Ašeradens informēs par darba grupas priekšlikumiem OIK maksājumu atcelšanai

0

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) šodien informēs par darba grupas priekšlikumiem obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Šodien notiks Ašeradena vadītās darba grupas pēdējā sēde, kurā plānots pieņemt gala lēmumu attiecībā par OIK nākotni.

EM vadītā darba grupa par OIK maksājumu sistēmas atcelšanu savā pēdējā sēdē varētu piedāvāt OIK aizstāt ar “zaļajiem sertifikātiem”, taču pārejas periodā atjaunot subsidētās enerģijas nodokli, ziņoja LTV raidījums “Panorāma”.

Lai no nepopulārās OIK sistēmas varētu atteikties, EM iecerējusi veikt arī dažādus citus pasākumus. Pirmkārt, darba grupa iesaka atjaunot subsidētās enerģijas nodokli elektrības ražotājiem, kas piedalās obligātajā iepirkumā. Tādā veidā daļu OIK sloga pārnestu uz ražotāju pleciem. Otrkārt, plānots samazināt atbalstīto staciju iekšējās peļņas normu, lai valstij par saražoto elektrību būtu mazāk jāpiemaksā. Treškārt, OIK jaudas maksu varētu iekļaut elektroenerģijas pārvades tarifā. Tas nozīmē, ka patērētājiem joprojām būs jāpiemaksā par lielo termoelektrostaciju darbību.

Vienlaikus turpinās meklēt stacijas, kurām izsniegtās atļaujas dalībai obligātajā iepirkumā ir anulējamas.

“Zaļie sertifikāti” elektrības tirgotājiem būtu obligāti jāpērk no elektrības ražotājiem, kas 2021.gadā vēl piedalīsies obligātajā iepirkumā. Rezultātā par “zaļo enerģiju” tik un tā piemaksātu elektrības patērētāji, vēstīja “Panorāma”.

Līdz 1.augustam darba grupai tika uzdots izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību, sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kā arī sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.

Darba grupā, ekonomikas ministra Ašeradena vadībā, aktīvi darbojās 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Ašeradens mediju pārstāvjus par darba grupas lemto informēs plkst.13 EM telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Pasākumā piedalīsies Ašeradens, EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis un viņa vietnieks Jānis Patmalnieks.

Iepriekš darba grupas loceklis, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš aģentūrai LETA atzina, ka, ticamākais, darba grupa nevienosies par OIK atcelšanu, bet gan atjaunojamās enerģijas nozares reputācijas atjaunošanu.

Ozoliņš pauda, ka patlaban darba grupa nav vienojusies par vienu konkrētu risinājumu, jo diskusijas vēl turpināsies pēdējā sēdē. Tajā pašā laikā viņš pauda pārliecību, ka gala ziņojumā netiks piedāvāts attiekties no OIK, bet gan tiks izskatīta virkne priekšlikumu sistēmas sakārtošanai.

“Viens priekšlikums paredz pastiprināt kontroli pār tām “zaļās” enerģijas stacijām, kuras ir saņēmušas atļauju piedalīties obligātajā iepirkumā. Tāpat piedāvāts ieviest subsidētās enerģijas nodokli, kā arī var parādīties atsevišķi ierobežojumi biogāzes stacijām,” informēja Ozoliņš.

Eksperts uzsvēra, ka darba grupas ziņojumā netiks piedāvāts viens risinājums, bet gan tas būs pasākumu komplekss, ar mērķi atjaunot “zaļās” enerģijas reputāciju, kā patlaban tas notiekot banku sektorā.

Ozoliņš arī uzsvēra, ka darba grupas locekļu vidū valdot vienprātība, ka atbalstam “zaļajai” enerģijai ir jābūt arī turpmāk. “Diemžēl EM neieklausās darba grupas locekļu piedāvājumos, lai gan tie ir vairāki. Piemēram, viens priekšlikums paredz mainīt atbalsta sistēmu jau no 2019.gada, atjaunojamās enerģijas ražotājiem maksājot piemaksu par tīklā nodotu enerģiju,” sacīja enerģētikas eksperts.

Šā gada 16.jūlijā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” Ašeradens pauda, ka Latvija tuvāko triju gadu laikā varētu pilnībā atteikties no OIK.

“Šobrīd mēs esam salikuši kopā scenāriju, kas ļauj triju gadu laikā pilnībā atteikties no OIK maksājumiem. Mēs 1.augustā publiskosim šo scenāriju. Viegli nebūs. Es jau redzu, ka šobrīd ir ļoti asa pretreakcija,” teica Ašeradens.

Vienlaikus ministrs atzina, ka Latvija no OIK varētu atteikties arī nākamajā gadā, bet šādā gadījumā valsts tiktu ierauta apjomīgās tiesvedībās. “Es nespekulēšu, bet šīs summas varētu būt simtos miljonu eiro. Mūsu uzdevums ir atrast tiesiskus risinājumus, kādā veidā mēs varam tikt no šīs situācijas ārā,” teica Ašeradens, piebilstot, ka tostarp labus instrumentus attiecīgā jautājuma risināšanai piedāvā Eiropas Komisija.