ERAB: Lai kapitāla tirgus būtu pievilcīgs investoriem, tajā jāiesaista interesanti uzņēmumi

0

Vēl 2017.gada novembrī Baltijas valstis parakstīja saprašanās memorandu, kurā tika izteikta interese attīstīt reģionālo kapitāla tirgu, bet 2018.gada novembrī tika nosūtīta kopīga vēstule starptautiskajam indeksu pakalpojumu sniedzējam “MSCI”, lai sāktu vienotu vērtspapīru tirgus indeksu klasifikāciju. Sperot tālākus soļus šīs ieceres īstenošanai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienestu arī ir īstenojusi projektu, novērtējot Latvijas kapitāla tirgu. ERAB Centrālās un Dienvidaustrumeiropas reģiona izpilddirektoreŠarlote Rū intervijā aģentūrai LETA atzīmēja, ka vienota Baltijas kapitāla tirgus izveide gan emitentiem, gan investoriem sniegtu plašākas iespējas. Vienlaikus viņa uzsvēra, lai kapitāla tirgus būtu pievilcīgs, tajā jāiesaista interesanti uzņēmumi.

Aprīļa nogalē aizvadījāt pirmās tikšanās ar jaunās valdības ministriem. Kādi ir secinājumi?

Tikšanos laikā pārrunājām līdzšinējo sadarbību, valdības prioritātes, kā arī to, kā uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Mums jau ir programma kopā ar Centrālo finanšu līgumu aģentūru, kas tiek īstenota Eiropas Savienības struktūrfondu programmas “Atbalsts strukturālo reformu ieviešanai valsts pārvaldē” ietvaros, lai palīdzētu uzlabot pārvaldību valsts kapitālsabiedrībās un institūcijās. Esam to īstenojuši arī citās valstīs, tā ir ļoti efektīva. It sevišķi tā noder, ja attiecīgās kompānijas vēlāk vēlas piesaistīt kapitālu publiskajā tirgū – gan caur akcijām, gan obligācijām. Programma palīdz sakārtot finanšu plūsmu, kā arī padarīt darbību caurspīdīgāku.

Tāpat pārrunājām kapitāla tirgus attīstību. Lai investorus interesētu attiecīgais tirgus, ir jābūt atbilstošiem produktiem. Ir valsts kapitālsabiedrības, kurām būtu vajadzīgs piesaistīt privāto kapitālu. Gan finanšu, gan satiksmes ministrs tikšanos laikā pauda atbalstu idejai, ka tas varētu tikt darīts vai nu caur obligāciju, vai akciju tirgu, lai neturpinātu ieguldīt kompānijās no valsts budžeta.

Esat pauduši gandarījumu par “MSCI” publisko paziņojumu, ka vienota tirgus klasifikācija Baltijas valstīs ir iespējama. Kādi būtu ieguvumi no tā?

Ieguvēji būtu gan akciju emitenti, gan investori. Emitentiem tas nozīmētu lielāku tirgu, attiecīgi arī plašāku potenciālo investoru loku. Arī finansēšanas izmaksas samazinātos. Kā labu piemēru var minēt Varšavas biržu. Vienots tirgus arī ļautu kompānijām, kas strādā vairākos tirgos, ar vienu akciju emisiju piesaistīt investorus no vairākām valstīm.

Savukārt investoriem tas nozīmētu lielākas izvēles iespējas. Jāatzīst, ka investori nav sevišķi ieinteresēti pētīt investīciju iespējas katrā mazajā valstiņā. Tirgus izmēram tomēr ir nozīme.

Šobrīd tiek risinātas sarunas ar starptautisko kapitāla tirgu indeksu veidotājiem, lai tiktu mainīti kritēriji un indeksos tiktu iekļauti arī salīdzinoši mazākie Baltijas kapitāla tirgi. Šobrīd mēs runājam par MSCI indeksiem. Tajos Igaunija un Lietuva ir iekļauta tā saucamajos “Frontier” indeksos, savukārt Latvija MSCI indeksos neparādās vispār. Lai gan tirgus regulējums ir sakārtots atbilstoši visām Eiropas prasībām, Baltijas valstu tirgu apjoms ir neliels. Tos apvienojot, cerams, tas mainīsies.

Šobrīd Latvijas kapitāla tirgus ir salīdzinoši vājš un arī kompānijas, kuru akcijas tiek tirgotas biržā, nav lielas. Vai tās maz būtu interesantas Eiropas investoriem?

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc valdības līmenī tiek runāts par iespējamu valsts kapitālsabiedrību iesaisti kapitāla tirgū – lai to atdzīvinātu. Ja publiskajā tirgū tiktu emitēta daļa kāda valsts uzņēmuma akciju, akciju kontrolpakete joprojām paliktu valstij, taču vietējie iedzīvotāji varētu vairāk iegūt no attiecīgās kompānijas izaugsmes un peļņas kāpuma, kā arī viņiem pašiem būtu laba iespēja ieguldīt. It sevišķi ņemot vērā to, ka šobrīd bankās nav sevišķi izdevīgi veidot noguldījumus.

Banka “Citadele” arī varētu spert soli akciju emisijas virzienā?

Bankas “Citadeles” potenciālos nākotnes attīstības scenārijus es negribētu komentēt. Varu tikai apliecināt, ka šobrīd esam ļoti apmierināti ar bankas darbību.

Atgriežoties pie vienotā Baltijas kapitāla tirgus, cik gadu laikā tas varētu tikt izveidots?

Protams, tā izveidei būtu nepieciešams laiks. Igaunijā attiecīgie normatīvie akti jau ir pieņemti, Lietuvā tos ir paredzēts pieņemt šogad, bet Latvijā tas varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē.

Lai šis tirgus būtu pievilcīgs investoriem, tajā nepieciešams iesaistīt interesantus spēlētājus. Piemēram, pērn bijām priecīgi redzēt, ka Tallinas osta ir nolēmusi emitēt akcijas. Tāpat lielisks piemērs ir “Luminor Bank”, kas jau pērn Igaunijā emitēja obligācijas 350 miljonu eiro apmērā – arī ERAB investēja šajās obligācijās. Esam ieguldījuši arī Lietuvas energokompānijas “Lietuvos Energija” zaļajās obligācijās u.c. Baltijas kapitāla tirgum ir potenciāls strauji augt.

Vai šobrīd redzat kādas kompānijas Baltijas tirgū, kuru kapitāldaļas vēlētos iegādāties?

Mēs vienmēr esam ieinteresēti perspektīvās privātajās kompānijās, regulāri notiek kādas sarunas. Jāpiebilst, ka vairāk nekā trešā daļa mūsu biznesa Latvijā notiek caur ieguldījumiem kapitālā. Mēs aktīvi darbojamies caur investīciju fondiem, piemēram, “BaltCap”, “Almaz Capital” un daudziem citiem. Mūsu ieguldījumi fondos ir bijuši ļoti veiksmīgi. Jāatzīmē, ka atšķirībā no mums pašiem fondiem ir iespēja veikt mazākus ieguldījumus un tos sekmīgi pārraudzīt. Mums kā lielākai institūcijai tas būtu krietni sarežģītāk. Attiecīgi mēs ieguldām fondos, kas tālāk iegulda kompānijās.

Kuras nozares jūs vairāk interesē?

Šis reģions ir pietiekami attīstīts. Pakalpojumu nozare ir ļoti svarīga, rūpniecība notiek, bet investoriem tā dažkārt nav tik pievilcīga, enerģētikas sektors ir būtisks, tāpat arī infrastruktūras joma. Mūs interesē kā publiskās privātās partnerības projekti, tā arī privātās kompānijas, galvenokārt pakalpojumu jomā. Taču mēs katru kompāniju izvērtējam atsevišķi un pēc būtības. Mums svarīgs ir uzņēmuma caurspīdīgums, laba pārvaldība, stabila vadības komanda un skaidra attīstības stratēģija, lai mēs varētu būt droši par savu ieguldījumu. Veicot ieguldījumus, mēs tomēr domājam, vai un kas pēc zināma laika varētu no mums iegādāties mums piederošās kapitāldaļas un kā kopumā attīstīsies attiecīgā nozare Eiropā. Mēs redzam šeit labas investīciju iespējas.

Vidēji cik gadus “aizvadāt” vienā uzņēmumā?

Vidēji tie ir 5-7 gadi, taču ir arī izņēmuma gadījumi, kad nepārdodam sev piederošās daļas ilgāku laiku. Lielākoties tas ir saistīts ar tirgus attīstības dinamiku. Rekords ir 20 gadi.

Atgriežoties pie Latvijas, vai redzat kādas atšķirības jaunās valdības redzējumā salīdzinājumā ar iepriekšējo?

Šobrīd šķiet, ka jaunā valdība ir atsaucīgāka strādāt ar privāto kapitālu. Tas mūs priecē.

Iepriekš minējāt, ka esat ieinteresēti PPP projektos. Latvijā šis segments, tā teikt, nav ļoti attīstīts.

Jā, tā ir, bet viens šāds projekts drīzumā tiks realizēts – Ķekavas apvedceļš. Tieši mēs šajā projektā varētu iesaistīties, piedāvājot finansējuma iespējas iepirkuma uzvarētājam, ja neredzēsim šķēršļus sadarboties ar attiecīgo kompāniju. Uzvarētājs varēs izvērtēt, vai viņu interesē mūsu piedāvājums. Esam arī pārrunājuši PPP iespējas saistībā ar lidostas attīstību.

Cik daudz līdz šim esat ieguldījuši Baltijā?

Līdz šim esam ieguldījuši apmēram 2,2 miljardus eiro caur 258 projektiem. Šajā reģionā uzsvaru liekam uz enerģijas apgādes drošību un energoefektivitātes veicināšanu, kā arī privātā sektora konkurētspējas uzlabošanu caur inovācijām. Igaunijā kopā 88 projektos līdz šim esam ieguldījuši 653 miljonus eiro, Lietuvā – 88 projektos 862 miljonus eiro, bet Latvijā – 82 projektos 697 miljonus eiro.

Vai ir bijuši kādi neveiksmīgi projekti?

Domāju, ka katrā reģionā ir bijis kāds projekts, kas vienu vai otru iemeslu dēļnav izdevies kā cerēts. Taču mēs nebēgam no sarežģītām situācijām. Mēs strādājam kopā ar akcionāriem, lai meklētu risinājumus! Jāatzīmē, ka šajā reģionā nesekmīgu aizdevumu mums ir 0%. Citos reģionos situācija ir atšķirīga. Vienlaikus jāsaprot, ka ir ļoti viegli sabojāt šo proporciju, ja projektu attiecīgajā reģionā ir ļoti maz.

Kas lielākoties ir iemesli neveiksmēm?

Nereti sarežģījumus sagādā pārāk strauja izaugsme, jo kļūst grūtāk tikt galā ar parādsaistībām. Dažkārt problēmas rodas, ja notiek izmaiņas kompānijas vadībā vai ir nesaskaņas starp vadību un akcionāriem. No šādiem gadījumiem pilnībā nevar izvairīties. Mēs, protams, cenšamies pirms ieguldījumiem pārliecināties, ka mūsu redzējums sakrīt ar pārējiem kompānijas akcionāriem un vadību, bet tirgi un situācijas tomēr mainās.

Saistībā ar šo jāmin arī tas, ka darbaspēks kļūst arvien dārgāks. Līdz ar to kompānijām ir jādomā, vai tās var atļauties maksāt vairāk vai tomēr riskēs algas necelt, vai arī varbūt ir jāiegulda automatizācijā.

Ko jūs domājat par darbaspēka piesaisti Eiropā no trešajām valstīm?

Tas šobrīd ir ļoti jūtīgs jautājums daudzām valstīm. Lielā daļā tirgu ir svarīgi noturēt ekonomikas attīstību, it sevišķi tajās, kurās sabiedrība strauji noveco. Piemēram, pagājušajā gadā biju Slovēnijā, kura saskaras ar sabiedrības novecošanās problēmu, un viņi piedāvā darba vīzas strādāt gribētājiem no citām valstīm. Vienlaikus ir novēroti arī ļoti sarežģīti darbinieku rekrutēšanas tīkli, kas “iet” caur vairākām valstīm.

Iepriekš minējāt, ka jums ir svarīgs kompāniju caurspīdīgums u.tml. Vai šajā kontekstā redzat problēmas Baltijas reģionā?

Domāju, ka situācija šajā jomā ļoti uzlabojas. Iepriekš šajā reģionā vienkārši nebija, tā teikt, caurspīdīguma kultūras, kā arī daļa turīgu cilvēku nevēlējās atklāt, cik daudz viņiem pieder un kā viņi pie attiecīgā kapitāla ir tikuši. Savukārt šobrīd uzņēmēji saprot, ja viņi vēlas augt, visticamāk, būs nepieciešama ārējā finansējuma piesaiste, un, lai tas izdotos, kompānijas darbībām jābūt caurspīdīgām.

Runājot par investoru piesaisti, kā jūsu skatījumā Latvijas un Igaunijas finanšu sektora problēmas ir ietekmējušas šī reģiona reputāciju?

Naudas atmazgāšanas skandāli, protams, neveicina labu reputāciju, taču esam ļoti apmierināti ar tām darbībām, kas ir veiktas, lai šādu situāciju atkārtošanos nepieļautu. Ir sperti pareizie soļi. Vienlaikus būtu nepieciešams par to vairāk runāt, jo, manuprāt, investori citās valstīs nav īpaši informēti, ka ir daudz kas izdarīts, lai šādu gadījumu atkārtošanos iespēju samazinātu līdz minimumam.

Vai jūs pašus tas viss neattur no ieguldījumu veikšanas šeit?

Mēs pazīstam šo tirgu, pārzinām institūciju darbu utt. Tieši pretēji – kad ir grūti laiki, mums ir svarīgi būt klāt, lai palīdzētu.

Kādas ir jūsu prognozes par Baltijas reģiona attīstību?

Prognozes ir labas. Mēs prognozējam Latvijai 3,5% izaugsmi šajā gadā, 3,2% izaugsmi Igaunijā, bet 3,1% izaugsmi Lietuvā. Jāatzīmē, ka tas ir krietni labāk nekā vidēji Eiropā, bet tas arī ir loģiski, ņemot vērā, ka salīdzinoši nesen tika piedzīvota recesija. Vienlaikus ir jānorāda, ka iedzīvotāji ienākumi ir strauji auguši un kopējā situācija ir krietni uzlabojusies.

Tāpat jāpiebilst, ka, manuprāt, Baltijas valstu lēmums pievienoties eirozonai bija pareizs.

Vai šobrīd redzat kādas potenciālas problēmas ekonomikas attīstībā?

Kopumā Baltija ir uz pareizā attīstības ceļa. Taču svarīgi ir izvairīties no liekas populistiskas politikas. Šeit, par laimi, tā nav novērojama tādā mērā kā daudzās citās valstīs. Eiropai šis savā ziņā ir pārmaiņu gads – Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jauna Eiropas Komisija, Breksits. Pārmaiņas varētu būt lielas, bet pagaidām ir grūti prognozēt, kā situācija attīstīsies.