Eiropas lietu komisija: nepieciešams vienots Eiropas līmeņa uzraugs cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju

0

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 30.novembrī, pauda atbalstu vienotai Eiropas Savienības (ES) līmeņa uzraudzības iestādes izveidei, kas nepieciešama efektīvākai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, kā arī uzsvēra, ka darbs pie tās izveides būtu jāpaveic nākamā gada laikā.

Lemjot par Latvijas nacionālo pozīciju nākamnedēļ gaidāmajai Eirogrupas sanāksmei un ES Ekonomikas un finanšu ministru padomei, deputāti pauda atbalstu Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam, kas uzraudzības iestādes izveides pilnvaras paredz uzticēt Eiropas Banku iestādei (European Banking Authority).

Deputāti atzinīgi vērtēja plānotos īstermiņa pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu sadarbību starp banku darbības uzraugiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzības struktūrām.

Būtiski, lai darbs pie ES līmeņa politiskajām un likumdošanas iniciatīvām noritētu raiti un noslēgtos jau līdz 2019.gada beigām, sacīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda. Viņa akcentēja, ka svarīgi atbalstīt tādus risinājumus, kas paātrinātu vienotas uzraudzības iestādes izveidi ES līmenī.

Tāpat Eiropas lietu komisija vērtēja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par ES digitālā pakalpojuma nodokļa izveidi un piekrita, ka šādam nodoklim būtu jābūt pēc iespējas plašāk piemērojamam globālā līmenī. Lai to nodrošinātu, būtu nepieciešams to koordinēt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) līmenī.

Digitālajiem un informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem ir jāmaksā to godīgā nodokļu daļa par attiecīgajā valstī sniegtajiem pakalpojumiem, bet vienas valsts ietvaros administrēt lielu un transnacionālu kompāniju darījumus ir ļoti sarežģīti, tādēļ sadarbība ir nepieciešama plašākā līmenī, akcentēja V.A.Tērauda.

Pēc EK aprēķiniem ar šo nodokli tiks iekasēti ap pieciem miljardiem eiro gadā, tostarp aptuveni 20 miljoni eiro Latvijā. Kā vēsta EK aplēses, kopumā ES ir ap 160 digitālo un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu, kas atbilst priekšlikumā noteiktajai klasifikācijai un uz kuriem attieksies šis nodoklis. Ņemot vērā, ka kritērijs ir 50 miljoni eiro no kopējiem ieņēmumiem, ko konkrētais uzņēmums gūst ES teritorijā, tad Latvijā nav tāda digitālo vai informācijas tehnoloģiju pakalpojumu uzņēmuma, kas atbilstu šādam kritērijam, informēja Finanšu ministrija.

Kā sēdē uzsvēra deputāti, svarīgi, lai šāda ES līmeņa nodokļu iniciatīva būtu saskanīga ar citām ES Vienotā digitālā tirgus iniciatīvām un veicinātu tā kopējo regulējumu, kas spētu nodrošināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju globālajā mērogā.