Biržu indeksiem dažādas tendences, naftas cenas krītas

0

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, bet Volstrītas indeksi pieauga pēc ziņojuma par ASV patēriņa cenu inflācijas samazināšanos un jaunu izlīguma soli ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībās.

Analītiķi atzina, ka noskaņojumu uzlabojis arī Turcijas lēmums pacelt procentlikmes, kas izraisījis Turcijas liras vērtības palielināšanos.

“Galu galā tirgu kustību ceturtdien izraisīja nevis samērā neinteresantās Anglijas Bankas vai ECB jaunākās ziņas, ne arī ļoti vajadzīgā un milzīgā Turcijas Centrālās bankas procentlikmju celšana, bet gan vilšanos radošie inflācijas dati no ASV,” sacīja “Spreadex” analītiķis Konors Kempbels.

ASV patēriņa cenu gada inflācija augustā samazinājās līdz 2,7% no 2,9% jūlijā, likvidējot vienu spiediena avotu, kas varētu pamudināt Federālo rezervju sistēmu (FRS) pacelt procentlikmes straujāk, nevis pakāpeniski.

“Apple” akcijas cena pieauga par 2,4% dienu pēc tās jauno “iPhone” modeļu prezentācijas, veicinot Volstrītas indeksa “Nasdaq Composite” palielināšanos par 0,8%.

Londonas biržas indekss kritās par 0,4%, ko izraisīja britu mārciņas kursa palielināšanās pret ASV dolāru, kaitējot kompānijām, kas darbojas galvenokārt globālā mērogā, bet konvertē peļņu uz britu valūtu.

Eiropas Centrālā banka norādīja, ka plāno turpināt aktīvu pirkšanas samazināšanu, un tas veicināja eiro kursa pret ASV dolāru kāpumu. Parīzes biržas indekss samazinājās, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga.

Lielāko pārsteigumu ceturtdien sagādāja Turcijas centrālā banka, paziņojot par ievērojamu procentlikmju paaugstināšanu, lai cīnītos pret augošo inflāciju un celtu liras vērtību.

Centrālā banka, kas nebija mainījusi procentlikmes kopš jūnija, paaugstināja repo likmi izsolē uz nedēļu no 17,75% līdz 24%. Tas bija būtiski vairāk nekā “Bloomberg” aptaujāto analītiķu vidējā prognoze 21%.

Turcijas lira nekavējoties reaģēja uz šo lēmumu, tās kursam pret ASV dolāru pieaugot par 5% līdz 6,0 lirām par dolāru. Šis pieaugums vēlāk daļēji saruka, bet liras vērtība tomēr bija pieaugusi par vairāk 4,1% līdz 6,08 lirām par dolāru.

Jēlnaftas cenas kritās, jo viesuļvētra “Florensa” kļuva vājāka ceļā uz ASV austrumu piekrasti, tādējādi samazinot postījumu risku ASV naftas rūpniecības infrastruktūrai.

Tirgus dalībnieki arī fokusējās uz Starptautiskās enerģētikas aģentūras paziņojumu, ka globālās naftas ieguves apjoms augustā sasniedzis rekordu – 100 miljonus barelu naftas dienā.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kāpa, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien kritās par 1,78 ASV dolāriem līdz 68,59 dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,56 dolāriem līdz 78,18 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” ceturtdien pieauga par 0,6% līdz 26 145,99 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kāpa par 0,5% līdz 2904,18 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 0,8% līdz 8013,71 punktam.

Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 0,4% līdz 7281,57 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,2% līdz 12 055,55 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,1% līdz 5328,12 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga no 1,1626 līdz 1,1689 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru kāpa no 1,3045 līdz 1,3105 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu palielinājās no 111,26 līdz 111,94 jenām par dolāru.