Elksniņš: “PNB bankas” darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro

0
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (no kreisās) un Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs tikšanās laikā ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, kurā pārrunā situāciju Daugavpils slimnīcā, kur līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi.

“PNB bankas” darbības apturēšanas dēļ Daugavpils pilsētas un tās kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt 1,34 miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).

Viņš informēja, ka nekavējoties ir sasaucis darba sanāksmi par “PNB bankas” darbības apturēšanu. “Situācija pašvaldība ir nopietna – pilsētas budžets var zaudēt 672 000 eiro, savukārt pašvaldības kapitālsabiedrību budžeti – 665 000 eiro. Garantijas fonds nenodrošinās šo summu izmaksu,” norādīja Elksniņš.

Viņš pauda, ka “kārtējās bankas krahs Latvijas valsts finanšu sistēmā ir kaut kas ārkārtējs”. “Par ko domā uzraugošās iestādes? Mums jau ir pieredze ar “Latvijas krājbanku”. Kā var bankai, kas atrodas “riska zonā” atļaut piekrāpt cilvēkus, uzņēmumus un pašvaldības, uz valsts izsniegtās licences pamata? Tā ir kaut kāda valsts “štelle” naudas izkrāpšanai vai reiderisms,” sašutumu neslēpa Elksniņš.

Viņš norādīja, ka pilsētai 1,34 miljoni eiro ir liela nauda. “Mūsu iedzīvotājiem katrs cents ir vērtīgs. Viņiem tagad nauda būs jāglabā zeķē,” izteicās domes priekšsēdētājs.

Elksniņš nosūtījis lūgumu finanšu ministram Jānim Reiram (JV) rast risinājumu Daugavpils pilsētas situācijai. Savukārt pašvaldības uzņēmumiem viņš uzdevis neiekasēt jebkādas soda sankcijas no iedzīvotājiem, kuri kavēs maksājumus.

Daugavpils pilsētas Sociālajam dienestam pašvaldības vadītājs uzdevis sniegt nepieciešamo palīdzību tiem cilvēkiem, kuri palikuši bez izdzīvošanas līdzekļiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka no ceturtdienas, 15.augusta, plkst.21 apturēta “PNB bankas” darbība. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.

Eiropas Centrālā banka kā “PNB bankas” tiešais uzraugs, 15.augustā nolēma atzīt “PBN banku” par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt “PNB bankas” noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu “PNB bankā” un lēma par noguldījumu nepieejamību.

Eiropas Centrālā banka kā “PNB bankas” tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Bankas klientiem garantētās atlīdzībās izmaksās apmēram 279 miljonus eiro, bet tie klienti, kuriem noguldījumu summa pārsniedz valsts noteiktās garantētās atlīdzības griestus, varēs pretendēt uz naudas atgūšanu kā kreditori, piektdien žurnālistiem sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

“PNB bankas” klientiem garantētās atlīdzības izmaksās banka “Citadele”. Tās garantēto atlīdzību izmaksu mehānisms jau ir noregulēts, kā arī tika piedāvāti vislabvēlīgākie nosacījumi, norādīja FKTK Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva,

Viņa piebilda, ka vienas-divu darbadienu laikā vēl tiks precizēts izmaksu mehānisms un FKTK cer, ka garantēto atlīdzību izmaksa sāksies ātrāk nekā 27.augustā.

No Noguldījumu garantiju fonda “PNB bankas” klientiem varētu tikt izmaksāti aptuveni 279 miljoni eiro, kurus saņems tie, kuriem noguldījumu apmērs nepārsniedz 100 000 eiro, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumi un iestādes ar budžetu līdz 500 000 eiro.

FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale norādīja, ka jau tuvākajās dienās 99,2% bankas klientu tiks izmaksātas garantētās atlīdzības. Pērējiem 0,8% klientu bankā noguldīti kopumā 135 miljoni eiro, un viņi varēs pretendēt uz naudas atgūšanu kā kreditori.