Eksperts: Balsojumi par Prezidiju parādīja, ka Pabrikam pašlaik nav vairākuma atbalsta

0

Balsojumi par Saeimas Prezidiju parādīja, ka Ministru prezidenta amata kandidātam Artim Pabrikam (A/Par!) pašlaik nav vairākuma atbalsta, aģentūrai LETA vērtēja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Lai arī partija “Saskaņa” jau iepriekš bija deklarējusi, ka nepiedalīsies balsošanā par Saeimas priekšsēdētāju, Skudra norādīja, ka “Saskaņa” balsojumā par Saeimas priekšsēdētāju “nav gājusi atklāti pret [Saeimas spīkeri Ināru] Mūrnieci” – “Saskaņas” nebalsošana faktiski bija balsojums par Mūrnieci. Eksperta ieskatā šāda “Saskaņas” uzvedība liecina, ka viņi parlamenta spīkera amatā nav gribējuši redzēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kandidāti Dagmāru Beitneri-Le Gallu. “Labāk pazīstama dāma, kura pēdējā gadā Saeimas darbu vadījusi ļoti mēreni, tāpēc “Saskaņai” “nebija niknu argumentu balsot tieši pret viņu [Mūrnieci],” teica Skudra.

Analizējot balsojumu par Saeimas priekšsēdētāju, Skudra secinājis, ka Mūrnieci ievēlēja “Pabrika koalīcija”, “Saskaņai” balsojumā nepiedaloties. Tas, lai arī iezīmē vienu no kodoliem, tomēr arī parāda, ka Pabrikam balsu trūkuma dēļ nav iespēju izveidot valdību bez vismaz vienas no divām partijām – “KPV LV” un JKP. Arī Mūrniecei šis balsojums, Skudras ieskatā, būtu jāuztver kā brīdinājums par iespējamu Saeimas Prezidija pārvēlēšanu.

Raugoties uz priekšsēdētāja biedra vēlēšanu rezultātiem, Skudra sacīja, ka Dagmāra Beitnere-Le Galla šajā amatā ievēlēta ar [Ministru prezidenta amata kandidāta Jāņa] Bordāna (JKP) vairākumu, piebilstot, ka šāds vairākums, atsaucoties uz Bordāna publiski pausto, nozīmētu “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības palikšanu opozīcijā.

Balsojumā par Saeimas priekšsēdētāja otro vietnieci, ievēlot Inesi Lībiņu-Egneri (JV), būtiski saprast, ka viņa šajā amatā ievēlēta tostarp ar “Saskaņas” balsīm, kura savukārt, visticamāk, neuzskatot, ka šī partija nebūs tā, kas veidos valdību, pieļāva Skudra. “Parlamentā noskaņojumi nav labvēlīgi [Artusam] Kaimiņam (KPV LV) pilnīgi noteikti, ko pierāda neveiksmīga kandidēšana,” teica Skudra.

Lai arī uz Saeimas sekretāra amatu kandidēja tikai Andrejs Klementjevs (S), balsojums, kā norādīja eksperts, parādīja, ka nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) “atbildējuši “Saskaņai””. Skudra atgādināja, ka “Saskaņa” nepiedalījās balsojumā par Mūrnieci, tādējādi nodrošinot situāciju, ka viņas ievēlēšanai pietiek ar 44 balsīm, savukārt VL-TB/LNNK nebalsoja balsojumā par Klementjevu, tāpat faktiski nodrošinot viņa ievēlēšanu. Savukārt “KPV LV” balsojumā par Klementjevu “ļoti gribēja parādīt, ka viņi ir pret sadarbību ar “Saskaņu”, piebilda asociētais profesors.

Skudra secināja, ka vienā no pieciem balsojumiem skaidri iezīmējies viens valdības vairākums, kurā būtu sešas partijas, opozīcijā atstājot “Saskaņu” un ZZS. Pārējos balsojumos, kuros JKP un “KPV LV” balsoja atšķirīgi no “Attīstībai/Par!” redzams, ka Pabrikam pagaidām nav vairākuma atbalsta, jo balsojumos bija nepieciešama arī “Saskaņas” dalība.

Kā izriet no Skudras sacītā, patlaban ticamākā ir situācija, ka, redzot Prezidija vēlēšanu iznākumu, Valsts prezidents Raimonds Vējonis Ministru prezidenta amatam varētu nominēt Bordānu, vienlaikus gan neizslēdzot iespēju, ka ar vienu nominēšanu valdības veidošana nebūs beigusies. Skudras ieskatā Bordāna vairākuma darboties spējīgumu apliecina balsojums par Beitneri-Le Gallu, kurā par šo deputāti minētajā amatā balsoja piecas partijas, bet pret balsoja “Saskaņa” un ZZS, kuras Bordāns vēlas atstāt opozīcijā.

Vienlaikus Skudra pauda, ka būtiski ņemt vērā to, ka “neviens nevar aizliegt “Saskaņai” atbalstīt kādu no amata kandidātiem”. “Kaimiņa izbalsošana liecina, ka “Saskaņa” nodemonstrēja to, ka var ietekmēt “KPV LV” piedāvājumu, ko viņi izdarīja Lībiņas-Egneres gadījumā. To var saprast kā signālu Bordānam un Gobzemam, ka “Saskaņa” var balsot pret viņiem abiem,” teica politologs.

Skudras ieskatā Prezidija vēlēšanu rezultāti parāda, ka Pabrikam pašlaik nav vairākuma atbalsta, par ko liecina balsojums par Mūrnieci.

Prognozējot Vējoņa un trīs Ministru prezidenta amata kandidātu tikšanās gaitu, Skudra pieņēma, ka Valsts prezidents varētu kandidātiem vaicāt, vai Prezidija vēlēšanu rezultāti liecina par to, ka ar nopietnu Saeimas vairākumu var rēķināties tikai divi no kandidātiem.

Kā ziņots, deputāti otrdien ievēlēja 13.Saeimas Prezidiju, un par parlamenta priekšsēdētāju kļuvusi nacionālas apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķe Ināra Mūrniece.

Par priekšsēdētājas biedriem ievēlēta Jaunās konservatīvās partijas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla, kā arī 12.Saeimas spīkera vietniece Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Uz Saeimas spīkera biedra amatiem kandidēja arī Gundars Daudze (ZZS) un Artuss Kaimiņš (KPV LV), kuri gan vairākuma atbalstu nesaņēma.

Savukārt par Saeimas sekretāru kļuvis Andrejs Klementjevs (S), kurš šo amatu pildīja arī iepriekšējā sasaukumā. Par sekretāra biedru ievēlēta “Attīstībai/Par!” virzītā deputāte Marija Golubeva.

Līdz ar to savus amatus saglabāja trīs no piecām 12.Saeimas Prezidija amatpersonām – Mūrniece, Lībiņa-Egnere un Klementjevs.

Līdz pat 13.Saeimas pirmās sēdes dienai nebija skaidrības par topošā parlamenta Prezidija sastāvu, jo partijas joprojām nav vienojušas par jauno koalīcijas sastāvu un valdību, kas apgrūtina iespējas vienoties arī par parlamenta darbu.

 

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here