Bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs: “Nord Stream 2” izbūve atkal atjaunotu “Gazprom” dominējošo stāvokli

0

Saistības, ko Eiropas Komisijas (EK) noteikusi Krievijas valsts dabasgāzes kompānijai “Gazprom”, lai novērstu tās dominējošo stāvokli Centrāleiropā un Austrumeiropā, zaudēs jēgu, ja tiks izbūvēts gāzes vads “Nord Stream 2”, ceturtdien brīdinājis bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks.

“Raugoties nākotnē, ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, vai tiks izbūvēts “Nord Stream 2 “, kas ir ģeopolitisks projekts un kuru – vismaz tā tiek apgalvots – EK neatbalsta, un arī pats projekts ne īpaši atbilst Eiropas Savienības direktīvām, tad nu redzēs. Ja projekts “Nord Stream 2” tiks īstenots, tad runāt par kaut kādām “Gazprom” saistībām nozīmētu piepūderēt realitāti,” ziņu aģentūrai BNS sacījis Sekmoks, kas 2011.gadā ierosināja Lietuvas sūdzību Eiropas Komisijai pret Krievijas koncernu.

“”Gazprom” kaut kādā mērā izmantos dominējošo stāvokli arī turpmāk, tāpat kā jau izmantojusi. To nosaka Eiropas politiķu vājā griba un arī varenais lielo Eiropas kompāniju lobisms,” viņš piebildis.

EK ceturtdien pēc sešus gadus ilgušas izmeklēšanas paziņoja, ka “Gazprom”, izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, piecās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, proti, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā un Polijā, iespējams, noteikusi augstākas gāzes cenas.

Komisija par to noteikusi Krievijas koncernam obligātas saistības, par kuru nepildīšanu tam draudētu naudassods līdz 10% apmērā no pasaules gada apgrozījuma, kas pērn līdzinājās aptuveni 91 miljardam eiro.

“Redzam, ka ir bijuši pārkāpumi, kas neatbilst Eiropas tiesību aktiem, bijuši pieprasījumi, bijušas sūdzības, bijuši zaudējumi, bet sankciju nav bijis. Vienreiz izvairoties no šādām sankcijām, manuprāt, rodas iemesls runāt par to, kādēļ gan stingri jāievēro kaut kādas saistības, ja sods par pārkāpumu tomēr netiek piespriests,” spriedis bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs.

Izmeklēšanu par iespējamajiem “Gazprom” pārkāpumiem astoņās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs pēc Lietuvas iniciatīvas EK sāka 2011.gadā. Lēsts, ka Krievijas koncerna negodprātīgās cenu politikas dēļ Lietuva cietusi zaudējumus aptuveni 1,5 miljardu eiro apmērā.

Lietuva Stokholmas šķīrējtiesā no “Gazprom” nesekmīgi centās atgūt 1,4 miljardus eiro pārmaksu par tai piegādāto gāzi, bet 2016.gadā tiesa paziņoja, ka nesaskata Krievijas koncerna pārkāpumus, tomēr atzina, ka “Gazprom”, piegādājot gāzi Lietuvai un vienlaikus esot gāzes kompānijas “Lietuvos dujos” akcionāre, pieļāvusi interešu konfliktu.

“Šos zaudējumus (..) neviens nekompensēs. Mēs cietām zaudējumus, un ar to viss beidzies. Protams, labi, ka vismaz zināmas saistības koncernam “Gazprom” nācies uzņemties, bet mēs savas problēmas jau esam atrisinājuši, uzceļot termināli Klaipēdā. Tieši konkurences ceļā un nevis pateicoties “Gazprom” saistībām pasargājām sevi no turpmākām “Gazprom” darbībām,” norādījis Sekmoks.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here