Citskovskis: VID vadītāja atlases konkursos nav bijis politiska spiediena

0

Pēdējos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja atlases konkursos nav bijis politiska spiediena un norādījumu, intervijā “Latvijas Avīzei” uzsvēris Valsts kancelejas (VK) direktors, VID vadītāja atlases komisijas vadītājs Jānis Citskovskis.

Citskovskis paudis viedokli, ka pēc pēdējā nesekmīgā VID vadītāja atlases konkursa, pēc kura izvēlētais kandidāts Māris Skujiņš atsauca savu kandidatūru, jo publiski tika apšaubīta viņa reputācija, ir jārīko jauns konkurss, lai varētu atrast vienu vislabāko kandidātu, kaut arī situācija būšot daudz sliktāka nekā iepriekš.

“Zinot, kas notika ar Skujiņu, ikviens, kas vēlēsies piedalīties nākamajā konkursā, droši vien pārdomās visus savas dzīves morāli ētiskos aspektus. Es labi apzinos, ka būs liels izaicinājums noorganizēt jaunu konkursu un pārliecināt cilvēkus tajā piedalīties. Bet nav jau alternatīvas, jo mēs vēlamies atrast godīgu profesionāli, kas spējīgs vadīt VID,” teicis VK vadītājs.

VK direktors skaidrojis, ka pastāv divas alternatīvas – rotācijas kārtībā iecelt VID vadītāja amatā kādu ierēdni vai rīkot publisku konkursu. “Situācijā, kad VID ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, cilvēks no ārpuses varētu ienākt ar svaigām idejām un skatījumu. Es negribu teikt, ka visi VID cilvēki ir norakstāmi augstajam amatam, bet, salīdzinot valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atlases konkursus pagājušā gada laikā, bija manāms, ka tie, kas valsts pārvaldē ienāk no privātā sektora, ienes iestādē svaigas vēsmas un arī enerģiju.”

Lūgts vērtēt, vai VID vadītāja amatam nebūtu piemērots kāds pēdējā konkursā “aiz svītras” palicis kandidāts, Citskovskis vērtējis, ka kandidāti bijuši labi, bet “ģenerāldirektora amatā ir jābūt iespējami labākajai personai, krietni augstākai par viduvējību”. “Šoreiz kopējais pretendentu kvalitātes līmenis bija augstāks nekā iepriekšējā VID ģenerāldirektora amata kandidātu atlases konkursā un līdz ar to arī lielākas atlases iespējas. Negribu apgalvot, ka no tiem, kas palika aiz svītras, neviens nav spējīgs vadīt VID, bet konkursa komisijas mērķis ir atrast pēc iespējas labāku vadītāju. Par Skujiņa kungu mums visiem bija vienāds viedoklis, bet to nevar apgalvot par pārējiem pretendentiem.”

Kandidātu atlasē un piesaistē piedalījās firma SIA “Eiropersonāls”, kas tagad esot pieklājīgi likusi saprast, ka, ņemot vērā to, kā konkurss beidzās, firma vairs nevēlas piedalīties šajā procesā. VK vadītājs gan uzsvēris, – lai piesaistītu lielāku pretendentu loku, tik un tā būšot nepieciešami atlases firmas pakalpojumi, tikai droši vien tā būs cita firma.

“Eiropersonāls” esot uzrunājis gandrīz simt kandidātus, aicinot viņus pieteikties konkursam, bet pieteicās 19 kandidāti, tajā skaitā astoņi uzrunātie pretendenti. Pēdējā VID ģenerāldirektora atlases konkursa otrajā kārtā tika virzīti 11 pretendenti, no kuriem seši bija “Eiropersonāla” uzrunāti. “Pretendentu vidū bija arī tādas personas, kuras pieteikušās pašas, turklāt viena no tām startēja arī trešajā konkursa kārtā. Tomēr jāsecina – ja nebūtu uzrunāto kandidātu, konkurence būtu pavāja,” skaidroja Citskovskis.

“Pēc vairāk nekā desmit sekmīgiem konkursiem mēs pēkšņi saskārāmies ar situāciju, kad tiek apšaubīta uzvarētāja reputācija, tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai nākamais konkurss beigtos veiksmīgi,” piebilda Citskovskis, “būs jāpieliek milzīgas pūles, lai pārliecinātu cilvēkus piedalīties konkursā.”

Savukārt premjers Māris Kučinskis (ZZS), taujāts, kāpēc vispār uz šo amatu jārīko jauns konkurss, telekanālā LNT pauda viedokli – ja konkurss ir noslēdzies, tad esot tikai godīgi, ka tas noslēdzies pavisam, un “nevaram vienkārši ņemt nākamo no rindas”.

Politiķis ir pārliecināts, ka, pamainot konkursa organizēšanai piesaistīto personāla atlases kompāniju, izdosies piesaistīt jaunus un spēcīgus kandidātus. Šonedēļ VID direktora konkursa jautājumā tikšot pieņemts gala lēmums.

Tajā pašā laikā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) intervijā Latvijas Radio trešdien sacīja, ka jauns konkurss uz VID vadītāja amatu ir nepieciešams, lai visi pretendenti būtu vienādās pozīcijās. “Sludināsim jaunu konkursu, lai visiem būtu vienādas starta pozīcijas,” teica ministre.

Savukārt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” ministre izteica cerību, ka līdzšinējās neveiksmes nenobiedēs potenciālos kandidātus. “Es ceru, ka tā nebūs un, ka Latvijā vēl ir daudz talantīgu un uzņēmīgu cilvēku, kuriem vienlaikus ir arī “dzelzs” nervi, jo ir jārēķinās, ja tu kandidē uz šādu nozīmīgu amatu, par kuru, acīmredzot, ir ārkārtīgi daudz interešu no dažādām pusēm ietekmēt šo procesu un, varbūt, arī kaitēt, ir jābūt spējīgam izturēt spiedienu un atbildēt arī uz sev nepatīkamiem jautājumiem,” viņa sacīja.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here