“Bite”: Vienošanās par tīklu koplietošanu ar “Tele2” ir viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā

0
Uzņēmuma "Bite Latvija" vadītājs Kaspars Buls.

Jūnija sākumā tika paziņots, ka Zviedrijā bāzētā telekomunikāciju grupa “Tele2 AB Group” parakstījusi vienošanos ar mobilo sakaru operatoru “Bite”, lai veidotu kopuzņēmumu ar mērķi Latvijā un Lietuvā būvēt un pārvaldīt mobilos tīklus. Šī partnerība paredz koplietot aktīvo un pasīvo tīklu infrastruktūru un 2G, 3G, 4G, kā arī gaidāmo 5G sakaru pārraidi. Abu sakaru operatoru pašreizējie radio un pārraides tīkli tiks apvienoti, lai izveidotu kopīgu tīklu katrā valstī. “Bite Latvija” izpilddirektors Kaspars Buls intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka konkrētas investīcijas nosaukt vēl nevar, bet šis būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā līdz šim. Mobilo sakaru operatoriem tas ļaus ātrāk ieviest 5G tehnoloģiju. Turklāt “Tele2” un “Bite” šo vienošanos neuzskata par “slēgtu klubiņu” un durvis ir atvērtas arī citiem.

Vai jau ir izrēķināts, cik izmaksās kopuzņēmuma izveide ar “Tele2”?

Par konkrētiem skaitļiem runāt būtu pāragri, jo nupat tikai parakstīts līgums un, tēlaini izsakoties, tinte uz tiem vēl nav nožuvusi. Taču varu teikt, ka kopējās investīcijas noteikti būs apjomīgas, jo arī pati 5G tehnoloģija ir dārga. Tas noteikti būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā līdz šim. Tā galvenie ieguvēji noteikti būs klienti, jo šī dalītā radiotīkla apsaimniekošana 5G tīklu ļaus izbūvēt daudz ātrāk un efektīvāk.

Tomēr vai ir skaidrs ietaupījums, kuru sasniegsiet ar tīkla dalītu pārvaldi, salīdzinot ar to, ja viss būtu jāpaveic pašiem?

Viens no ļoti konkrētiem partnerības pozitīvajiem ieguvumiem būs energoefektivitāte – resursi tiks izmantoti efektīvāk, un, piemēram, ir aprēķināts, ka elektrības patēriņš samazināsies par 20%.

Dalīsiet radiotīklus, bet pamattīklus nē – kā tas izpaudīsies praksē?

Pa radiotīklu notiek apraide, bet otrs svarīgs komponents ir tīkla “smadzenes” jeb lieldatori, kuri veic datu apstrādi, uzskaiti utt. Šī partnerība paredz dalīšanos tikai ar radiopiekļuves tīklu. Citas tīkla daļas, tostarp pamattīkls, klientu apkalpošana, pārdošana, mārketings un IT, paliks katra uzņēmuma individuālā kontrolē un ļaus abām kompānijām atšķirties vienai no otras, kā tas ir arī šobrīd.

Skaidrs, kādi ieguvumi būs jums, bet vai kāds ieguvums no tīkla dalīšanas būs arī patērētājiem?

Patērētāju lielākais ieguvums būs tas, ka 5G tīkls tiks izbūvēts ātrāk nekā tad, ja katrs no operatoriem to darītu atsevišķi, līdz ar to šī tehnoloģija būs pieejama ātrāk. Tāpat mums būs iespēja dalīt tīkla izbūves izmaksas, līdz ar to gala produkts varētu būt pieejamāks. Noteikti jāpiemin arī energoefektivitātes ietaupījumi un kopējā vides ainava, kurā 5G tehnoloģijas izbūvē turpmāk būs vajadzīgs mazāks sakaru torņu skaits.

Vai bija sarunas arī ar LMT par pievienošanos šim projektam?

Šāda veida kopuzņēmumi nav nekas neparasts ne Eiropā, ne pasaulē. Vienošanās par tīkla koplietošanu ir ilgtermiņa sadarbības projekts, kurā liela nozīme ir vienotām abu pušu ambīcijām un redzējumam par to, kā tīklu attīstīt. Līdz ar to es nevarētu teikt, ka šī ir viena vai otra uzņēmuma iniciatīva – tas ir kopīgs redzējums, kā 5G tehnoloģiju pakalpojumus klientiem sniegt ātrāk. Jaunais kopuzņēmums būs platforma, kas pēc savas būtības ir atvērta tīkla dalīšanai.

Līdz ar to, ja LMT izlemtu pievienoties, jūs nebūtu pret?

Mēs noteikti esam atvērti sarunām. Tas nav divu uzņēmumu slēgts “klubiņš” – tā ir atvērta platforma.

Kāds pašlaik ir laika plāns?

Pašlaik primārais fokuss ir nepieciešamo atļauju saņemšana. 2020. gadā notiks jau reālo darbu plānošana, savukārt 2021. gadā ir iecerēts sākt izbūvi blīvāk apdzīvotajās vietās. Visu lielo projektu plānots noslēgt 2023.gadā.

Konkurences padome jau paziņojusi, ka jūs konsultē. Vai jau ir skaidras lietas, kuras jums kopuzņēmuma izveidē būs jāņem vērā?

Skandināvijas pieredze liecina, ka, veidojot kopējos radiotīklus, konkurence starp operatoriem tikai pieaug, jo uzņēmumi vairāk domā par jauniem risinājumiem un pakalpojumiem klientiem. Tādēļ, jā, mēs konsultējamies ar Konkurences padomi, bet vēlos uzsvērt, ka mēs neapvienojam pakalpojumus, tādēļ arī konkurence abu uzņēmumu starpā nemazināsies.

Pasaulē arvien nopietnāki kļūst strīdi par Ķīnas “Huawei” tehnoloģiju izmantošanu 5G tīklos. “Bite” sākotnēji runāja tieši par “Huawei” tehnoloģijām, bet kā būs tagad?

Es šiem jautājumiem pieeju ar vēsu prātu. Gan “Bite”, gan daudzi operatori Eiropā, ieskaitot “Deutsche Telecom” Vācijā un “Vodafone” Lielbritānijā, līdztekus citiem tehnoloģiju piegādātājiem izmanto “Huawei”. Protams, mēs skatāmies, kas attiecībā uz “Huawei” notiek pasaulē. Šobrīd mums nav pamata apšaubīt “Huawei” tehnoloģiju drošību. Arī mūsu tīkla drošības sistēmas nav identificējušas nekādus drošības riskus. Ja mums radīsies pamatoti iemesli apšaubīt mūsu tehnoloģiju piegādātāju uzticamību vai Latvijas valsts iestādes noteiks liegumu kādam no piegādātājiem, mēs rīkosimies atbilstoši situācijai. Tāpat es gribu uzsvērt, ka tas ir tikai viens no mūsu uzņēmuma piegādātājiem – bez “Huawei” mēs izmantojam arī “Ericsson”, “SIAE Microelettronica”, “Ceregon”, “Kathrein” ražotās tehnoloģijas.

Jaunajā kopuzņēmumā piegādātāju izvēle būs atkarīga no ļoti daudziem parametriem, tostarp drošības jautājumiem.

Cik gatavi jūs pašlaik esat 5G ieviešanai?

Kopumā par 5G pašlaik tiek ļoti daudz runāts, un tas būs būtisks industrijas pagrieziena punkts, taču šo situāciju kopumā varētu salīdzināt ar miglas mākoni, kas sevī nes vēl neatbildētus jautājumus, piemēram, par ierīcēm, kas atbalsta 5G tehnoloģiju. Pirmie telefoni, iespējams, parādīsies vien gada vidū vai gada beigās. Līdz ar to pašlaik 5G ieviešanā vēl ir ļoti daudz mājasdarbu ne tikai mums, bet arī citām industrijām.

5G tehnoloģijas ieviešanai mēs sākām gatavoties jau pirms pieciem sešiem gadiem. Tostarp iegādājāmies uzņēmumu “Unistars”, pateicoties kuram mums pašlaik ir pieejams visvairāk 5G frekvenču Latvijā. Cik gatavi esam? Pie tā tiek strādāts katru dienu. Lai ieviestu 5G tehnoloģiju, tiek strādāts pie pamattīklu sakārtošanas. Esošajām bāzes stacijām ir savi ekspluatācijas standarti un ierobežota metāla konstrukciju nestspēja – pēdējo 10 gadu laikā tā ir palielinājusies par aptuveni 400%. Tā kā 5G tehnoloģija ir smagāka, nesošās konstrukcijas būs pakāpeniski jāmaina. Šo aspektu ņemam vērā jau tagad, būvējot jaunās bāzes stacijas.

Ja runājam par ierīcēm, tad galvenais 5G uzsvars būs uz iespēju savienot daudz dažādu viedierīču, un īpaši izdevīgi tas būs uzņēmumiem. Kā Latvijas uzņēmumi šajā sakarā izskatās? Tiem vispār ir tik daudz gudro ierīču, kuras varētu izmantot 5G sniegtās priekšrocības?

Gan mobilo sakaru operatori, gan uzņēmumi iet soli pa solim uz priekšu. Mēs nevaram būvēt infrastruktūru, ja nav klientu, kuri to izmanto. Šobrīd mēs redzam, ka klienti daudz vairāk sāk izmantot telemetrijas risinājumus autoparku vadībai, uzskaites sistēmām utt. Es nedomāju, ka Latvijas uzņēmēji būtu mazāk ieinteresēti tehnoloģiskā attīstībā kā kaimiņvalstīs. Noteikti, nē. Latvijas mobilo sakaru tīkls ir tik attīstīts, ka bieži vien, tikai izbraucot no valsts, var novērtēt tā ātrumu un pārklājumu.

Vai nebūs tā, ka Latvijas uzņēmumi vismaz sākotnēji šīs jaunās tehnoloģijas nevarēs atļauties?

Te gribētu nedaudz atskatīties atpakaļ uz to, kā notika 4G tehnoloģijas ieviešana. Tas nebija tā, ka vienā dienā vienā brīdī tika nospiesta poga un visi sāka šo tehnoloģiju lietot. Parādoties 4G tehnoloģijai, arvien vairāk parādījās šo tehnoloģiju atbalstošas ierīces un funkcijas. Process bija pakāpenisks, un tāda būs arī 5G ienākšana Latvijā.

5G tehnoloģijas iespējas var sadalīt divās lielās daļās. Viena no tām ir mobilo sakaru tīkla kapacitātes pieaugums, kura būtisko lomu un nepieciešamību redzam, skatoties uz straujo izaugsmi mobilo datu lietošanā – viens lietotājs “Bites” tīklā mēnesī vidēji patērē 8 GB mobilo datu. Paredzam, ka nākotnē šis skaitlis turpinās augt.

Otra daļa ir dažādi industriālie risinājumi, kuru reālos piemērus pasaulē izmanto medicīnā un lauksaimniecības automatizācijā. Sāk parādīties pirmie soļi dronu regulācijā, auto autonomajā vadīšanā u.c. Ir ļoti daudz lietu, kuras ir izstrādes procesā. Bet, kā jau minēju, līdz tam vēl veicami vairāki mājasdarbi.

Kādus finanšu rezultātus šogad plānojat sasniegt un kādas investīcijas ieguldīt?

Gadu no gada mēs esam bijuši operators ar vislielāko izaugsmi. Pērn mūsu konsolidētais apgrozījums sasniedza 106,3 miljonus eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Mēs esam ambiciozi un gribam būt straujāk augošais mobilo sakaru operators arī turpmāk. Mums ir lieli plāni gan korporatīvajā segmentā, gan attiecībā uz jaunu, inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādi. Es esmu pārliecināts, ka šis gads būs ne mazāk veiksmīgs kā iepriekšējais.

Cik jūs esat gatavi investēt?

Tīkla un pakalpojumu attīstībā mēs ik gadu ieguldām aptuveni 10% no apgrozījuma. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn lielākais investīciju apjoms jeb aptuveni deviņi miljoni eiro ieguldīti tīklā un tehnoloģijās – gan tīkla paplašināšanā, gan tā jaudas un kapacitātes palielināšanā. Šim mērķim izmantotas tikai jaunākās un inovatīvākās tehnoloģijas, kas ļauj nodrošināt ne vien kvalitatīvus pakalpojumus, bet arī tīkla ilgtspēju. Kopumā “Bites” tīkla jauda pērn palielināta par aptuveni 50%.

Šogad, investējot tīkla attīstībā aptuveni 4,5 miljonus eiro, tā jaudu plānots palielināt par 53%.

Lai palielinātu tīkla jaudu, plānojam uzbūvēt aptuveni 50 jaunas bāzes stacijas, tostarp vairākas 5G testa bāzes stacijas, kā arī aprīkot ar 4G+ tehnoloģiju 100 bāzes stacijas. Tāpat esam paredzējuši turpināt tehnoloģiskā aprīkojuma modernizēšanu, tā ne vien uzlabojot tīkla darbības efektivitāti, bet arī paaugstinot energoefektivitāti.

Tāpat ieguldām uzņēmuma darbinieku attīstībā, izaugsmē un darba vides labiekārtošanā. Ja investīciju apjoms pērn veidoja 1,2 miljonus eiro, tad šogad to plānots palielināt par aptuveni 70%.

Ir jau izskanējis “One IT”. Vai ir vēl kādi investīciju projekti, kurus gribat pieminēt?

Mēs ļoti mērķtiecīgi skatāmies uz vairākām nozarēm. Tas laiks, kad mobilā operatora galvenā funkcija bija nodrošināt balss sakarus un īsziņu nosūtīšanu, jau sen ir pagājis. Mūsdienās ļoti daudzas lietas notiek integrēti un mobilo sakaru operatori, kas, piemēram, veido kopuzņēmumus ar bankām vai veido savas televīzijas platformas, nav nekas neierasts.

Kopā ar “Latnet” mums ir izdevies panākt to, ka nākotne, par ko citi vēl tikai domā, “Bite” jau ir klātesoša. “One IT” kā integrētu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un mobilo sakaru konceptam nav analogu Baltijas tirgū. Līdz ar to tā ir “Bite” “zelta kārts” sadarbībā ar biznesa klientiem.

Pašlaik plānu iegādāties vēl kādu uzņēmumu nav?

Šobrīd jaunus darījumus neplānojam. Taču, ja redzēsim, ka kāds no tirgus dalībniekiem var palīdzēt mums nodrošināt esošajiem un potenciālajiem klientiem labāku mobilo sakaru lietošanas pieredzi, izskatīsim visas iespējas. Kā mēdz sacīt – nekad nesaki nekad.

Vai jutāt pieaugumu pēc “Stream Network” un “Latnet” pievienošanas?

Jā, tas bijis apzināts process. Mēs redzējām iespēju izveidot integrētu pakalpojumu sniedzēju un pieprasījumu no klientiem pēc tā. Apvienošanās un jaunu pakalpojumu piedāvājums mums devis iespēju paplašināt mūsu biznesa klientu skaitu. Kā būtiskāko integrēto pakalpojumu priekšrocību biznesa klienti novērtē izmaksu ietaupījumu, kas var būt pat 20-30% apmērā, ja iepriekš visi IKT un mobilo sakaru pakalpojumi saņemti no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem.

Vai “Bite” plāno veidot savu televīziju?

Jā, mēs pie šī produkta jau kādu laiku strādājam. Izstrādes process nav bijis tik ātrs, kā sākotnēji bijām iecerējuši, taču no otras puses redzam, ka, veltot tik daudz laika savai televīzijai, spēsim to piedāvāt daudz labākā kvalitātē. Domāju, ka klienti tiešām spēs to novērtēt. Plānojam, ka liela daļa satura būs veidota vietēji, līdz ar to tas būs saistošāks mūsu pašu skatītajiem.

Kā jūs pašlaik raksturotu situāciju Latvijas mobilo sakaru tirgū un konkurenci?

Telekomunikāciju tirgus ir ļoti dinamisks, un, attīstoties tehnoloģijām, mainās gan patērētāju vēlmes, gan vajadzības, tādēļ mobilo sakaru operatoriem ir jāspēj ieskatīties nākotnē un vienmēr piedāvāt aizvien jaunas iespējas. Tehnoloģiju progress virza uz priekšu visu nozari, piemēram, tādas jaunas tehnoloģijas ienākšanu kā 5G, kas šobrīd ir uzmanības centrā.

Šobrīd mobilo sakaru operatori vairs nav vienkārši mobilo sakaru nodrošinātāji – lai varētu turpināt kvalitatīvu attīstību, izaugsmi, vienlaikus apmierinot aizvien pieaugošās patērētāju vēlmes un vajadzības gan privāto, gan biznesa klientu vidū, operatoru darbības lauks tiek nepārtraukti paplašināts.

Vai mobilo sakaru tirgū kopumā šogad sagaidāt izaugsmi un kāda tā varētu būt?

Izaugsme noteikti būs, un tās pamatā būs datu patēriņš – cilvēki mobilos datus lieto arvien vairāk. Piemēram, ja kādreiz saziņa pamatā notika ar īsziņu starpniecību, tad tagad tādā aplikācijā kā “WhatsApp” ir miljoniem grupu un komunikācija ir daudz apjomīgāka.

To, cik liela būs šīgada tirgus izaugsme ciparos, vēl ir grūti prognozēt, bet ticu, ka mūsu uzņēmuma izaugsme būs tāda pati kā pērn.

Kuros mobilo sakaru pakalpojumos jūs redzat straujāko izaugsmi un vai kaut kur ir arī lejupslīde?

Lejupslīde ir skaļš vārds, es drīzāk teiktu, ka ir jomas, kas šobrīd stagnē, piemēram, tāds produkts kā īsziņas. To patēriņš gadu no gada krītas, un tas ir tikai normāli un saprotami, jo tās aizstāj modernāki risinājumi – “WhatsApp”, “Messenger” un citas platformas.

Savukārt izaugsmi piedzīvo dažādi integrēti pakalpojumi, piemēram, viedais zvanu pārvaldnieks, kurš ļauj uzņēmumos pārvaldīt mobilo sakaru plūsmu. Ja kādreiz tam bija nepieciešama PBX telefonijas centrāle, tad šobrīd to var izdarīt ar aplikācijas palīdzību. Daudz vairāk uzņēmumu izvēlas nevis uzturēt savus serverus, bet izmantot nomas serverus vai mākoņpakalpojumus. Tie ir pakalpojumi, kuru apjomi aug.

Kas notiek ar telekomunikāciju klasiku – balss sakariem?

Cilvēki runā un runās. Mēs redzam, ka balss sakarus lieto aptuveni tikpat, cik agrāk. Ja īsziņās mēs varam runāt par kritumu citu platformu piedāvāto iespēju dēļ, tad balss sakariem tādas alternatīvas īsti nav. Turklāt iepriekšējo gadu regulējuma izmaiņu dēļ mēs redzam, ka daudz vairāk tiek izmantoti starptautiskie zvani. Tādēļ par balss sakariem kā telekomunikācijas uzņēmumu stūrakmeni kopumā varam runāt ar izaugsmes zīmi.

Kādu nākotni jūs redzat īsziņu pakalpojumam? Tas ar laiku varētu “atmirt” pilnībā?

Tas ir kā teicienā “ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas”. Protams, ka kritums turpināsies, bet es neparedzu, ka pārskatāmā nākotnē šis pakalpojums varētu izzust. Vienmēr ir jāatceras, ka ir noteikts cilvēku skaits, kuri mobilo datu pakalpojumus neizmanto. Pamatā tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, tāpat ir daļa klientu, kuri mobilos datus neizmanto principiāli. Šī sabiedrības daļa nav liela, bet īsziņu pakalpojums viņiem ir svarīgs.

Pirms kāda laika atjaunojās sarunas par iespējamo LMT un “Tet” apvienošanu. Kā tas var ietekmēt konkurenci, ja šīs sarunas turpināsies?

Mēs vienmēr iestājamies par brīvu un atvērtu konkurenci. Tādēļ mēs atbalstām līdzšinējo valdības lēmumu šos uzņēmumus neapvienot, saglabājot tirgū veselīgu konkurenci un nozares ilgtspēju.

Kāda pašlaik ir konkurence ar tiem tirgus spēlētājiem, kuri nav mobilo sakaru operatori, jo pašlaik jūs konkurējat arī ar tiem uzņēmumiem, kuri, piemēram, piedāvā fiksētos interneta pieslēgumus?

Jaudīgs 4G mums ir devis iespēju izveidot pakalpojumus un konkurēt ar uzņēmumiem, kuri piedāvā fiksētā interneta pakalpojumus. Pēdējo gadu laikā tas ir arī viens no mūsu izaugsmes faktoriem, jo mobilajam internetam vairs nav būtisku atšķirību no fiksētajiem pieslēgumiem. Man ir grūti novērtēt, kā tas ir ietekmējis citu uzņēmumu tirgus daļu, bet mēs redzam, ka mūsu klientu skaits aug – gan laukos, gan pilsētās.

Kā pašlaik vērtējat tarifu līmeni? Vai nedomājat mainīt savus tarifus?

Pašlaik tarifi attiecībā pret pieejamajiem pakalpojumiem Latvijā ir vieni no zemākajiem Eiropā. Protams, līdz ar 5G tehnoloģiju parādīsies jauni produkti un jauni pakalpojumi, bet pagaidām ir pāragri runāt par to, kā tas ietekmēs tarifus.

Kāds pašlaik ir jūsu klientu mobilo sakaru patēriņš tieši ārzemēs?

Mēs redzam, ka mobilo datu patēriņš ārzemēs mūsu tīklā pieaug, turklāt par šo kā tendenci varam jau runāt kopš 2017.gada pavasara, kad spēkā stājās Eiropas Savienības regulējums “Viesabonē kā mājās”.

Vai pašlaik ir kādas lietas likumdošanā, kuras jūsu industrija gribētu redzēt?

Pašlaik Eiropas Savienība ļoti labi iniciē nacionālās valdības sekmēt 5G tehnoloģijas ieviešanu. Galvenais, lai šim milzīgajam projektam netiek likti šķēršļi un operatoriem tiktu piedāvātas frekvences. Tāpat svarīgi, lai industrija un likumdevēji atrodas uz viena viļņa šīs jaunās tehnoloģijas ieviešanā.

Kādas pašlaik ir tendences mobilo tālruņu tirdzniecībā?

Pasaulē mobilo tālruņu tirgus pašlaik nedaudz stagnē. Taču mūsu tirgū joprojām ir redzama izaugsme viedtālruņu segmentā. Attīstās “premium” segments, kur tālrunis maksā virs 800 eiro. Savukārt budžeta segmentā jeb ierīču cenu kategorijā no 200 līdz 400 eiro parādās jauni, jaudīgi spēlētāji, kuri šajos telefonos integrē daudzas funkcijas, kuras iepriekš bija raksturīgas tikai “premium” segmentam. Aug arī vidējā telefona vērtība, un šogad tā ir pārsniegusi 300 eiro līmeni.

Kopumā pērn par aptuveni 40% palielinājies pieprasījums pēc viedierīcēm, piemēram, viedpulksteņiem un aprocēm. To lielā mērā ietekmējis ne tikai ievērojamais pieprasījums pēc dažādām dzīvesstila precēm, bet arī ierīču klāsta palielināšanās mūsu piedāvājumā un klientiem pievilcīgas ierīču cenas.

Vienlaikus cilvēku skaits Latvijā drīzāk samazinās nekā pieaug. Vai redzat potenciālu arī turpmākai izaugsmei, vai arī jārēķinās tikai ar nolietoto ierīču nomaiņu?

Telefonu skaits demogrāfijas tendenču dēļ nākotnē īpaši nepalielināsies. Taču pieaugs ierīču skaits, kuras cilvēki izmanto. Papildu telefoniem aug viedierīču pieprasījums – tā ir pasaules tendence, kas ienāk arī Latvijas tirgū. Šobrīd aktuāls ir viedo māju koncepts, kur dažādas ierīces ir iespējams savstarpēji salāgot.

Klasiski populārākie viedtālruņu zīmoli ir “Samsung”, “iPhone” un “Huawei”. Vai parādās arī jauni spēlētāji?

Tirgū ienāk jauni spēlētāji – piemēram, “Xiaomi”, kurš uzrāda ļoti labus rādītājus Eiropā. Vienlaikus pieaug pieprasījums arī pēc izteiktiem nišas telefoniem, piemēram, “Caterpilar”. Atpakaļ nāk “Nokia”. Līdz ar to – lai arī pieprasītāko viedtālruņu ražotāju trijnieks ir stabils, atslābt tik un tā nevar.

Kādēļ cilvēki pašlaik sākuši izvēlēties dārgākus telefonus?

Cilvēki no sākuma dažādus jauninājumus parasti uztver piesardzīgi, taču, paejot laikam, tos iepazīst un sāk lietot arvien vairāk. Telefons mūsdienās vairs nav tikai telefons, tas ir kļuvis par personīgo asistentu, kas ir aprīkots ar dažādām funkcijām un rīkiem. Līdz ar šo plašāko funkciju klāstu ierīces kļuvušas arī dārgākas.

Vai vairums izvēlas par ierīcēm samaksāt uzreiz vai izmanto nomaksu?

Pie mums klienti vairumu ierīču iegādājas nomaksā. Tas skaidrojams ar to, ka, iegādājoties ierīci nomaksā, tās cena ir identiska ierīces pilnajai cenai, pērkot uzreiz.

Vai līdz ar arvien funkcijām bagātāku telefonu parādīšanos nekrītas pieprasījums pēc planšetēm, datoriem?

Nevar noliegt, ka, viedtālruņu ekrāniem kļūstot lielākiem, mainās arī pieprasījums pēc planšetdatoriem. Vienlaikus transformējušies ir arī datori, kurus var pavisam ērti pārveidot par planšetdatoriem. Lai arī planšetdatoriem tirgū ir pieejamas dažādas alternatīvas, tos joprojām pērk.

Kāds ir pieprasījums pēc tā saucamajiem podziņtelefoniem?

Tie bija, ir un noteikti kādu laiku vēl būs pieejami ierīču sortimentā. Kā jau minēju, ne visi cilvēki izmanto mobilo datu pakalpojumus, tāpēc vienmēr būs klienti, kuri priekšroku dos šim telefonu veidam.

Gan Eiropā, gan Latvijā sabiedrība noveco. Vai redzat augošu pieprasījumu pēc īpaši senioriem pielāgotiem telefoniem?

Pieprasījums pēc šādām ierīcēm ir. Un ir arī ražotāji, kuri īpaši specializējas telefonu modeļos ar lielākām pogām, daļai telefonu ir īpašā trauksmes zvana funkcija. Vienlaikus ir redzams, ka arī viedtālruņu ražotāji mēģina darboties šajā nišā, piemēram, iestrādājot funkciju, lietotājam pašam izvēloties, cik lielas pogas tas ierīcē vēlas izmantot.

Vai plānojat mainīt klientu apkalpošanas centru skaitu?

Mazumtirdzniecības tīklu gribētu salīdzināt ar dzīvu organismu. Kaut arī šobrīd notiek ļoti liela digitālā transformācija, vienlaikus redzam, ka cilvēki ierīces grib apskatīt arī klātienē.

Līdz ar jauna digitālā koncepta klientu apkalpošanas centra jeb salona atklāšanu Ventspilī, šogad noslēdzām vērienīgu salonu modernizēšanas projektu, kas tika aizsākts 2016.gada nogalē un kurā kopumā investēti vairāk nekā divi miljoni eiro.

Īpaši lepojamies ar mūsu jaunāko tehnoloģiju parku, kas atrodas iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”, kur, investējot teju 200 000 eiro, esam radījuši īpaši modernu un interaktīvu vidi.

Domājot arī par klientu ērtībām digitālajā vidē, nupat, investējot 100 000 eiro, esam atklājuši mūsu digitālo klientu apkalpošanas filiāli jeb mobilo aplikāciju “ManaBite”.