“British Steel”: Mūs interesē “Liepājas metalurga” darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde

0

Autors: Laura Cibule,LETA

Lai gan jau ir notikušas vairākas maksātnespējīgā “KVV Liepājas metalurgs” aktīvu izsoles, konsorcijs, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi “British Steel”, “Greybull Capital” un Igaunijas uzņēmums “Baltic Metal Holding”, aprīļa vidū atkārtoti pauda vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā “KVV Liepājas metalurgs” mantu kopumā. “Greybull Capital” partneris Daniels Goldsteins (Daniel Goldstein) intervijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka konsorcija nodomi attiecībā uz Liepājas metalurģijas uzņēmuma darbības atjaunošanu ir ļoti nopietni, bet, lai tie realizētos, ir nepieciešams visu iesaistīto pušu atbalsts. Viņš arī atzīmēja, ka konsorcijs “KVV Liepājas metalurga” iegūšanā ir gatavs ieguldīt tik daudz laika, cik nepieciešams, ja jutīs, ka ir progress un būs taustāmi rezultāti.

Pagājušajā gadā “British Steel” izrādīja interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmuma iegādi, taču augusta beigās atteicāties turpināt dalību pārdošanas/pirkšanas procesā. Kāpēc sākotnēji bijāt ieinteresēti kompānijas iegādē, bet pēc tam atteicāties?

Mēs esam “British Steel” īpašnieki, un tā ir kompānija, kas savulaik bija ļoti lielās grūtībās un par kuru cilvēki teica, ka tai nav nākotnes. Šobrīd “British Steel” ir daudz labākās pozīcijās, mēs darām daudz lietu, lai uzlabotu biznesu, un viena no tām ir kapitālieguldījumi. Pirms diviem trijiem gadiem “British Steel” draudēja slēgšana, bet šobrīd mēs veicam citu uzņēmumu iegādi jau starptautiskā līmenī, tās ir ļoti lielas pārmaiņas.

Kopš sākām interesēties par Liepājas uzņēmuma iegādi, esam jau nopirkuši uzņēmumu Nīderlandē “FN Steel”, kam ir velmētava, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Mēs to nodrošinām ar tēraudu, ko ražojam Lielbritānijā, un viņi to pārstrādā augstas pievienotās vērtības stieplēs, kuras izmanto autobūves industrijā. Līdz ar šī uzņēmuma iegādi “British Steel” apjomi pieauga par 10%, un arī rentabilitāte ir būtiski kāpusi.

Šis modelis, cenšoties atrast uzņēmumus Eiropā, kurus varētu iekļaut “British Steel” ģimenē, ir nozīmīga mūsu stratēģijas daļa, lai nodrošinātu “British Steel” veiksmīgu darbību ilgtermiņā. Mēs skatāmies uz visiem uzņēmumiem Eiropā, kuri, mūsuprāt, varētu būt nozīmīgi mūsu grupā. Šajā kontekstā arī radās interese par “KVV Liepājas metalurgu”.

Šai kompānijai ir ļoti ilgas tērauda ražošanas tradīcijas. Šim uzņēmumam ir pievilcīgas īpašības un, protams, ir arī būtiski izaicinājumi, taču tas, kas mūs ļoti interesē, ir šajā uzņēmumā esošais modernais elektriskais tēraudkausēšanas cehs. Ir divi veidi, kā ražot tēraudu. Vai nu ņem dzelzs rūdu un ogles un liec tās milzīgā krāsnī, vai arī ņem metāllūžņus un tos elektriski kausē. Pagaidām visās “British Steel” ražotnēs tērauds tiek ražots no dzelzs rūdas, bet mēs gribētu savā portfolio arī tēraudu, kas ražots elektriskajā kausēšanas procesā. Tam ir divi iemesli. Atkarībā no metāllūžņu un dzelzs rūdas cenām vienam vai otram tērauda ražošanas veidam noteiktos periodos ir priekšrocības, tāpēc vēlamies, lai mūsu grupā ir abu veidu ražošanas iespējas, tādējādi iegūstot balansu. Otrs iemesls ir saistīts ar to, ka dažu produktu ražošanā labāk ir izmantot elektrisko nekā domnas krāsni. Liepājā ir ļoti moderna elektriskā tēraudkausēšanas krāsns, bet diemžēl tur nav modernas velmētavas. Domājam, ka, investējot velmētavas modernizācijā un apvienojot to ar kompānijas atrašanos ostas tuvumā un tādējādi piekļuvi Ziemeļeiropas tirgiem, mēs varētu izveidot interesantu biznesu. Mūsu ambīcijas saistībā ar “KVV Liepājas metalurgu” ir ļoti lielas.

Pagājušajā gadā iesaistījāmies kompānijas pārdošanas procesā. Nevēlos izplūst detaļās, kurš un ko darīja, taču tagad šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā, un tāpēc esam šeit.

Vai tas ir saistīts ar “KVV Liepājas metalurga” maksātnespējas administratora nomaiņu?

Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs.

Runājot tieši par aktīviem, daļa “KVV Liepājas metalurga” aktīvu jau ir pārdota, tostarp Austrijas kompānija “Smart Stahl GmbH” ir iegādājusies velmētavas ceha iekārtas par 1,9 miljoniem eiro. Vienlaikus jūs vēlaties visu kompāniju. Kā šo situāciju plānojat risināt?

Pie šī jautājuma atrisināšanas vēl ir jāstrādā.

Kā? Atpērkot iekārtas atpakaļ no Austrijas kompānijas?

Tā ir ļoti būtiska procesa daļa. Šobrīd cenšamies, tā teikt, salikt atpakaļ kopā mašīnu. Pat ja mums ir motors, tas nestrādās, ja kāds ir paņēmis riepas.

Vai jau esat tikušies ar kādām atbildīgajām amatpersonām, ministriem?

Jā!

Ar ko esat tikušies?

Mēs tiekamies ar visiem, ar kuriem, jūsuprāt, mums būtu jātiekas. Uzskatām, ka būtiska ir visu pušu interese atjaunot “Liepājas metalurga” darbību pārskatāmā nākotnē. Strādāsim ar visām iesaistītajām pusēm, kuri vēlēsies atbalstīt šo biznesu.

Kāda līdz šim ir bijusi atbildīgo amatpersonu atbilde jūsu vēlmēm? Vai viņi ir ieinteresēti sadarboties ar jums?

Viņi ir ieinteresēti tikties un runāt ar mums. Bet tas, kur, tā teikt, gumija saskarsies ar ceļu, būs jautājumos par detaļām. Gribētu uzsvērt, ka mūsu nodomi ir ļoti nopietni. Mēs saprotam metālapstrādes nozari, mums ir pieredze kompāniju darbību veiksmīgā atjaunošanā. Esam šeit, lai tiktos ar iesaistītajām pusēm un virzītos uz priekšu. Skaidrs, ka šis Latvijā ir vēlēšanu gads un visi tam ir koncentrējušies. Mēs esam gatavi strādāt ar visiem. Nedomāju, ka ir kāds, kurš būtu pret šī biznesa dzīvotspējas atjaunošanu.

Vai šajās tikšanās ar amatpersonām, iesaistītajām pusēm tiešām jūtat atbalstu savām iecerēm, vai arī tikšanās notiek, tā teikt, ķekša pēc?

Mēs jūtam daudz lielāku iesaistīšanos nekā iepriekš. Aplūkojot pēdējo 10 gadu “Liepājas metalurga” vēsturi, ir redzams, ka tā ir pilna neveiksmju. Līdz ar to ir skaidras cilvēku šaubas par to, kādu maģiju mēs varam piedāvāt, kas iepriekšējiem neizdevās. Daļa no tā, ko mēs piedāvājam, ir uzņēmējdarbības gars. Tas pamatā nozīmē, ka ir ideja, bet visu nepieciešamo līdzekļu tās realizēšanai vēl nav, taču katru reizi, kad mūsu priekšā būs kalns, mēs tajā uzkāpsim un nonāksim tur, kur vēlamies. Liela daļa mūsu pašreizējā darba ir tikties ar cilvēkiem un skaidrot, kas mēs esam un ko vēlamies darīt. Ja viņi vēlas ar mums sadarboties, mēs esam atvērti.

Vai esat noteikuši kādus termiņus?

Nē, neesam vēl šajā posmā.

Cik ilgu laiku plānojat veltīt šim skaidrojošajam darbam un tikties ar iesaistītajām pusēm? Gaidīsiet vairākus gadus?

Ne tik ilgi. Ir teiciens, ka laiks nogalina visus darījumus. Jo ilgāk darījuma slēgšana notiek, jo tuvāk ir punkts, kad darījums vienkārši nenotiks. Mēs esam gatavi ieguldīt tik daudz laika, cik nepieciešams, ja jutīsim, ka ir progress un būs taustāmi rezultāti. Piemēram, “British Steel” iegāde no kompānijas “Tata Steel UK” bija ļoti sarežģīts darījums dažādu iemeslu dēļ. Tas bija process 18 mēnešu garumā. Tik ilgs laiks bija nepieciešams, lai saskaņotu visu iesaistīto un ieinteresēto pušu viedokļus un vēlmes. Mēs jutīsim, ja būs progress. Neplānojam pavadīt 18 mēnešus, paspiežot cilvēkiem rokas un saņemot papliķēšanu pa plecu.

Kad “British Steel” šajā gadā izteica oficiālu piedāvājumu par “KVV Liepājas metalurga” iegādi?

17.aprīlī.

Kāpēc neiesaistījāties “KVV Liepājas metalurga” mantas izsolēs, ja jau bijāt ieinteresēti kompānijas iegādē?

Analoģijās runājot – autokapsētā ir veca mašīna, tu zini, kā atjaunot mašīnas un vēlies to darīt, bet tur priekšā ir kāds, kurš nevis pārdod visu mašīnu, bet mēģina atsevišķi notirgot aizdedzes sveces. Mēs varam runāt par visu biznesu kopumā un ieinteresēto pušu iesaistīšanos, bet mani neinteresē tikai aizdedzes sveces. Mēs centāmies būt pilnīgi skaidri, ka šāda veida process mūs neinteresē, un novēlējām veiksmi. Tagad esam atpakaļ pie sarunu galda.

Pieņemot, ka jums izdosies panākt vienošanos un iegūsiet Liepājas ražotni, kur jūs meklēsiet darbiniekus? Tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa no viņiem ir vai nu atraduši jaunu darbu, vai devušies strādāt uz ārzemēm.

Tas ir labs jautājums. Valdība ir izdarījusi vienu labu darbu – tā ir nodrošinājusi, ka elektriskā tēraudkausēšanas krāsns joprojām ir darba kārtībā un ražotnē ir paturēti daži atslēgas cilvēki, kuru zināšanas par šīs krāsns darbību ir ļoti svarīgas.

Runājot par plašāku darbaspēka piesaisti, tas ir gan izaicinājums, gan arī iespējas. Jā, šobrīd tur nav darbinieku, kuri ir gatavi nākamajā dienā sākt darbu, bet, no otras puses, mēs varam palīdzēt radīt 2000 labi apmaksātu darba vietu reģionā. Cik saprotu, šādu darba iespēju šajā reģionā nemaz nav daudz. Cilvēki šeit ir izglītoti, un tērauda ražošanas tradīcijas ir bagātīgas. Esmu pārliecināts, ka ir daudz cilvēku, kuri, lai gan šobrīd ir atraduši jaunas darba vietas gan tepat Latvijā, gan citās valstīs, labprāt gribētu atgriezties veiksmīgi strādājošā “Liepājas metalurgā”. Tā būs daļa no mūsu plāna – atgriezt atpakaļ daļu bijušo darbinieku un piesaistīt jaunus.

Daudzi uzskata, ka “Liepājas metalurga” eksistence Latvijā ir vēsturiska kļūda, kas izveidojusies vēl padomju laikā, jo pie mums īsti nav izejvielu.

Galvenais izejmateriāls ir metāllūžņi, un šobrīd no Baltijas metāllūžņi tiek eksportēti uz Turciju. Ja ir ekonomiski izdevīgi vest metāllūžņus uz Turciju, vajadzētu būt arī ekonomiski izdevīgi pārstrādāt šeit uz vietas metāllūžņus no visas Baltijas. No šīs perspektīvas raugoties, uzskatām, ka izejvielas būs pieejamas un ar valdības atbalstu arī elektrības cena būs konkurētspējīga. Šie ir divi ļoti svarīgi jautājumi ražotnes veiksmīgai darbībai, un no mūsu perspektīvas ar tiem nebūs problēmu. Tāpat uzņēmuma attālums līdz ostai ir ļoti labs, tas pat ir labāks nekā mūsu ražotnēm Lielbritānijā. Pieeja Ziemeļeiropas tirgiem ir ļoti laba.

Jā, varbūt, raugoties uz vēsturi, varētu rasties jautājumi, kāpēc šī ražotne tur ir izveidota, bet mēs noteikti redzam stratēģisku pamatojumu, kāpēc tai šobrīd tur ir jābūt.

Vai ir pārliecība, ka spēsiet saražot cenas ziņā konkurētspējīgus produktus, ņemot vērā, ka arī Eiropā Ķīnas metālizstrādājumi sagādā galvassāpes daudziem ražotājiem?

Ķīna ir interesanta problēma visai tērauda industrijai, tā nav specifiska Liepājas kompānijas problēma. Tas ir saistīts ar cenu dempingu – ja produkts tiek pārdots zem pašizmaksas, konkurenti ar to nevar sacensties. Pēdējā laikā pieņemtie tirgus protekcionisma pasākumi ASV un Eiropā ir kā apliecinājums tam, ka valdībām ir jāaizsargā savi metālapstrādes uzņēmumi, ja kādas cits valsts uzņēmums pārpludina tirgu ar produkciju, tirgojot to zem pašizmaksas.

Pēdējos gados Ķīna patiesībā ir krietni samazinājusi tā tērauda apjomu, ko viņi pārdod zem pašizmaksas. 2015.gadā Ķīnas īstenotais cenu dempings daudziem Eiropas ražotājiem bija izšķirošs. Ja viņi nebūtu mainījuši savu uzvedību, cilvēki runāja, ka pasaulē lielākās metalurģijas kompānijas varētu bankrotēt. Situācija bija tik slikta. Šobrīd valstis ir ieviesušas protekcionisma pasākumus un Ķīnas kompānijas ir atkāpušās. Turklāt tās ir atkāpušās divu iemeslu dēļ. Ja veic cenu dempingu, pēc definīcijas tu zaudē naudu, un arī turienes valdībai bija gana subsidēt biznesu, kas strādā ar zaudējumiem. Taču vēl viens būtisks iemesls ir tas, ka daļa tērauda ražotņu Ķīnā ir ļoti gaisu piesārņojošas. Daudzviet Ķīnā cilvēkus neinteresē laika prognoze šai dienai, bet gan gaisa kvalitāte, un, ja gaisa kvalitāte ir zem noteikta līmeņa, bērni uz skolu netiek sūtīti. Šis jautājums viņiem ir kļuvis par svarīgu problēmu, tāpēc tiek veiktas strukturālas pārmaiņas, samazinot kapacitāti, līdz ar to arī dempingu.

Vienlaikus joprojām izaicinājums ir tas, ja ražo vienkāršus produktus vai izejvielas citiem produktiem un ar Ķīnu konkurē vienīgi ar cenu, tu zaudēsi. Gan produktam, gan apkalpošanai ir jābūt ar pievienoto vērtību. Dažkārt jautājums ir nevis par pašu produktu, bet par tā piegādi. Piemēram, runājot par būvniecībai paredzētajiem produktiem, tie nereti tiek izmantoti uz vietas objektā, bet tur varētu nebūt vietas to glabāšanai. Līdz ar to atšķirībā no Ķīnas piegādātājiem, mums ir iespēja klientiem Eiropā piedāvāt piegādi konkrētā laikā, un tam ir ļoti liela nozīme, kam nav obligāti jāatspoguļojas cenā. Ja sniedz klientam pievienoto vērtību un esi izstrādājis piegādes ķēdi, tas ir gudrs bizness. Vēsturiski tērauda industrija šajā jomā nav bijusi veiksmīga ne tikai šeit, bet visā pasaulē. Lielākoties kompānijas ir darbojušās pēc principa “Mums ir tērauds, nāciet paši un ņemiet”, bet tā ir vecmodīga domāšana.

Cik saprotu, atbildīgajām amatpersonām vēstules esat sūtījuši šogad gan februārī, gan aprīlī. Vai saņēmāt kādas atbildes?

Saņēmām apstiprinājumu, ka informācija ir saņemta. Britiem ir teiciens “see wood for the trees”, kas nozīmē skatīties plašāk, neiedziļinoties visos sīkumos. Process šeit ir bijis ļoti korekts, pat stingrs, jo visi ir uztraukušies, ka tik kāds 17.punkts nosacījumos netiek ievērots, kas radīs problēmas. Saistībā ar šo jāatgādina par analoģiju par aizdedzes svecēm. Trūkst plašāka redzējuma. Protams, viss ir jādara caurskatāmi un atbilstoši, bet pieejai ir jābūt visaptverošai, nevis saskaldītai. Šajā ziņā arī bija nesaprašanās par valdības izvēlēto un mūsu pieeju.

Kāds ir jūsu turpmākais rīcības plāns, lai iegūtu “KVV Liepājas metalurgu”?

Šobrīd plānojam tikties ar visiem politikas veidotājiem, ar kuriem varam, lai izskaidrotu, ko esam paveikuši ar “British Steel”, kāpēc mēs būtu labs industriālais sadarbības partneris un kā viņi var mūs atbalstīt, lai kopā izstrādātu ļoti detalizētu biznesa plānu, kuru īstenot. Plāns ir visai vienkāršs. Ja ceļā sastapsimies ar būtiskiem šķēršļiem, slīksim birokrātiskajās prasībās, izsoles turpinās notikt, tad diemžēl nebūs par ko runāt. Cerams, ka tā nenotiks un šis būs veiksmes stāsts par Latvijas uzņēmuma restrukturizāciju.

Pieņemot, ka lietu attīstība varētu būt ļoti lēna un ir plānota elektriskā tēraudkausēšanas ceha izsole, vai tajā plānojat piedalīties?

Kā iepriekš teicu, ja mūsu ceļš būs skaidrs un jutīsim progresu un galamērķa tuvošanos, varam atļauties tam veltīt laiku, bet neplānojam tikties ar cilvēkiem mēnešiem ilgi, lai iedzertu kafiju. Darījuma par “British Steel” iegādi noslēgšanai bija nepieciešami 18 mēneši, un tas bija tikai, lai nonāktu līdz starta līnijai. Tas, ka darījums ir noslēgts, nenozīmē, ka veiksmes stāsts ir sācies. Tas nozīmē, ka esi trases sākumā un sacensības var sākties. Viss, ko šobrīd darām, ir tikai, lai nonāktu līdz starta pozīcijai, no kuras varēsim šajā ražotnē iedvest jaunu dzīvību. Kad tiksim līdz starta līnijai, mums priekšā būs daudzi gadi. Jāsaprot, ka tērauda ražošanas industrijā nepieciešamās investīcijas ir milzīgas, bet to atpelnīšanas periods ir ļoti ilgs. Taču, ja tas tiek darīts pareizi, tas var būt ļoti stabils bizness.

Iepriekš esat teikuši, ka būtu nepieciešams investēt 60 līdz 75 miljonus eiro velmētavas iekārtu nomaiņā. Tas joprojām ir spēkā?

Mēs šobrīd skatāmies uz dažādiem biznesa plāniem. Kā minimums, ražotnē būtu jāuzstāda jauna velmētava, lai būtu gan moderna elektriskā tēraudkausēšanas krāsns, gan moderna velmētava, tādējādi nodrošinot konkurētspēju. Minimālais ieguldījums jaunas velmētavas izveidē ir ap 52 miljoniem eiro, bet mēs pētām citas iespējas, lai varētu ražot produktus ar pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību. Tas attiecīgi maksātu vairāk, taču, ja līdz ar to arī peļņas marža ir augstāka, tas atmaksātos. Skatāmies arī uz citiem aktīviem reģionā, kuri varētu būt nozīmīgi, lai palielinātu apjomus. Piemēram, tās varētu būt telpas, kuras ražošanai varētu izmantot kā “British Steel”, tā citas tērauda ražošanas kompānijas Eiropā. Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir ļoti labs, un ir iespējas to stratēģiski izmantot šādiem nolūkiem. Mēs šeit redzam labu iespēju. Tā teikt, no nulles sākt veidot kaut ko ļoti labu, bet, kā jau teicu, lai tas izdotos, jābūt atbalstam no iesaistītajām pusēm. Mēs nevaram to izdarīt, esot opozīcijā.

Kādus produktus jūs plānojat ražot Liepājas ražotnē?

Vēsturiski tur ir ražota armatūra, kas ir visizplatītākais plaša patēriņa tērauda produkts. “British Steel” šobrīd nodarbojas tikai ar infrastruktūras tērauda produktu ražošanu, piemēram, sliedes. Domāju, ka pasaulē ir vien ducis kompāniju, kas spēj saražot tik labas kvalitātes sliedes ātrvilcieniem. Tāpat mēs ražojam tērauda stieples, kuras izmanto kā autobūves, tā būvniecības nozarē. Veidojam arī tērauda konstrukcijas ēkām, jumtiem. Lielbritānijā mēs ražojam 50% no būvniecībā izmantotajām tērauda konstrukcijām. Šeit mēs gribam ražot produktus, kurus efektīvāk ražot, izmantojot elektrisko tēraudkausēšanas krāsni, kuri labi iederētos mūsu Eiropas portfolio.

Veiksmīga scenārija gadījumā, pēc cik gadiem jūs nonāktu līdz produktu ražošanai?

Tas ir labs jautājums, jo šis ir mums neierasts gadījums, jo vēlamies iegādāties nevis jau strādājošu kompāniju, bet gan gulošu aktīvu kopumu, kurš jāatsāk darbināt. Jau runājām par darbaspēka jautājumu un to, ka lielāka daļa no tiem ir atraduši citu darbu, tāpat tur šobrīd nav izejmateriāla, nav klientu un nav piegādātāju. Neņemot vērā uzņēmumā iesaistītās puses, šie partneri vēl ir jāpiesaista atpakaļ kompānijai. Un tad varēsim runāt par produkcijas apjomu audzēšanu. Iepriekš maksimālais saražotais apjoms bija zem miljona tonnu gadā, bet to nevar saražot vienas nakts laikā. Tā ir daļa no biznesa plāna – saprast, cik ilgu laiku vajadzēs darbinieku un klientu, piegādātāju piesaistei. Domāju, ka zināmu tērauda apjomu varēsim sākt ražot diezgan īsā laikā, bet tāpēc būtu svarīgi, lai vecā velmētava būtu darba kārtībā. Pat ja tā nav superefektīva, tā strādātu, līdz tiktu veikti sagatavošanās darbi jaunās uzstādīšanai. Apjomu audzēšanai varētu būt vajadzīgi divi trīs gadi, bet jau pirmajā gadā varētu saražot 100 tūkstošus tonnu tērauda.

Kāds ir jūsu pašreizējais piedāvājums valdībai? Par cik esat gatavi pirkt “KVV Liepājas metalurgu”?

To es nevaru komentēt.

Vai pagājušā gada vasarā jūs izteicāt piedāvājumu?

Mēs izstājāmies no pirkšanas procesa līdz tam.

Atgriežoties pie vēstures, kādi, jūsuprāt, bija iemesli Liepājas kompānijas aiziešanai pa burbuli? Vai tas bija saistīts tikai ar elektrības cenu jautājumu, vai arī trūka stratēģiskās domāšanas?

Daļēji tas bija veiksmes, daļēji – prasmju trūkuma dēļ. Sākotnējā iecere izveidot elektrisko tēraudkausēšanas cehu un apvienot to ar modernu velmētavu bija laba, un tāds ir arī mūsu plāns, bet diemžēl ekonomiskā krīze izjauca plānus. Tā varētu būt neveiksmes sadaļa, bet turpmākais stāsts jau ir saistīts ar prasmju trūkumu. Šajā biznesā peļņas marža nav liela, tāpēc ir jābūt ļoti efektīviem un katrai biznesa detaļai ir jābūt rūpīgi pārdomātai – kur un kādas kvalitātes metāllūžņus iepērc, kurā dienas laikā tērauds tiek ražots, jo elektrības cenas atšķiras dažādos diennakts periodos utt. Tā ir ekspertīze, kuru mēs varam piedāvāt. Mēs esam veikuši analīzi un esam pārliecināti, ka ar atbilstošu stratēģiju šī var būt ļoti laba ražotne. Pretējā gadījumā mēs šeit nebūtu.

Ko neesmu pajautājusi, bet pats vēlētos pastāstīt?

Gribētu vēlreiz uzsvērt, ka esam šeit, jo mūsu nodomi ir ļoti nopietni, un veicam konstruktīvas sarunas ar visām iesaistītajām pusēm. Ceram, ka tuvākajos mēnešos varēsim sniegt skaidras un caurskatāmas atbildes, kāds ir turpmākais rīcības plāns, kas notiks tālāk.

Vai atbildīgās amatpersonas ir sapratušas, kāpēc izstājāties no pirkšanas procesa pagājušajā gadā?

Jā! Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā pareizā attieksme ir neskatīties pagātnē un nemēģināt saprast, kāpēc tika pieļautas attiecīgās kļūdas un kurš ir vainīgs. Mēs gribam koncentrēties uz to, kā varam būt veiksmīgi turpmāk. Ja no šā brīža līdz gada beigām mums izdosies panākt būtisku progresu sarunās, tas būs pierādījums, ka kļūdas ir saprastas un mēs virzāmies pareizajā virzienā. Ja ap Ziemassvētkiem šeit sēdēsim un man nebūs nekā jauna ko teikt vai nemaz nebūšu Latvijā, tad atbilde būs skaidra.

Nākamais jautājums būs, kā risināsiet jau notikušo izsoļu situāciju. Piemēram, Austrijas kompānija jau ir samaksājusi par iekārtām, līdz ar to izsole tiek uzskatīta par notikušu un to nevar atcelt.

Redzēsim, ir dažādas iespējas. Mums ir teiciens – kur ir vēlme, tur ir iespējas!

 

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here