizvēlas, ko darīt tālāk – vai ņemt naudu no Valsts kases vai rīkoties citādi. Jo bija nepieciešams piesaistīt naudu, turklāt šim gadam vien ap 10 miljoniem eiro. Redzam, ka Zemes fondam sokas ļoti labi, tostarp ļoti augsts pieprasījums ir pēc zemes reversās nomas. Pagājušā gada oktobrī un šā gada marta sākumā izlaidām obligācijas, turklāt ļoti veiksmīgi, ar labu likmi. Ja no pirmās obligāciju emisijas iegūto finansējumu novirzījām energoefektivitātes programmai, kas ir mērķēta uz uzņēmējiem, tad otrajā laidienā piesaistītos 10 miljonus eiro novirzījām Zemes fondam.

Šā gada laikā mūsu plāns ir dubultot Zemes fonda portfeli jau līdz aptuveni 20 miljoniem eiro. Zemes fonds kļūst par arvien nopietnāku spēlētāju un precīzi aizpilda tam paredzēto nišu. Marta vidū Zemes fonda portfelis jau bija ap 13 miljoniem eiro un bija veikti ap 280 darījumu. Pēdējā laika tendence ir, ka vidēji no trijiem darījumiem divi ir par reverso nomu. Esam ļoti priecīgi, ka mums ir izdevies tik tradicionālā nozarē kā lauksaimniecība izveidot produktu, kurš nav balstīts uz subsīdijām un ir lielisks kopsaucējs starp klienta un mūsu vēlmēm, kā arī ir labs tautsaimniecībai kopumā. Prognozēju, ka Zemes fonds strauji augs kā šogad, tā vēl turpmākos trīs gados.

Ņemot vērā, ka divi no trijiem darījumiem ir par reverso nomu, vai tas nozīmē, ka lauksaimnieki nespēj atļauties paši uzturēt savu īpašumu, maksāt visus nodokļus par to u.tml.?

Zemes fonds ir salīdzinoši nesen izveidots, līdz ar to nedomāju, ka tā portfeļa straujā izaugsme būs vērojama ilgtermiņā, bet tas parāda, ka līdz šim ir izveidojies paliels klientu kopums, kuram šis produkts interesē, bet ar laiku tas izlīdzināsies. Noteiktos gadījumos reversā noma ir labs līdzeklis, kā turpināt saimniecisko darbību, palīdzēt atgūties no īslaicīgām finanšu plūsmas grūtībām, ātrāk uzņemt apgriezienus.

Interesanti, ka jums ir tik salīdzinoši īsā laikā izdevies iegūt lielu īpašumu apjomu. Lauksaimnieki ik pa laikam ir sacījuši, ka nav ko pirkt vai nomāt.

Ir, ko pirkt! Jāatzīmē, ka 95% no īpašumiem, kurus ieguldām Zemes fondā, divu mēnešu laikā jau tiek iznomāti.

Vai jūs paši atrodat zemes gabalus, kurus varētu pirkt, vai arī to īpašnieki paši pie jums vēršas?

Mums ir darbinieki, kas nodarbojas ar šī tirgus izpēti, bet ir ļoti liela interese no pašu zemes īpašnieku puses. Principā pat pietiek ar to interesi, ko izrāda klienti.

Pieminējāt energoefektivitātes programmas uzņēmējiem, kurām piesaistīts finansējums no obligāciju izlaišanas. Viena no tām ir energoservisa kompānija, kuru, pēc jūsu teiktā, redzat kā katalizatoru ESKO koncepta attīstībai Latvijā. Kā vērtējat interesi par šo programmu? Vai Latvijas sabiedrībai ir izpratne par ESKO konceptu kā tādu?

Interese nav tik liela, kā mēs gribētu, bet mēs zinājām, uz ko parakstāmies. Mūsu sūtība ir nest karogu tajās nišās, kuras ir daudzsološas, bet kaut kādu iemeslu dēļ ar salīdzinoši mazu aktivitāti tajās. Šobrīd ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā energoefektivitāte ir viens no aktuālajiem jautājumiem. Viens ir stāstīt, cik tas ir labi, bet otra lieta – reāla praktiskā palīdzība. Neviens šo programmu mums nav uzspiedis, paši, izvērtējot labāko ārvalstu praksi, esam to ieviesuši. Esam arī apzinājuši ESKO tirgu, un pakāpeniski parādās jaunas kompānijas, kas strādā šajā nišā un ar kurām varēsim sadarboties. Domāju, ka šī programma gada pusotra laikā nopietni ieskriesies. Tai ir ļoti liels potenciāls kaut vai tāpēc, ka energoefektivitāte no darba kārtības nepazudīs, prasības tikai pieaug, tostarp uzņēmējiem.

ESKO kompānijām ir iespējams saņemt aizdevumu līdz 2,85 miljoniem eiro, bet uzņēmējiem, kuri nevēlas ESKO kompānijas starpniecību, pasākumu veikšanai tiešo aizdevumu veidā ir pieejami līdz 500 tūkstošiem eiro. Īstenojamie pasākumi ir sākot no apgaismojuma maiņas uz LED lampiņām, kuras atmaksāsies 3-4 gadu laikā, beidzot ar sarežģītākām energoiekārtām, kuru izmantošana palīdzēs ietaupīt, piemēram, krāsns nomainīšana restorānā. Pētījumos ir secināts, ka elektrības rēķins 10% uzņēmumu ir lielākā, bet 25% – otrā vai trešā lielākā izmaksu pozīcija. Agri vai vēlu domāšana mainīsies, mēs šajā jomā esam uz palikšanu.

13.martā valdība atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka dzīvokļu īpašnieku uzkrājumu varēs izmantot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izmaksu segšanai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu atmaksāšanās periods tika noteikts 30 gadi līdzšinējo 20 gadu vietā. Vai jau ir jūtams intereses kāpums šo izmaiņu dēļ?

Esam pateicīgi par valdības sapratni. Nezinām, vai nākamajā plānošanas periodā būs šāds grants, tāpēc darām visu, lai šajā programmā pēc iespējas vairāk dzīvojamo māju šos līdzekļus apgūtu. Pēdējās nedēļās interese ir ievērojami kāpusi.

Cik liela daļa no potenciāli pieejamajiem līdzekļiem šajā programmā ir apgūti?

Ar pieejamo finansējumu varēs nosiltināt ap 1000 mājām. Līdz šim esam saņēmuši jau ap 300 pieteikumu, no kuriem pozitīvi atzinumi ir vairāk nekā 200. Proti, ap 200 mājām jau ir sākušas būvdarbus vai veic priekšdarbus to uzsākšanai. Programma ir ieskrējusies.

Atlikušie vēl gaida apstiprināšanu vai ir noraidīti?

Katru dienu nāk klāt jauni projekti. Protams, projekta apstiprināšana nenotiek vienas dienas laikā, mums ir svarīgi, lai projekts būtu kvalitatīvs un renovācijas procesā iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvu produktu. Ja projektos redzam kļūdas, lūdzam tās izlabot. Pievēršam uzmanību detaļām un niansēm, tam ir jāvelta laiks, lai rezultāts būtu kvalitatīvs.

Vai kopumā ir uzlabojusies projektu rakstīšanas kvalitāte?

Ir uzlabojusies. Regulāri kopā ar Ekonomikas ministriju rīkojam seminārus par kvalitātes jautājumiem. Varbūt kādam šīs prasības šķiet formālas, bet mēs nevaram riskēt un apzināti iet uz situācijām, kurās līdzekļus atzīst par neattiecināmiem. Mēs esam uzņēmums, un tam ir jādarbojas pēc uzņēmējdarbības principiem, lai gan esam valsts kapitālsabiedrība. Mēs nevēlamies pavirši izturēties pret šo procesu.

Kur nauda, tur neiztikt bez mēģinājumiem to izkrāpt. Kā “Altum” līdz šim sekmējies šajā jomā – cik daudz krāpniecības gadījumu bijis, kurās programmās?

Šim jautājumam veltām ļoti lielu uzmanību. Kopumā situācija uzlabojas – ja pēdējos gados aizdomas par iespējamu krāpniecību bija par vidēji 5% darījumu, tad nu jau šis rādītājs ir nokrities līdz 2-2,5% darījumu. Un tas turpina samazināties.

Kurās programmās biežāk ir novēroti mēģinājumi izkrāpt līdzekļus?

Skaitliski šādu mēģinājumu nav daudz. Drīzāk tās ir aizdevumu programmas, kurās pie mums vēršas kā pie tiešā kreditētāja. Kas ir šie gadījumi. Redzam, ka tikusi sniegta nepatiesa, sagrozīta informācija vai informācija tiek slēpta, lai saņemtu finansējumu, ir arī mēģinājumi naudu izmantot ne paredzētajam mērķim.

Rūpīgi sekojam līdzi arī maksājumu kavētāju līmenim. Mums ļoti svarīgs ir “Moody’s” noteiktais augstais “Baa1” kredītreitings. Tāda nav nevienai citai valsts kapitālsabiedrībai Latvijā. Lai šo reitingu noturētu, strādājam ļoti rūpīgi. Palielinām apjomus, bet darām to saprātīgi, nestrebjot karstu. Protams, vienmēr var būt kādas biznesa neveiksmes, mēs nekad nevaram būt 1000% droši, ka bizness būs veiksmīgs, bet aizdevuma izsniegšanas brīdī mēs esam pārliecināti, ka viss ir kārtībā. To var redzēt arī pēc mūsu kavētāju portfeļa. Kad sākām strādāt, tādu bija ap 13%, bet pagājušā gada rudenī kavētāju procents jau bija nokrities ap 11%, bet šā gada sākumā – līdz 10,7%. Tendence ir skaidra!

Cik ilgs ir vidējais maksājumu kavēšanas periods?

Minētie rādītāji ir kavējumi ilgāk par 90 dienām.

Vai uz labo pusi ir mainījusies Latvijas uzņēmumu gatavība piesaistīt līdzekļus caur riska kapitāla fondiem? Tas tomēr parasti nozīmē, ka būs jāšķiras no daļas uzņēmuma kapitāldaļu, akciju, līdz ar to attieksme iepriekš ir bijusi ļoti piesardzīga.

Skaitliski precīzi var izmērīt EBITDA, atdevi uz vienu produkta vienību u.tml. nekā šādas it kā netveramākas lietas, tāpēc izmantojam dažādu pētījumu datus. Piemēram, pērn vienā pētījumā tika secināts, ka par 11% ir augusi uzņēmēju sajūta, ka viņi zina pietiekami par riska kapitālu. Paši arī esam rīkojuši pasākumus, lai plašāk stāstītu par riska kapitāla piesaisti. Šobrīd sākas jau ceturtā riska kapitāla fondu paaudze, milzīgs apjoms publiskās naudas – aptuveni 70 miljoni eiro šobrīd ieplūst tirgū, kam klāt nāk privātais finansējums. Starta šāviens nākamajiem gadiem ir dots.

Jāpiebilst, ka, ja iepriekšējās fondu paaudzes vairāk bija mērķētas uz jau nobriedušākiem uzņēmumiem, tad šobrīd var pietikt tikai ar labu ideju. Ir instrumenti, kuri paredzēti, lai attīstītu vēl agrīnā stadijā esošas idejas, un pēc tam jau tās var piesaistīt fondus, topot jau par lieliem projektiem. Pēc gadiem varēsim redzēt augļus.

Jaunajiem uzņēmumiem ir salīdzinoši liels mirstības procents.

Iespējamība, ka jaunuzņēmumam neizdosies, ir ievērojama, bet tie projekti, kuri ir tikuši tālāk, ir ļoti labi. Piemēram, “Anatomy Next”, kas ir inovatīva anatomijas mācīšanās platforma, “Sonarworks”, kas ražo skaņas regulēšanas sistēmas, u.tml. Šie ir ļoti daudzsološi projekti. Protams, tradicionālo biznesa uzsācēju jomā veiksmes procents ir daudz, daudz lielāks, un šāda tendence ir visā pasaulē.

Kuru nozaru uzņēmumi šobrīd ir aktīvākie, piesakoties instrumentiem, aizdevumiem?

Tipiskākā nozare mūsu portfelī ir apstrādes rūpniecība, tostarp pārtikas, metāla u.tml. Tāpat ir ļoti daudz lauksaimniecības uzņēmumu. Priecē, ka ir liela interese par investīciju instrumentiem, lai palielinātu ražošanu, ne tikai par apgrozāmo līdzekļu piesaisti.

Jāpiebilst, ka šobrīd arī jūtams intereses kāpums no būvniecības uzņēmumiem. Saistībā ar šo jāatzīst, ka paralēlie aizdevumi ir produkts, kas nav aizgājis tik veiksmīgi, kā gribētos. It kā aktīvi stāstām par tā priekšrocībām, bet interese nav tik liela. Taču būvnieki ir vieni no tiem, kuri šī produkta priekšrocības novērtē un paralēlo aizdevumu programmu izmanto visaktīvāk.

Kas, jūsuprāt, uzņēmējus attur no paralēlo aizdevumu programmas izmantošanas?

Mums pašiem godīgi ir jāizvērtē sava darbība. Biznesā ir tāds termins kā produktu kanibālizācija. Šajā trīs gadu ciklā esam ieviesuši ļoti daudz inovāciju, un, iespējams, paralēlo aizdevumu programmas gadījumā mazliet ir noticis tieši šis process. Paralēlais aizdevums pēc definīcijas nozīmē to, ka jau ir jābūt sadarbībai ar banku – banka ir izsniegusi aizdevumu, bet mēs aizdodam vēl papildus. Turklāt bez papildu nodrošinājuma, proti, par nodrošinājumu, kalpo tā pati ķīla, kas dota bankai. Taču, tā kā esam palielinājuši kredīta garantijas apjomu līdz trijiem miljoniem eiro, klienti nereti izmanto to paralēlā aizdevuma vietā.

Ja jau liela daļa izvēlas kredīta garantijas paralēlo aizdevumu vietā, vai ir jēga paturēt šo produktu?

Redzu jomas, kurās tas varētu būt interesants produkts. Paralēlo aizdevumu var saņemt līdz piecu miljonu eiro apmērā, bet kredītu garantiju līdz trīs miljonu eiro apmērā. Tāpat klients varētu būt jau sasniedzis noteiktu ekspozīciju konkrētajā bankā, un banka mūžīgi neturpinās izsniegt aizdevumus. Mūsu klientu vidū ir labi zināmi uzņēmumi, kas izmantojuši paralēlo aizdevumu, piemēram, “Madara Cosmetics” un medicīnas sabiedrība ARS.

Ir vēl kāda programma, ar kuru nevedas tik labi, kā cerēts?

Mazliet straujāku kāpumu bijām gaidījuši eksporta garantiju segmentā. Ieviesām eksporta garantijas uz Eiropas Savienības valstīm līdz diviem miljoniem eiro. Pagājušajā gadā pēc to ieviešanas gaidījām lielāku interesi, bet jāatzīst, ka pēdējos mēnešos jau tuvojamies plānotajiem apmēriem. Šobrīd projektu ir daudz.

Vēl viena joma, kurā gaidījām lielāku interesi, bija aizdevumi daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes celšanai. Acīmredzot bankas labi dara savu darbu un finansē šos projektus, jo mēs bijām gaidījuši, ka mums būs vairāk ar šiem projektiem jāstrādā aizdevumu segmentā. Šajā jomā aktīvi strādājam ar grantu programmām un garantijām, bet aizdevumu segmentā bijām gaidījuši lielāku aktivitāti. Atgādināšu, ka “Altum” aizdevums daudzdzīvokļu mājām pieejams gadījumos, ja banka kādu iemeslu dēļ to ir atteikusi.

Eksporta garantiju jomā aktivitāte nebija tik liela, kā gaidījāt tieši eksporta garantijām uz Eiropas Savienību? Vai arī eksporta garantijām uz trešajām valstīm arī nebija liela pieprasījuma?

Tieši eksporta garantijām uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā aktivitāte nebija liela, bet pēdējos mēnešos apjomi ir krietni auguši.

Tuvāko trīs gadu laikā paplašinātajā Attīstības finanšu institūcijas “Altum” jauno speciālistu programmā mājokļa iegādei paredzēts sniegt atbalstu vairāk nekā 3300 jaunajiem speciālistiem ar kopējo garantiju apjomu aptuveni 23 miljoni eiro. Pirmajās trīs nedēļās “Altum” jau bija apstiprinājusi garantijas mājokļa iegādei 40 jaunajiem speciālistiem. Šķiet, interese par šo programmu ir visai liela.

Vidēji mēnesī bija plānots apstiprināt ap 100 pieteikumu. Ja programmas darbības pirmajās trīs nedēļās jau bija apstiprinātas 40 garantijas, uzskatām to par lielu interesi. Pagaidīsim līdz gada beigām, lai vērtētu, vai viss izdevies, kā prognozēts, bet pagaidām domājam, ka šī programma strādās pēc plāna. Lepojamies ar šo programmu. Mājokļu garantiju programmā ģimenēm ar bērniem runa ir par galvojumu atkarībā no bērnu skaita ģimenē – 10%, 15% vai 20% apmērā -, un šo programmu īstenojam ar valsts finansējumu. Savukārt jauno speciālistu programma ir no “Altum” resursiem, tāpēc tā darbojas pēc tirgus principiem, un garantijām tiek piemērota komerclikme. Rezumējot – ar inovatīvu pieeju ir izstrādāts produkts, kuram nevajag līdzekļus no valsts budžeta, bet tajā pašā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai.

Mājokļu programma kopumā ir ļoti veiksmīgs piemērs. Bankās pieaug kreditēšanas apjomi, būvniecības sektorā pieaug jaunās būvniecības apjoms utt.

Vidējā īpašuma vērtība, kas tiek iegādāta caur šo programmu, ir 60 tūkstoši eiro, tas nav “premium” segments, un galvojums tam, ko sniedzam mēs, ir vidēji septiņu tūkstošu eiro apmērā. Šajā programmā maksājumu disciplīna ir ļoti laba. Ģimenei vairs nav gads, pusotrs jākrāj pirmajai iemaksai, tā ātrāk tiek pie sava mājokļa.

Runājot par skaitļiem, kopš mājokļu programma darbojas, mums bija piešķirti kopā 12,5 miljoni eiro rezerves kapitālā, bet mums bija ļauts galvojumos izsniegt četras reizes vairāk – rupji rēķinot ap 50 miljoniem eiro. Tādējādi kopējais darījumu apjoms nekustamo īpašumu tirgū bija iespējams jau par 450 miljoniem eiro. Lūk, šis ir sviras efekts!

Atšķirībā no garantiju programmas jaunajām ģimenēm, kas tiek finansēta no valsts budžeta, jauno speciālistu programmai finansējums nāk no “Altum” resursiem un tiek izsniegts saskaņā ar tirgus principiem bez valsts subsīdijām. Tas nozīmē, ka lielas intereses gadījumā finansējumu varētu papildināt?

Jā, tas būs iespējams. Lai tik nāk interesenti!

Jauno speciālistu garantijai atšķirībā no jaunajām ģimenēm netiek piemērota Zemesgrāmatas nodevu atlaide. Kāpēc tā?

Parastajā kārtībā Zemesgrāmatas nodeva ir 2% no darījuma vērtības. Ģimeņu programmas gadījumā valsts pozitīvi demonstrē savu prioritāti risināt ar demogrāfiju saistītus jautājumus, to var lieliski saprast. Tas ir bonuss šīs programmas klientiem. Tā kā jauno speciālistu programma ir veidota uz komerciāliem pamatiem, šādas atlaides nav.

Vai nav bažu, ka lielais pieprasījums pēc mājokļu iegādes atbalsta programmām varētu veicināt nekustamā īpašuma cenu kāpumu?

Pagaidām šādu sūdzību nav ne no vienas puses – ne bankām, ne būvniekiem -, ka šī programma kropļotu tirgu. Visas savas programmas pastāvīgi monitorējam un uzlabojam, mainoties tirgus situācijai, taču šajā programmā tam nepieciešamību vēl neredzam.

Vai redzat iespējas vēl kaut kā paplašināt šo programmu? Vai pagaidām pietiks?

Šobrīd ir izdarīts pietiekami šajā segmentā, un par to jāsaka paldies valdībai gan par atbalstu, gan finansējumu. Pēc laika paskatīsimies, kā mainās tirgus, un varbūt būs jāveic kādi uzlabojumi. Piemēram, esmu dzirdējis viedokli, ka programmu vajadzētu arī cilvēkiem vecumā pēc 35 gadiem. Tomēr jāsaprot, ka mūsu uzdevums ir aizpildīt tirgus nepilnības. Šajā gadījumā tirgus nepilnības bija vērojamas tieši jauno speciālistu segmentā. Pagaidām neredzam izteiktas problēmas vēl kādā nišā.

Kā vērtējat kredītiestāžu interesi par mazo un vidējo uzņēmumu portfeļgarantiju ieviešanu?

Šobrīd notiek atlases process. Pēc potenciālo interesentu jautājumiem par atlases pieteikuma iesniegšanu, secināms, ka par portfeļgarantiju programmu interese būs un visi portfeļgarantijām atvēlētie resursi tiks apgūti.

Iecerēts, ka šajā portfeļgarantiju programmā kopējais garantiju apmērs būs 40 miljoni eiro un atbalstu samazinātas procentu likmes veidā saņems aptuveni 380 uzņēmumu. Cik ilgam laikam varētu pietikt ar šiem 40 miljoniem? Ko darīsiet, kad tie beigsies?

Provizoriski tie varētu būt divi gadi.

Kad tie beigsies, tiks rīkots jauns iepirkums?

Ja tie beigsies, tā būs patīkama problēma, ko risināt. Jāatzīmē, ka šī ir jauna lieta, ko esam pārņēmuši no citu valstu attīstības institūciju prakses. Portfeļgarantiju process būs ātrs, vienkāršs un efektīvs gan bankām, gan atbalsta gala saņēmējiem – uzņēmējiem. Redzam, ka kredītiestādes apzinās šāda veida finanšu instrumentu augsto potenciālu nākotnē, līdz ar to šī programma varētu būt kā laba iesildīšanās, lai atvieglotu līdzīgu produktu ieviešanu arī nākotnē.

Kad veidojām “Altum”, tiešā kreditēšana portfelī veidoja 225-230 miljonus eiro, bet garantijas, riska kapitāls un citi pakalpojumi – 130 miljonus eiro. Tā kā mūsu mērķis bija izveidot institūciju, kura nekonkurē ar bankām, mēs arī noteicām, ka līkne jāapgriež otrādi, koncentrējoties uz garantijām un finanšu instrumentiem. Šobrīd jūtam, ka konkurējam ar bankām arvien mazāk, un, lai turpinātu šo tendenci, izstrādājam jaunus instrumentus, piemēram, reverso nomu, papildinājām garantiju produktus utt. Pagājušā gada beigās tiešo aizdevumu portfelis bija 207 miljonu eiro apmērā, bet garantiju un instrumentu portfelis – jau 195 miljonu eiro apmērā. Vēl mazliet, un līknes sastapsies, un iespējams, jau gada beigās garantijas būs izsniegtas par vairākiem desmitiem miljonu vairāk nekā tiešie aizdevumi.

Esam strādājuši atbilstoši “Altum” trīs gadu stratēģijai. Tas ir svarīgi!

Paturpinot par portfeļgarantijām, mēs būsim priecīgi, ja šis produkts labi aizies. Joprojām redzam, ka Latvijā vidējā garantiju summa joprojām ir visai liela – 200-250 tūkstoši eiro, tāpēc mums ir jādomā par vēl inovatīvāka produkta ieviešanu, lai palīdzētu bankām. Protams, var saprast, ka bankām nav izdevīgi strādāt ar pavisam maziem darījumiem. Tās zina, ka “Altum” sniedz garantiju, bet, lai to nokārtotu, ir nepieciešams administratīvais resurss. Mūsu mērķis ar jauno produktu – mazo un vidējo uzņēmumu portfeļgarantijām – šajā segmentā ir aizsniegt arī tos, kuriem nepieciešamas pavisam mazas garantijas, paralēli nepalielinot administratīvās izmaksas un sniedzot labumu tautsaimniecībai.

Cik liels ir apjoms, kas bankas varētu ne visai interesēt?

Grūti pateikt, bet tipiski runa varētu būt par pārdesmit tūkstošu lielu darījumu. Bankai ir jādomā par peļņu, ko tā varētu no attiecīgā darījuma gūt, izdevumiem, ko prasa darījuma noslēgšana, utt. Ja pakalpojumam ir liela izdevumu daļa, bet peļņas procents ir niecīgs, interese varētu nebūt liela.

Pie kādiem jauniem produktiem strādājat? Kas jauns varētu parādīties tirgū šā, nākamā gada laikā?

Līdz šim viss, ko esam iepriekš solījuši, ir ticis ieviests. Bija vesela virkne solījumu, kuri mums bija jāizpilda līdz 2018. gada beigām, un principā viss būs izdarīts. Šobrīd mums ir jāstrādā pie stratēģijas nākamajiem trīs gadiem, līdz ar to šā gada laikā fundamentālu jaunumu būs mazāk. Drīzāk varētu veikt uzlabojumus jau esošajās programmās, piemēram, nesen uzlabojām “Starta programmu”, aizdevuma termiņu palielinot no pieciem līdz astoņiem gadiem un ļaujot tai kvalificēties arī pašnodarbinātajiem.

Iepriekšējās stratēģijas cikls šogad noslēgsies. Viss iecerētais būs izpildīts?

Par pozitīvajām lietām runājot, esam panākuši, ka garantiju īpatsvars ir būtiski audzis pret tiešo kreditēšanu mūsu portfelī. Latvijas Komercbanku asociācijā esam biedri un redzam, ka ar bankām esam kolēģi, nevis konkurenti. Tiešajā kreditēšanā strādājam ar sarežģītākiem instrumentiem noteiktās nišās, kurās bankas nestrādā, piemēram, ESKO aizdevumu programma, reversā noma utt.

Ja runājam par to, ko gribētos vairāk, aktīvais portfelis varētu augt straujāk. Katru gadu tas aug par padsmit procentiem, un par to esam priecīgi, bet gribētos, lai tas būtu audzis vēl vairāk. Mūsu potenciāls un iespējas ir daudz lielākas. Taču kopumā varam būt apmierināti ar trijos gados paveikto!

 

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here