Cilvēktiesību komisija lemj par Mediju politikas apakškomisijas izveidi

0

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ceturtdien, 22.novembrī, nolēma izveidot Mediju politikas apakškomisiju un aicināt Saeimas frakcijas līdz 27.novembrim deleģēt savu pārstāvi darbam apakškomisijā. 

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var ievēlēt no saviem locekļiem ne vairāk kā divas apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi, ja viņi tam piekrīt.

Mediju politikas apakškomisijas izveide būtiski uzlabos Cilvēktiesību komisijas kapacitāti ar mediju darbību saistītu jautājumu izskatīšanā, kas vienmēr ir bijusi un būs nozīmīga komisijas dienaskārtības daļa. Apakškomisijas izveide, tajā demokrātiskā procesā deleģējot pa vienam pārstāvim no katras frakcijas, šajā Saeimas sasaukumā ir ļoti nepieciešama, pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Tāpat komisijas deputāti sēdē sāka vērtēt Cilvēktiesību komisijas kompetences likumprojektus, kuru izskatīšana netika pabeigta 12.Saeimā, un tuvākajās komisijas sēdēs darbu pie šī jautājuma turpinās, informē A.Kaimiņš.

Kopumā 13.Saeima var lemt par 145 likumprojektu pārņemšanu, kuru izskatīšana nav pabeigta iepriekšējā Saeimas sasaukumā. 

Saeimas kārtības rullis paredz — ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā var lemt, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanu var rosināt Valsts prezidents, Ministru kabinets, Saeimas komisija vai ne mazāk kā pieci deputāti. Saeima atsevišķi lemj par katru likumprojektu un, ja nolemj turpināt tā izskatīšanu, nosaka atbildīgo komisiju un priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Šādā kārtībā atbildīgajai komisijai nodots likumprojekts tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.