Biedrība: Latvijas maizes patēriņam šogad kopumā būs neliela lejupslīde

0

Kopējais maizes patēriņš šogad Latvijā būs nedaudz krities salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA atzina Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka.

Duka teica, ka maizes patēriņš samazinās iedzīvotāju skaita krituma dēļ, kā arī maizes ēšanas paradumu izmaiņu dēļ.

Viņa sacīja, ka biedrība šogad ir rīkojusi daudzus pasākumus, kuros apzināti iedzīvotāju maizes ēšanas paradumi. Tajos noskaidrots, ka cilvēki arvien vairāk paši mājās cept maizi, izvēloties sev vēlamās izejvielas, kas ir vērtējams pozitīvi, jo arī tādējādi maizes ēšanas tradīcijas nezūd.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore atzīmēja, ka maizes ražošanas nozarē Latvijā ir milzīga konkurence, ņemot vērā esošo iedzīvotāju skaitu un zemāku maizes patēriņu salīdzinājumā ar senākiem laikiem, kad cilvēki uzturā patērēja vairāk maizes, kas deva spēku paveikt fiziski smagus darbus.

Vienlaikus viņa piebilda, ka maizes ražotāju skaitam šogad Latvijā nav bijusi tendence samazināties salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču reģionos, piemēram, Alūksnē un Madonā maizes ražotājiem klājas arvien grūtāk, jo nākas konkurēt ar Rīgas maizniekiem, kuri savu produkciju piegādā arī veikaliem reģionos.

Maizes un maizes izstrādājumu ražotāja un tirgotāja AS “Hanzas maiznīcas” vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs aģentūrai LETA teica, ka konkurenci maizes ražošanas nozarē vērtē pozitīvi, jo tā mudina domāt par jauniem risinājumiem maizes ražošanā, kā kļūt labākam par konkurentiem un dažādot savas produkcijas sortimentu. “Ja nav konkurences, ir garlaicīgi. Domāju, ka arī patērētāji to izjūt pozitīvi, jo parādās arvien daudzveidīgāks maizes veidu klāsts,” viņš sacīja.

Mihņevičs teica, ka klasiskās kviešu un rudzu maizes patēriņš samazinās. Tomēr rudzu maizes klaips ir nemainīgi pirktākais starp visiem rudzu maizes segmentiem Latvijā, ar minimālu, bet augošu tendenci pēdējo mēnešu laikā. Rupjmaize ir nozīmīga latviskajai identitātei, tāpēc tās ēšanas tradīcijas būtu jāsaglabā, ņemot vērā to, ka rudzu audzēšana 100 gados ir samazinājusies 10 reizes, bet 30 gadu laikā – trīs reizes. Ja 20.gadsimta sākumā Latvijā rudzus audzēja 350 000 hektāru platībā, tad deviņdesmito gadu sākumā ar rudziem tika apsēti vairs aptuveni 85 000 hektāru, bet pēdējos gadus tikai apmēram 33 000 hektāru.

Viņš arī piebilda, ka pēdējos gados palēnām samazinās saldskābmaizes patēriņš, bet pieaug un stabilu pozīciju saglabā rudzu formas maize.

“Hanzas maiznīcas” vadītājs un valdes loceklis prognozēja, ka nākamgad lielākā mērā nekā šogad augs porcijmaižu un dažādu piedevu un sēklu maizes patēriņš, bet klasiskās formas maizes patēriņš turpinās sarukt. Pieprasītas būs mazāka izmēra maizes.

Latvijas Maiznieku biedrības darbības mērķi ir uz kopīgu interešu pamata veicināt maizes ražošanas nozarē Latvijā strādājošo organizāciju un uzņēmumu sadarbību, veicināt maizes ražošanas nozares attīstību un perspektīvas, risinot maizes ražotāju kopīgās problēmas, pārstāvot to kopīgās intereses valsts varas pārvaldes un citās institūcijās, kā arī paaugstināt maizes ražošanas jomas prestižu. Latvijas maiznieku biedrībai ir 18 biedri.