Eksperte: “Brexit” vienošanās atdūrusies pret sarežģīto un pretrunīgo situāciju Lielbritānijas parlamentā

0

Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas iepriekš panāktā “Brexit” vienošanās šobrīd atdūrusies pret sarežģīto un pretrunīgo situāciju Lielbritānijas parlamentā, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Universitātes (LU) Politikas zinātnes nodaļas vadošā pētniece Žaneta Ozoliņa.

Viņa skaidroja, ka situācija šobrīd ir savdabīga, jo gan ES pārstāvji, gan Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja iepriekš apgalvoja, ka panāktā vienošanās ir labākais iespējamais vienošanās rezultāts, tomēr tagad “labākā vienošanās” atduras pret sarežģīto un pretrunīgo situāciju Lielbritānijas parlamentā.

“Argumentēta pozīcija ir visās trīs pusēs – ES, Mejas un Lielbritānijas parlamenta pusē. Meja pilda tautas gribu, ES institūcijas pilda Lielbritānijas gribu, bet Lielbritānijas parlaments ir apvainojies, ka tautas griba nav tikusi ratificēta caur diskusijām Lielbritānijas parlamentā,” teica Ozoliņa.

Pēc viņas domām, situācija ir nonākusi “nulles punktā”, ar to saprotot problēmu pašā Lielbritānijā, jo ES līderi jau paziņojuši, ka nekādas jaunas vienošanās nebūs. Tādēļ Mejai neatliek nekas cits, kā mēģināt sarunāties ar parlamentu un dažādu politisko spēku pārstāvjiem, sacīja pētniece.

“Bija jārēķinās, ka var būt izstāšanās bez vienošanās. Ja Lielbritānija izstājas bez jebkādas vienošanās vienpusēji, tad sarunas par to, kāda būs dzīve pēc tam, nemaz nevar sākties,” piebilda eksperte.

Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns skaidroja, ka Meja balsojumu par vienošanos parlamentā būtu zaudējusi diezgan pārliecinoši, tādēļ šobrīd Meja devusies vest sarunas ar ES dalībvalstu pārstāvjiem, cerībā atrisināt jautājumu par robežu starp Ziemeļīriju un Īriju un panāktu kādu vienošanos, kas, kā pieļauj eksperts, viņai varētu izdoties. Tāpat viņš pieļāva, ka Lielbritānija no ES bez vienošanās tomēr neaizies.

“Sarunas ir starp divām pusēm, kas ir ārkārtīgi fragmentētas. Ir ES dalībvalstu intereses, savukārt Mejai nav bijis atbalsts. Vienošanās ir panākta, bet neviens nedomāja, ka to būs vienkārši “pārdot” pašā Lielbritānijā. Jautājums ir par to, kas notiks pašā Lielbritānijā, jo pieņemas spēkā jautājums par otru referendumu, tādēļ nevienu variantu par tālākajiem scenārijiem nevar izslēgt,” teica eksperts.

Viņš pauda pārliecību, ka neviens cits nevēlas “iekāpt Mejas kurpēs”, bet vēlas, lai premjerministre visu smagumu iznes uz sevi.

Skaidrojot, vai pastāv iespēja, ka Lielbritānija vienpusējā kārtā apturēs izstāšanos no ES, Andžāns bija skeptisks, norādot, ka briti ir ļoti principiāli, nemitīgi atkārtojot, ka referendumā paustais lēmums, lai kāds tas būtu, ir jāīsteno.

“Drīzāk varētu notikt otrs referendums, kas arī nav vērtējams ar īpaši lielu iespējamību. Ļoti labi, ka ir noteikts izstāšanās termiņš, jo, ja tāds nebūtu bijis, tad viss būtu atlikts uz vēl vēlāku laiku. Tuvojoties martam tomēr ir lielāks spiediens uz visām sarunu pusēm par kaut ko vienoties,” teica LĀI pētnieks.

Jau vēstīts, ka Meja, mēģinot glābt “Breksita” vienošanos, otrdien devusies tūrē pa Eiropas galvaspilsētām, bet vakarā Briselē viņai paredzēta tikšanās ar ES līderiem.

Pirmdien Meja atlika šodien paredzēto balsojumu parlamentā par viņas panākto “Breksita” vienošanos.

Meja cer panākt Eiropā “garantijas”, ka ES neuzspiedīs Lielbritānijai tā dēvēto pagaida risinājuma klauzulu, kuras mērķis ir nodrošināt atvērtas robežas saglabāšanu starp Īriju un Ziemeļīriju pēc Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Meja arī pavēstīja, ka Lielbritānijas valdība pastiprina gatavošanos aiziešanai no ES bez vienošanās.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers atzinis, ka esot pārsteigts par situāciju, kurā “Breksits” joprojām rada problēmas.

“Esmu pārsteigts, jo 25.novembrī mums bija vienošanās,” Strasbūrā uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, norādīja Junkers. “Neskatoties uz to, šķiet, ka ir problēmas pašās ceļa beigās.”

Savukārt ES Tiesa pirmdien atzina, ka Lielbritānija var vienpusējā kārtā apturēt izstāšanos no ES.

Tiesneši secinājuši, ka Lielbritānijai ir tiesības uz šādu soli un tam nav nepieciešams pārējo ES dalībvalstu akcepts. Tiesa arī norādīja, ka lēmums nepamest ES neietekmētu nosacījumus, uz kādiem Lielbritānija līdz šim bijusi bloka dalībvalsts.

Mejas valdība gan uzstāj, ka tai nav nodoma apturēt “Breksitu”, un Meja ir panākusi vienošanos par izstāšanos ar pārējām bloka dalībvalstīm.

Lielbritānijai jāpamet ES 2019.gada martā.