Bērnu slimnīcā mēnesī nonāk ap 100 bērnu ar norītiem vai ieelpotiem svešķermeņiem

0

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā mēnesī vidēji nonāk 80 līdz 100 bērnu, kuriem jāveic papildu izmeklējums, lai no barības vada, kuņģa vai elpceļiem izvilktu svešķermeni. Šī gada astoņos mēnešos pēc palīdzības bērnu slimnīcā saistībā ar norītu vai ieelpotu svešķermeni nonākuši 915 bērni. Statistikas datos var redzēt, ka vasaras mēnešos pieaug bērnu skaits, kuriem nepieciešama svešķermeņa izņemšana – janvārī šāda palīdzība bija nepieciešama 92 bērniem, bet jūlijā – jau 150 bērniem. Bērnu slimnīcas Endoskopijas dienesta vadītāja, gastroeneteroloģe Ilze Briuka sarunā aģentūrai LETA stāsta par vērojamajām tendencēm, sekām, kas var rasties pēc svešķermeņa ieelpošanas vai norīšanas, kā arī sniedz ieteikumus vecākiem, kā pasargāt bērnu no šī pārdzīvojuma.

Svešķermeņi bērniem tiek atrasti ļoti dažādās vietās, tostarp ausīs un degunā, turklāt tāpat tie var tikt ieelpoti, nonākot elpceļos, un norīti, nonākot barības vadā, kuņģī vai zarnu traktā. Kā sacīja Briuka, lielākā daļa svešķermeņu no kuņģa un zarnu trakta “iziet dabīgā ceļā”, tomēr apmēram 100 gadījumos nākas veikt papildu izmeklējumu jeb endoskopiju, lai svešķermeni izvilktu no barības vada, kuņģa vai elpceļiem.

Endoskopija ir izmeklējums, kas obligāti notiek vispārējā anestēzijā jeb narkozē. Izmeklējuma veikšanā piedalās plaša komanda, tostarp anesteziologs, anestēzijas māsa, endoskopists un endoskopijas māsa. Pēc Briukas teiktā, šī izmeklējuma laikā jāievēro virkne ļoti svarīgu noteikumu, tostarp kad drīkst veikt endoskopiju, jo tas var būt atkarīgs no tā, cikos un ko bērns ir ēdis vai dzēris. “Vienmēr ļoti jāizvērtē riski un ieguvumi, veicot konkrēto izmeklējumu konkrētajā laikā,” stāsta ārste.

Bērnu slimnīcas gastroeneteroloģe norāda, ka bērni izzina pasauli ar pirkstiem un nereti arī ar muti, tāpēc visbiežāk bērni apēd priekšmetus, kurus, diemžēl vai par laimi, var atrast istabā un rotaļu kastē. Bērni mēdz apēst dažādus sadzīvē lietojamus priekšmetus, tostarp sprādzes, naglas, asas, cietas uzlīmes, dažādus knaģu sastiprinājumus, mazu rotaļlietu detaļas vai detaļas, kuras bērns spējis nolauzt no rotaļlietām. Tāpat bieži tiek apēstas dažādas monētas, kā arī baterijas, kuras bērni nereti spēj izņemt no rotaļlietām vai televīzijas pultīm.

Tāpat ārste norāda, ka arī neadekvātā vecumā nepareizā veidā sagatavots ēdiens var būt par iemeslu tam, ka pārtika iesprūst – parasti gan barības vadā. Piemēram, šāds scenārijs var notikt, ja astoņus mēnešus vecam zīdainim tiek dotas barankas, ļoti cieti augļi vai saknes, jo šajā vecumā bērns nevis sakož ēdienu, bet to norij. Tāpat Briuka norāda, ka ģimenē svarīgi domāt par to, kā un kur māca bērniem ēst, jo nereti bērns ar augļu vai maizītes gabaliņu aizrijies, jo ēdot skrējis vai spēlējies.

Arī elpceļos mēdz nonākt neēdamie svešķermeņi. Ik pa laikam Bērnu slimnīcā nonāk pusaudži, kuri mutē turējuši pie tāfeles piespraužamās adatas vai pildspalvas. “Protams, viss ir jautri līdz brīdim, kad tiek dziļāk ievilkta elpa un šis svešķermenis, kas bijis mutē, ļoti ātri nonāk elpceļos. Tad, protams, joki vairs mazi – jābrauc neatliekami atrādīties ārstam, lai saprastu, kas jādara tālāk, ” stāsta ārste.

Bērna veselībai visbīstamākās – baterijas un magnētiskā rotaļlieta “Neocube”

Bērni apēd dažādus priekšmetus, tomēr daudzi priekšmeti ir bīstami ne tikai savu mehānisko īpašību dēļ, bet arī saistībā ar to tālāko reakciju organismā. Bīstamu situāciju rada tādu priekšmetu kā bateriju bioķīmiskās īpašības, uzsver Briuka. Viņa norādīja, ka bērniem, kuri norij ķīmiskas vielas, ļoti ilgstoši jānāk uz atkārtotām endoskopijām barības vada saglabāšanai, lai tas spētu funkcionēt un caur to varētu gan ēst, gan dzert. Ārste norāda, ka jebkurā gadījumā, kad barības vadā bijis ķīmiski radīts iekaisums, iedzerot skābi vai sārmu, gļotāda tiek smagi bojāta. Pat, ja pēc atkārtotām endoskopijām izdodas barības vadu saārstēt, kas reizēm prasa pat piecus un desmit gadus ar 100 un 200 endoskopijām, gļotas iekaisums ir ļoti liels. Dati un ārvalstu kolēģu pieredze, pēc Briukas teiktā, liecinot, ka 15 gadus pēc notikuma jāsāk atkal kontrolēt cilvēka veselības stāvoklis, jo vietās, kas apdegušas ar ķīmiskām vielām, ir augstāks vēža attīstības risks.

Tāpat, ārstes ieskatā, ļoti bīstama ir magnētiskā rotaļlieta “Neocube”, kas veidota no maziem lodes formas magnētiem. Briuka atzīst, ka diemžēl bērniem, kuri ir vecāki, paredzētās rotaļlietas mēdz būt interesantas arī jaunākiem bērniem. “Lielāks bērns vai pusaudzis zina, kādēļ magnētiņi rotaļlietā ir un viņš tos neēd, tomēr mazam bērnam konfektīte vai magnētiņš – abi ir interesanti. Šos magnētus bērni apēd ne pārāk bieži, tomēr biežāk, nekā mēs to vēlētos,” stāstīja ārste, kura uzskata, ka šī rotaļlieta ir ļoti bīstama maziem bērniem. Īpaši bīstama šī rotaļlieta ir gadījumos, kad tiek norīti vairāki atsevišķi, nevis kopā salipuši magnētiņi, proti, ja kāds no magnētiem aizceļojis tālāk par zarnu traktu zarnā, bet kāds cits pēc laika tiek norīts un atrodas tikai kuņģī. Briuka stāsta, ka magnēti ir ļoti stipri un, tiem savā starpā savelkoties, starp magnētiem nonāk arī zarnu trakta sieniņas, līdz ar to šajās vietās rodas caurumi, kā rezultātā viss zarnu un kuņģa saturs nonāk vēdera dobumā. Šajos gadījumos rodas ļoti smaga neatliekamā kārtā risināma ķirurģiska problēma – iekaisums vēdera dobumā jeb peritonīts.

Vienlaikus Briuka norādīja, ka ļoti bīstami ir arī knaģi. Reiz apmēram deviņus mēnešus veca meitenīte atrada knaģi, kuram bija metāliskā sastiprināšanas vieta, un bērna pirksti bija pietiekami stipri, lai sastiprinājumu izņemtu, ieliktu mutē un norītu. Ārste atceras, ka endoskopiski šo svešķermeni izņemt nebija iespējams, jo spirāle ar maliņām bija ieķērusies barības vada gļotādā. Bērnam bija jāveic smaga operācija, kurai sekoja 3-4 nedēļu atveseļošanās periods. Attiecīgajam bērnam atveseļošanās periods beidzās sekmīgi un bērnu varēja izrakstīt no slimnīcas, turklāt meitenīte pati varēja gan ēst, gan dzert un nebija elpošanas problēmu. Bet tā tas nav vienmēr, atzina ārste. Bīstamības skalā pēc baterijas, “Neocube” un knaģa sastiprinājuma sekojot ļoti asie priekšmeti, tostarp adatas un naglas.

Svešķermeņa “evakuēšana” bērnam rada lielus pārdzīvojumus un nereti arī smagas sekas

Jebkurš svešķermenis, kas endoskopiski “jāevakuē” no elpceļiem vai gremošanas trakta, emocionālā ziņā ir ļoti liela trauma gan bērnam, gan vecākiem, stāsta ārste. Ļoti bieži negadījumi notiek brīvdienās vai vakaros, un pēc notikušā tiek izjaukti ģimeņu plāni, kas rada lielu satraukumu bērnam un vecākiem. Turklāt jāveic vispārējās anestēzijas izmeklējums, kas normālos apstākļos nebūtu jāveic, proti, satraukumu rada tas, ka izmeklējums nav jāveic slimības dēļ, bet gan tāpēc, ka bērns nav bijis pietiekami pieskatīts vai arī nav izvēlētas atbilstošas lietas, kam bērns var tikt klāt, norādīja Briuka. Viņa gan atzina, ka mēdz notikt arī nejauši gadījumi, jo bērni ir ļoti aktīvi un visu nevar paredzēt, tomēr ļoti daudzos gadījumos vecāki var ietekmēt, lai šādas likstas ar bērniem nenotiktu.

Bērnu slimnīcā ir augstas klases speciālisti un ļoti laba aparatūra, tāpēc lielākajā daļā gadījumu svešķermeņus evakuēt izdodas ļoti labi, uzsver Briuka un piebilst, ka dzīvē ne visas situācijas beidzas laimīgi. “Ir pacienti, kuriem svešķermenis ir tā ieķēries, piemēram, barības vadā, ka endoskopiski to vairs nevar izvilkt, un tad jāveic ļoti smaga ķirurģiska operācija. Jāgriež vaļā krūškurvītis un priekšmets jāņem ārā ķirurģiski,” stāstīja ārste. Viņa uzsvēra, ka pēc smagām operācijām bērnam vairākas nedēļas jāpavada slimnīcā. Kaut arī ir labas zāles un aprūpe, rodas arī situācijas, kad paiet ilgstošs laiks, līdz bērns var atsākt ēst, sāpes nav izteiktas un iekaisums pazudis, skaidroja Briuka. Smagi esot gadījumi, kad bērns ar nelieliem laika intervāliem apēdis magnētus, jo endoskopiski var mēģināt tos vilkt ārā, tomēr bieži vien magnēti jau “izdarījuši savu darbu” un, savelkoties savā starpā, zarnās radījuši caurumiņus. Briuka stāsta, ka pēc šādiem gadījumiem nepieciešama akūta ķirurģiska operācija. Tas bērnam nozīmē operāciju ar anestēziju, ilgu pēcoperācijas atveseļošanās laiku, izteiktus sāpju simptomus, ēšanas aizliegumu, kā arī nespēju piedalīties ikdienas aktivitātēs. Briuka norāda, ka ļoti bieži, kad zarnās radušies caurumiņi, kādi no zarnu gabaliņiem un fragmentiņiem vispār jāizņem ārā. Šādi gadījumi neesot bieži, lai gan divos gadījumos pēc bateriju norīšanas arī bērnus nav bijis iespējams glābt. “Izvilkt svešķermeni paspēj, taču baterija ar savām bioķīmiskajām vielām sadarījusi nopietnu postījumu barības vadā un tam apkārt esošo orgānu audos, ka bērnu vairs nevar glābt,” stāstīja ārste.

Viņa atzina, ka mēdz būt gadījumi, kad bērni slimnīcā ar dažādām traumām, tostarp svešķermeņiem organismā, nonāk atkārtoti. Ir arī gadījumi, kad bērns slimnīcā nonāk ar atkārtotiem lūzumiem, traumām un tad vēl norītu svešķermeni. Šādos gadījumos slimnīca iesaista sociālo dienestu, lai saprastu, vai bērnam mājās tiek pievērsta pietiekama uzmanība. Biežāk gan slimnīcā atkārtoti ar norītiem svešķermeņiem nonāk pusaudži, kuri tādējādi risina savas emocionālās problēmas un, Briukas ieskatā, mēģina piesaistīt sev savu vecāku uzmanību.

Vecākus aicina vienmēr apzināties vidi, kurā bērns uzturas

Svešķermeņus bieži apēd vai ieelpo bērni vecumā no sešiem mēnešiem līdz sešiem gadiem, tomēr visbiežāk – bērni, kuri tikko sākuši rāpot vai nedaudz staigāt, jo šiem bērniem parādoties citi horizonti un citi veidi, kā izzināt pasauli, stāsta ārste. Šī iemesla dēļ būtu jāapmāca māsas un brāļi, turklāt vecākiem nevajadzētu maziem bērniem ļaut pieskatīt citus mazus bērnus. “Mēs nedrīkstam prasīt atbildību no nedaudz lielākajām māsām un brāļiem. Tas ir ļoti sarežģīti vecākiem,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste, kura gan uzskata, ka vecāku mērķis ir izdarīt pēc iespējas visu, kas no viņiem atkarīgs, lai bērns netiktu klāt svešķermenim, ko viņš potenciāli varētu ieelpot vai norīt, un viens no nosacījumiem, lai šo mērķi sasniegtu, ir adekvāta bērna pieskatīšana.

Briuka sacīja, ka vecākiem ļoti svarīgi izskatīt vidi, kurā atrodas bērns, tostarp izpētīt rotaļlietas un to, vai nav iespējams no tām izvilkt baterijas vai nolauzt kādas detaļas. Ja ģimenē ir vecāks un jaunāks bērns, vajadzētu noteikt, kad vecākais bērns var dot kādu no rotaļlietām jaunākajam, tāpat jāpārliecinās, vai telpā neatrodas bērna vecumam neatbilstošas vecākā bērna rotaļlietas. Tāpat vecākiem jābūt uzmanīgiem ar lietām, kas tiek ikdienā izmantotas saimniecībā, piemēram, knaģi, saspraudes, baterijas un citi priekšmeti, kurus bērns varētu apēst vai ieelpot. Tāpat ļoti jāseko līdzi, kur tiek nolikta kosmētika, medikamenti un ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi, skaidroja ārste, kura uzskata, ka, aizejot ar bērnu ārpus viņam ierastās vides, svarīgi spēt pārredzēt lauku, kur bērns kaut kam var tikt klāt. Ļoti bieži negadījumi notiekot vietās, kur bērni ikdienā neatrodas.

Vēl svarīgi vecākiem saviem bērniem jau no mazotnes mācīt, ko viņi drīkst un nedrīkst darīt, turklāt svarīgi, lai ģimenē šajos jautājumos būtu konsekvence. “Mamma neļauj ēst, apkārt skraidot, bet tētis ļauj,” piebilda Briuka.

Gadījumā, ja bērns tomēr ieelpojis vai norijis svešķermeni, Briuka norāda, ka svarīgākais – pēc iespējas saglabāt mieru. Ja pieaugušais redz, ka bērns kaut ko ielicis mutē, nevajadzētu sākt bļaut vai izrādīt satraukumu, bet mierīgi pieiet pie bērna un pārbaudīt viņa muti, iespējams, svešķermeni var izņemt no mutes vēl pirms tā norīšanas, norāda ārste. Tomēr, ja ir aizdomas, ka bērns kaut ko apēdis, piemēram, televīzijas pultij nav vienas baterijas, vecākiem nevajadzētu daudz šaubīties, bet nekavējoties braukt uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu – jebkurā nodaļā ir rentgena veikšanas iespējamības, lai veiktu izmeklēšanu. Ārste neiesaka izraisīt bērnam vemšanu vai dot kādas zāles.

Vienlaikus, ja sākas izteiktāki klīniskie simptomi, piemēram, bērns pēkšņi nozilē, nevar ievilkt elpu, sākas izteikta siekalošanās vai, ja bērns ir lielāks, un parāda, ka viņam kaut kur sāp, proti, redzot, ka bērnam ir apgrūtinātas kādas funkcijas, vajadzētu saukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, nevis vest pašiem bērnu uz slimnīcu. Tomēr, ja bērns elpo un citādi ir stabils, tad vecāki bērnu var vest arī paši, norāda Briuka.

 

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here