EK Latvijai šogad prognozē ekonomikas izaugsmi 3,1% apmērā

0
Eiropas Savienības karogs.

Eiropas Komisija (EK) Latvijai šogad prognozē ekonomikas izaugsmi 3,1% apmērā, liecina EK ziemas ekonomikas prognoze.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, EK viceprezidents Valdis Dombrovskis norādījis, ka Latvija saglabā stabilu ekonomikas izaugsmi – pērn tā bijusi 4,7% un šogad sagaidāma 3,1% apmērā. Ekonomikas izaugsmes dzinējspēks joprojām esot straujš investīciju pieaugums un augsts privātā patēriņa līmenis.

Sagaidāms, ka Eiropas ekonomikā 2019.gadā turpināsies izaugsme septīto gadu pēc kārtas, un pieaugums tiek prognozēts visās dalībvalstīs. Lēsts, ka izaugsmes temps kopumā būs mērens, salīdzinot ar pēdējo gadu augstajiem rādītājiem, un šādas prognozes ir saistītas ar lielu nenoteiktību.

EK skaidro, ka saimnieciskā darbība pagājušā gada otrajā pusē kļuva mērenāka, jo palēninājās globālās tirdzniecības izaugsme, nenoteiktība mazināja uzticēšanos un dažās dalībvalstīs izlaidi negatīvi ietekmēja tādi pagaidu iekšzemes faktori kā automobiļu ražošanas traucējumi, sociālā spriedze un fiskālās politikas nenoteiktība. Tādējādi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā (ES) pērn, visticamāk, samazinājās līdz 1,9% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.

Ekonomikas impulss šā gada sākumā joprojām bija pieticīgs, norāda EK, tomēr pamatrādītāji joprojām ir stabili. Ekonomikas izaugsme turpināsies, taču tā būs mērenāka. Eiropas ekonomika arī turpmāk gūs labumu no darba tirgus apstākļu uzlabošanās, labvēlīgiem finansēšanas apstākļiem un nedaudz ekspansīvas fiskālās politikas.

Pašlaik tiek prognozēts, ka eirozonas IKP šogad pieaugs par 1,3% un 2020.gadā – par 1,6 %. Ir pārskatīta un samazināta arī ES IKP pieauguma prognoze – līdz 1,5% 2019.gadā un 1,7% 2020.gadā.

Lielākajās dalībvalstīs 2019.gada izaugsmes prognozes samazinājums attiecas uz Vāciju, Itāliju un Nīderlandi. Daudzas dalībvalstis gūst labumu no stabila iekšzemes pieprasījuma, kā arī ES fondu atbalsta.

Patēriņa cenu inflācija eirozonā aizvadītā gada beigās samazinājās sakarā ar strauju enerģijas cenu kritumu un zemāku pārtikas cenu inflāciju, skaidro EK. Neraugoties uz straujāku algu pieaugumu, pamatinflācija, kas neietver enerģijas un neapstrādātas pārtikas cenas, gada gaitā bija pieticīga. Vispārējā inflācija (SPCI) 2018.gadā bija vidēji 1,7 % salīdzinājumā ar 1,5% 2017.gadā.

Ņemot vērā pieņēmumus par šā gada un nākamā gada naftas cenām, kuri tagad ir zemāki nekā rudenī, saskaņā ar prognozēm eirozonas inflācija 2019.gadā būs mērena – ap 1,4%, bet 2020.gadā tā nedaudz palielināsies līdz 1,5%. Tiek prognozēts, ka ES inflācija šogad būs vidēji 1,6% un 2020.gadā pieaugs līdz 1,8%.

EK arī uzsver, ka ekonomikas attīstības perspektīvas raksturo augsts nenoteiktības līmenis, un prognozes ir pakļautas lejupvērstiem riskiem. Tirdzniecības spriedze, kas jau kādu laiku nelabvēlīgi ietekmē noskaņojumu, ir nedaudz mazinājusies, tomēr tā joprojām rada bažas. EK pieļauj, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme palēninās straujāk nekā prognozēts, un pasaules finanšu tirgi un daudzi jauni ietekmes tirgi ir neaizsargāti pret pēkšņām izmaiņām noskaņojumā attiecībā uz riskiem un izaugsmes prognozēs. Attiecībā uz ES, “Brexit” process joprojām radot nenoteiktību.

Ņemot vērā pašlaik notiekošo Lielbritānijas izstāšanās no ES procesu, prognozes par 2019. un 2020.gadu ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības modeļos starp 27 ES dalībvalstīm un Lielbritāniju nekas nemainīsies. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu sagatavošanu un nekādā veidā neskar procesu, kas norisinās, pamatojoties uz 50.pantu, norāda EK.

Komentējot ES ekonomikas izaugsmi, Dombrovskis skaidroja, ka šobrīd redzama zināma ES ekonomikas izaugsmes bremzēšanās visās lielākajās ES ekonomikās, ko nosaka kā iekšējie, tā ārējie faktori.

“Pie ārējiem faktoriem jāmin starptautiskie tirdzniecības konflikti un ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās atsevišķās valstīs, tai skaitā Kīnā. Par iekšējiem faktoriem, kas bremzē ES ekonomisko izaugsmi, uzskatāmas bažas atsevišķās eirozonas valstīs par ilgtspējīgu fiskālo politiku un valsts parādu līmeni, kā arī “Brexit” ietekmi,” teica EK viceprezidents.

Dombrovskis skaidroja, ka 2019.gadā izaugsme turpināsies visās ES dalībvalstīs, kas nozīmē vairāk darbvietu un labklājības. “Tomēr mūsu prognoze ir pārskatīta un samazināta, jo īpaši attiecībā uz lielāko eirozonas valstu tautsaimniecību. Tas atspoguļo ārējos faktorus, piemēram, tirdzniecības spriedzi un jaunietekmes tirgu attīstības palēnināšanos, jo īpaši Ķīnā. Dažās eirozonas valstīs atkal manāmas bažas par valsts un banku saikni un parāda atmaksājamību. Destabilizējoša Brexit iespējamība rada papildu nenoteiktību,” uzsvēra komisārs.

EK viceprezidents norādīja, ka apzināties šos augošos riskus ir puse no darba, bet otra puse ir izvēlēties pareizo politikas pasākumu kopumu, piemēram, veicināt ieguldījumus, divkāršot centienus veikt strukturālās reformas un īstenot piesardzīgu fiskālo politiku.

Savukārt komisārs Pjērs Moskovisī vērsis uzmanību, ka ES ekonomikas izaugsmes palēninājums būs izteiktāks, nekā tas tika prognozēts pagājušā gada rudenī, jo īpaši eirozonā, saistībā ar neskaidrībām globālās tirdzniecības jomā un vietējiem faktoriem lielākajās tautsaimniecībās.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here