Aromterapeite Inga Nemše: Ēteriskā eļļa ir auga dvēsele, kas ievietota pudelītē

0

Aromterapeite, dabīgās kosmētikas izgatavotāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Inga Nemše stāsta par to, kā radusies aromterapija, kādi ir ēterisko eļļu pielietojuma veidi, kā arī dalās ieteikumos, kā ēteriskās eļļas izmantot veselības un labas omas uzturēšanai.

Aromterapija – dziednieciska un terapeitiska metode

Aromterapija ir dziednieciska un terapeitiska metode, ar kuras palīdzību ēteriskās eļļas (dabīgas, no augiem iegūtas aromātiskas esences) tiek izmantotas, lai dziedētu un harmonizētu gan cilvēka fizisko, gan smalkos ķermeņus. Dabīga ēteriskā eļļa ir auga esence ļoti koncentrētā veidā. Tā tiek iegūta galvenokārt tvaika destilācijas procesā un tai piemīt attiecīgā auga dzīvības enerģijas spēks. Ēteriskā eļļa iedarbojas dziedinoši uz visiem cilvēka ķermeņiem. Atšķirībā no sintētiskajiem preparātiem dabīga ēteriskā eļļa piemērojas cilvēka organisma vajadzībām.

Smaržojot ēterisko eļļu, tās smarža mikroskopisku molekulu veidā caur ožas sistēmu dažu sekunžu laikā nokļūst smadzenēs, piekļūstot sāpīgām atmiņām un apspiestām emocijām. Oža ir viena no piecām sajūtām, kas ir tiešā veidā saistīta ar smadzeņu limbisko daivu – cilvēka emociju kontroles centru. Limbiskajā daivā atrodas mandeļveida ķermenis (amygdala), kuram ir milzīga loma emocionālo traumu saglabāšanā un atlaišanā. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā stimulēt šo smadzeņu daļu, ir izmantojot smaržu jeb caur ožas sajūtu. Tādējādi aromterapija ir viens no spēcīgākajiem veidiem, kā apzināties un transformēt jeb “palaist vaļā” savas apspiestās emocijas.

Kā radās vārds “aromterapija”? 1926. gadā franču ķīmiķis Renē Moriss Gatefoss (René-Maurice Gattefossé) laboratorijā veica eksperimentus un nejauši apdedzināja roku. Aiz sāpēm viņš to ātri iemērca kādā šķīdumā, kas atradās turpat blakus, un bija pārsteigts, cik ātri sāpes mazinājās. Turklāt roka dažu dienu laikā sadzija. Izrādījās, ka šķīdums ir lavandas ēteriskā eļļa. Ķīmiķis sāka padziļināti pētīt ēterisko eļļu iedarbību, un tie bija pirmie zinātniskie pētījumi aromterapijas jomā. Šobrīd arvien vairāk zinātnisko pētījumu apliecina ēterisko eļļu efektivitāti dažādu slimību ārstēšanā. Mūsdienās aromterapiju iespējams apgūt arī augstskolās, piemēram, Kanādā un ASV.

Aromdiagnostikas tests cilvēkam piemērotāko ēterisko eļļu noteikšanai

Ar aromdiagnostikas testa palīdzību ir iespējams noteikt, kuras ēteriskās eļļas konkrētajam cilvēkam ir vispiemērotākās. Tas ir individuāls tests, kura laikā tiek izsmaržotas daudzas ēteriskās eļļas un noteiktas konkrētajam dzīves periodam vispiemērotākās. Pēc tam no šīm ēteriskajām eļļām ir iespējams veidot savas personīgās smaržas, pievienot tās no dabīgām izejvielām gatavotiem krēmiem, dabīgu ķermeņa un masāžas eļļu maisījumiem un vannai, lietot tās aromalampā un citos veidos.

Veicot aromdiagnostikas testu ir jāuzticas savām sajūtām un zemapziņai, jo vienīgi tādā veidā ir iespējams noskaidrot, kādas ēteriskās eļļas cilvēkam konkrētajā dzīves periodā ir vajadzīgas. Ja cilvēks ir gatavs strādāt ar sevi, izmantojot ēterisko eļļu dziedinošo spēku, rezultāts būs.

Ar ēteriskajām eļļām ārstē saslimšanas

Ēteriskās eļļas ir ļoti daudzpusīgas, un nevar strikti apgalvot, ka krustnagliņu ēteriskā eļļa palīdzēs tikai zobu sāpju gadījumā, bet lavandas ēteriskajai eļļai būs vienīgi nomierinošs un sāpes remdējošs efekts. Ēteriskā eļļa nav tikai patīkami smaržojošs šķidrums, ko var uzsmērēt uz ādas vai iepilināt aromlampā. “Jau pats ēterisko eļļu nosaukums izsaka, ka tās ir ne tikai daļa no fiziskās pasaules, bet arī daļa no ēteriskās pasaules. Bet ēteriskā pasaule ir visa dzīvā pamats, tā mūs rada un apgādā ar dzīvības spēkiem… Mūsu fizisko ķermeni nevar aplūkot neatkarīgi no ēteriskās sfēras. Ja tā tomēr dara, tad runa būs vienīgi par mirušu ķermeni.” (Tomass fon Rotenburgs, “Ēteriskās eļļas dziedniecībā”).

Katrā ēteriskās eļļas pudelītē faktiski mīt auga dvēsele, kas tvaika destilācijas procesā tikusi transformēta un tagad ir gatava sniegt cilvēkam palīdzību. Vienīgi no cilvēka, kurš ēterisko eļļu lieto, būs atkarīgs, cik spēcīgs būs konkrētās ēteriskās eļļas dziedinošais efekts. Ja cilvēks uztvers ēterisko eļļu kā dzīvu būtni, kas spēj palīdzēt, tad dziedināšana notiks daudz ātrāk un efektīvāk.

Katrai fiziskai slimībai ir kāds dziļāks cēlonis – bieži vien tās ir zemapziņā ieslēgtas emocijas, piemēram, bailes, dusmas vai aizvainojums, ko cilvēks ir “nesis sevī” jau gadiem ilgi. Lai apzinātos un transformētu jeb “palaistu vaļā” savas apspiestās emocijas, var lūgt ēteriskās eļļas palīdzību, veicot meditāciju ar šo ēterisko eļļu (šī metode detalizētāk aprakstīta Tomasa fon Rotenburga grāmatā “Ēteriskās eļļas dziedniecībā”).

Saaukstēšanās un dažādu elpceļu saslimšanu gadījumā ļoti labi palīdz eikalipta un dažādu skuju koku ēterisko eļļu inhalācijas, bet jābūt uzmanīgiem, jo izgarojošās ēteriskās vielas ir ļoti spēcīgas. Mundrumu un dzīvesprieku var gūt ar citrusu grupas ēterisko eļļu palīdzību: apelsīna, citrona, greipfrūta, bergamotes un laima ēteriskās eļļas var pasmaržot katru atsevišķi vai kombinēt savā starpā. Ar citrusu ēteriskajām eļļām labi sader arī skuju koku ēteriskās eļļas, piemēram, priedes, egles vai kadiķa ēteriskās eļļas. Lavandas ēteriskā eļļa iedarbosies nomierinoši. Tomēr vajadzētu atcerēties, ka ēteriskā eļļa ir ļoti koncentrēta substance, tāpēc tā jālieto mazās devās. Viens piliens ēteriskās eļļas ir līdzvērtīgs apmēram divām saujām auga drogas. Tīrā veidā uz ādas ēterisko eļļu smērēt nav ieteicams. Īpaši piesardzīgām ēterisko eļļu lietošanā jābūt grūtniecēm. Ir tādas ēteriskās eļļas, kuras grūtniecības laikā lietot nevajadzētu. Tas pats attiecas uz ēterisko eļļu izmantošanu zīdaiņiem un maziem bērniem. Noteikti nevajag lietot krustnagliņu, rozmarīna, salvijas, muskatsalvijas, kampara, vērmeles, tūjas vai izopa ēteriskās eļļas. Pirms ēterisko eļļu lietošanas ieteicams konsultēties pie aromterapeita. Ļoti būtiski ir izmantot kvalitatīvas dabīgas ēteriskās eļļas.

Latvijā ir augsti kvalificēti aromterapijas meistari, kas var plašāk izglītot par to, kā ar ēterisko eļļu palīdzību iespējams dziedināt dažādas slimības. Pēc tam, kad ar aromdiagnostikas testa palīdzību vai meditācijas procesā ir noskaidroti slimības cēloņi, cilvēks var izmanot viņam piemērotākās ēteriskās eļļas dažādos veidos. Tas, protams, neizslēdz to, ka jāiet pie ārsta un jālieto medikamenti, it sevišķi hroniskas vai akūtas saslimšanas gadījumā. Tomēr šajos pārmaiņu laikos ēteriskās eļļas ir viens no iedarbīgākajiem dabiskiem līdzekļiem cilvēka iekšējās stabilitātes un veselības saglabāšanai.

No ēteriskajām eļļām var radīt unikālas smaržas

Ik pa laikam organizēju dažādus informatīvus pasākumus un nodarbības par ēterisko eļļu pielietošanu ikdienā, par dabīgās kosmētikas priekšrocībām un tās izgatavošanu. Drīzumā plānoju atkārtoti noorganizēt smaržu radīšanas darbnīcu. Tas ir ļoti interesants process, kur katrs pats var radīt savu unikālo smaržu kompozīciju no dabīgām ēteriskajām eļļām. Smaržu vai ķermeņa skrubju radīšanas darbnīcas piedāvāju organizēt arī nelielām draugu vai kolēģu grupām, piemēram, lai īpašā veidā nosvinētu savu dzimšanas dienu.

Ēterisko eļļu ir ļoti daudz, un to smaržu buķete ir ārkārtīgi plaša. Sievietēm, protams, vairāk patīk dažādu ziedu smaržas, piemēram, rozes, samtenes, pačūlijas aromāts. Savukārt vīriešu smaržu kompozīciju var veidot izmantojot citrusu grupas ēteriskās eļļas – citronu, bergamoti, laimu, dažādu garšvielu ēteriskās eļļas – melnos piparus, rozā piparus, krustnagliņas, muskatriekstu, kā arī dažādus zemo toņu aromātus, piemēram, ozolu sūnu absolūtu, kas smaržām piešķirs ļoti vīrišķīgu noti.

Ēterisko eļļu daudzveidīgais pielietojums

Ēteriskajām eļļām ir ļoti plašs pielietojums, bet ļoti būtiski ir izmantot kvalitatīvas dabīgas ēteriskās eļļas, un informāciju par ēterisko eļļu devām un izmantošanas veidiem vajadzētu smelties no uzticamiem avotiem. Ēteriskās eļļas šobrīd var nopirkt daudz kur, bet to kvalitāte ir atkarīga no ražotāja. Uzpilinot ēterisko eļļu uz papīra var pārbaudīt tās dabīgumu. Ja pēc ēteriskās eļļas piliena izžūšanas nekas nav redzams, tad tā ir dabīga ēteriskā eļļa, bet, ja paliek taukains pleķis, tad tas nozīmē, ka ēteriskajai eļļai ir kāds piejaukums. Sliktākajā gadījumā tā var būt sintētiska eļļa, kas cilvēka organismam ir kaitīga.

Lai izbaudītu ēterisko eļļu smaržu, dažus pilienus ēteriskās eļļas var iepilināt aromalampā (karstā ūdenī) vai inhalatorā, uzpilināt ēterisko eļļu uz aroma-akmens (kas paredzēts ēterisko eļļu difūzijai)  vai aromakulona, vai vienkārši uz papīra salvetes, kuru pēc tam novieto savā tuvumā tā, lai sajustu ēteriskās eļļas smaržu. To var iepilināt arī dabīgā bāzes eļļā, piemēram, mandeļu, sezama sēklu, aprikožu kauliņu vai vīnogu kauliņu eļļā, un tad izmantot to masāžai vai ķermeņa ieeļļošanai. Ziemā ir labi ieeļļot ķermeni apmēram reizi nedēļā, piemēram, pēc vannas vai pirts procedūrām. No rīta vai vakarā var ieeļļot un pamasēt kāju pēdas. Tas neprasa daudz laika, bet dod labus rezultātus – tiek stimulēta organisma imunitāte. Svarīgi zināt, ka dabīga augu eļļa vislabāk iesūcas mitrā ādā. Ēteriskās eļļas mēdz pievienot arī dabīgajai kosmētikai tās izgatavošanas laikā. Nevajadzētu ēteriskās eļļas likt klāt jau gataviem veikalā pirktiem krēmiem, jo nav iespējams paredzēt, kāda būs krēma sastāvā esošo sintētisko izejvielu reakcija ar ēteriskajām eļļām, kuru ķīmiskais sastāvs arī ir ļoti komplicēts.

Ēteriskās eļļas var lietot arī pirtī, bet tas ir gaumes jautājums, kāds aromāts kuram cilvēkam patīk. Ziemai piestāvēs skuju koku, piemēram, baltegles, egles vai priedes ēteriskās eļļas. Pirtī var lietot lavandas ēterisko eļļu, kas harmonizē un nomierina. Zinu arī pirtniekus, kuri uzskata, ka ar ēteriskajām eļļām pirtī nevajag niekoties, jo dabīgas Latvijas augu slotiņas jau pašas par sevi smaržo pietiekami spēcīgi. Savukārt tad, ja augu slotiņas nav pieejamas, laba alternatīva ir ēteriskā eļļa. To var iepilināt karstajā ūdenī, lai izgaro. Uz karstajiem akmeņiem gan ēterisko eļļu pilināt nevajag, jo tā var uzliesmot.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here