Eksperts: jaunieši Latvijā ir aktīvi, bet ne sportiski

0
Foto: Renārs Koris

Regulāras fiziskas aktivitātes ir labas veselības un pašsajūtas priekšnoteikums jebkurā vecumā, tomēr tieši jaunībā sportam ir īpaša nozīme, jo tiek nostiprinātas locītavas, kauli, muskuļi un sirds, kā arī uzlabota stāja, veicināta smadzeņu darbība un ilgtermiņā jaunietī nostiprinās ideja par fiziskās kultūras un veselīga dzīvesveida nozīmi. Tuvojoties Starptautiskajai Jaunatnes dienai, savās pārdomās par jauniešu fiziskās kultūras līmeni Latvijā dalās sporta entuziasts un viens no CrossFit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Fiziskās kultūras nozīme

Regulāras sporta aktivitātes, veselīgs un sabalansēts uzturs, kā arī pilnvērtīgs miegs ir labākā aizsardzība pret visām saslimšanām. K. Zlidnis, komentējot fiziskās kultūras nozīmi jauniešiem, norāda, ka regulāras sporta aktivitātes nostiprina un norūda ķermeni, uzlabo imunitāti, aktivizē asinsriti un vielmaiņu, līdzsvaro nervu sistēmu un psiholoģisko noturību, kā arī veicina pārliecību par sevi un mazina kompleksus, kas saistīti ar fizisku mazspēju un lieko ķermeņa masu. Veselīga dzīvesveida eksperts atklāj, ka mūsdienās jauniešiem ir daudz iespēju nodarboties ar dažādiem sporta veidiem, tomēr bieži vien priekšroka tiek dota laika pavadīšanai pie televizora vai datora. K. Zlidnis kā veselīga un sportiska dzīvesveida vēstnesis projekta SportovisiLV ietvaros vairāku gadu garumā ir apbraucis daudzas Latvijas skolas. Viņš secina, ka jaunieši ir aktīvi un enerģijas pilni, bet par sportiskiem viņus grūti nosaukt, jo trūkst zināšanu un prasmju elementāru pamata vingrinājumu izpildei, piemēram, pietupieniem, vēdera preses un muguru nostiprinošiem vingrinājumiem, kas ir kvalitatīvas fiziskās attīstības pamatā.

Nebaidies no fiziskām traumām!

K. Zlidnis atklāj, ka jebkuras fiziskās aktivitātes un sports kaut kādā mērā ir saistīti ar traumatismu, tomēr tās lielākoties ir mehāniskas traumas, piemēram, nobrāzti ceļi, sasitumi, kā arī sastieptas saites un muskuļi, ko var salīdzinoši ātri izārstēt. Savukārt elpošanas, gremošanas orgānu un zarnu trakta saslimšanas, kā arī sirds un asinsvadu slimības var atstāt nopietnu iespaidu uz dzīves kvalitāti visa mūža garumā. Ilgtermiņa ieguvumi no fiziskām aktivitātēm noteikti ir svarīgāki nekā īstermiņa nobrāzumi un ātri dzīstoši sasitumi. Lai novērstu nopietnu traumu iespējamību, K. Zlidnis atgādina par jebkuras kustības un vingrinājumu tehniskās izpildes nozīmi. Pirms ķerties pie basketbola bumbas vai hokeja nūjas, vispirms ir jāveic nostiprinoši vingrinājumi. Jebkurā sporta veidā īpaša uzmanība jāpievērš mugurkaula un svarīgāko locītavu nostiprināšanai, kombinējot vieglatlētikas, smagatlētikas, vingrošanas un stiepšanās vingrinājumus, stāsta K. Zlidnis. 

Trīs treniņa “zelta” likumi – iesildies, stiepies un atsildies!

Jaunieši var trenēties teju vai katru dienu, tomēr tas jādara saprāta robežās un rūpīgi izpildot iesildīšanās, kā arī atsildīšanās un stiepšanās vingrinājumus. Iesildīšanās palīdz noskaņoties treniņam, sagatavo ķermeni fiziskai slodzei, kā arī mazina traumu iespējamību treniņa laikā. Pēc fiziskas slodzes organismam ir jānomierinās gan fiziski, gan psiholoģiski. Tādēļ ir svarīgi veikt atsildīšanās vingrinājumus, kas normalizē elpošanu un sirdsdarbību, kā arī veicina pakāpenisku ķermeņa atdzišanu. Savukārt regulāra muskuļu stiepšana palīdz tiem kļūt elastīgākiem, samazina pienskābes daudzumu un traumatisma iespējas turpmākajā treniņu procesā, kā arī veicina muskuļu atjaunošanos. K. Zlidnis atklāj, ka parasti pilnvērtīgs treniņš ilgst aptuveni 1,5 stundas, iekļaujot iesildīšanos, ķermeņa nostiprināšanu, jaunu prasmju apguvi, kā arī katram sporta veidam atbilstošu treniņa pamatdaļu un atsildīšanos. Speciālists norāda: jo daudzpusīgāki ir treniņi, jo vispusīgāk tiek attīstīts un nostiprināts ķermenis. Ja jaunietis tikko apņēmies uzsākt aktīvu sportošanu, vispirms vēlams aprunāties ar sporta skolotāju vai treneri, kas palīdzētu pielāgot treniņa slodzi, intensitāti un vērotu, lai būtu precīzs vingrinājumu tehniskais izpildījums. Ķermeņa fizisko stāvokli iespējams noteikt, arī veicot dažādas medicīniskas organisma pārbaudes un fiziskās slodzes testus.

Tavi treniņu palīgi – vitamīni

Regulāra fiziska slodze kombinācijā ar mācībām un citām aktivitātēm no organisma prasa gan vitamīnu, gan minerālvielu rezerves, norāda BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. Paaugstinātas slodzes periodos īpaša nozīme ir sabalansētam un pilnvērtīgam uzturam, ko var papildināt ar treniņu “palīgiem” – vitamīniem. Speciāliste skaidro, ka, piemēram, vitamīns D palīdz novērst kaulu lūzumus, vitamīns E novērš brīvos radikāļus, savukārt vitamīns K piedalās kaulu un metabolisma procesos. Tāpat svarīga loma enerģijas un ķermeņa atjaunošanās procesos ir B vitamīnu grupai. Vitamīns B1 uzlabo aerobo slieksni, B2 veicina enerģiju fiziskas slodzes laikā, B3 uzlabo metaboliskos procesus, kā arī piedalās holesterīna līmeņa regulēšanā, B6 vairo spēku, aerobo kapacitāti un koncentrēšanās spējas, kamēr vitamīns B12 palielina muskuļu masu un mazina satraukumu. Svarīgākās minerālvielas fiziskas slodzes laikā un pēc tās ir bors un vanādijs, kas veicina muskuļu augšanu. Kalcijs nodrošina kaulu augšanu un piedalās tauku metabolismā, hroms samazina ķermeņa tauku daudzumu, dzelzs var uzlabot aerobo slodzi, magnijs piedalās enerģijas metabolismā, fosfors var veicināt ķermeņa enerģētisko metabolismu, kālijs un nātrijs palīdz pret krampjiem muskuļos, savukārt selēns veicina aerobo vingrinājumu izpildi, bet cinks stiprina imunitāti palielinātas slodzes laikā.

Esi pacietīgs un koncentrējies uz ilgtermiņa rezultātiem!

Skaidrojot jauniešu izplatītākās kļūdas treniņu laikā, K. Zlidnis norāda uz viņu nepacietību un pārmērīgo vēlmi gūt tūlītējus rezultātus. Speciālists atklāj, ka nepacietība noved pie sasteigti izpildītiem vingrinājumiem, tehniskām kļūdām un paaugstina traumu risku. Šajā aspektā būtiska loma ir treneriem un sporta skolotājiem, kuriem jāiemāca būt pacietīgiem un raudzīties ilgtermiņā, jo fiziskās aktivitātes nav vienas dienas, nedēļas vai mēneša aizraušanās, bet gan viens no pilnvērtīgas dzīves pamatiem, ko nevajadzētu sākt graut ar pārlieku tiekšanos pēc ātriem rezultātiem. Ja treneris saviem audzēkņiem iemāca pacietību un precizitāti, tad tas ne vien palīdz uzvarēt slinkumu visas dzīves garumā, bet arī iemāca izpratni par tehniski pareizi izpildītu vingrinājumu nozīmi.

K. Zlidnis norāda, ka cilvēka sirds ir jātrenē gan tiešā, gan pārnestā veidā, jo stipra un garīgi bagāta sirds gan vairo dzīves kvalitāti un labsajūtu, gan arī palīdz iepriecināt apkārtējos. Ķermeņa fiziskās īpašības iet roku rokā ar personības rakstura īpašībām, piemēram, attīstot spēku, cilvēks kļūst spēcīgāks un pārliecinātāks arī kā personība. Veselīga dzīvesveida eksperts jauniešiem atgādina, ka sirds un muskuļu izturība vairo enerģiju un palīdz pārvarēt dažādus dzīves izaicinājumus. Par sirds, ķermeņa, kā arī garīgo veselību sāksim domāt laicīgi!