ERAB: Latvijas bankām un pārvaldes iestādēm tiks pievērsta krietni lielāka uzmanība

0

Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs pieejamas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) garantijas bankas finansējuma piesaistei, jo ERAB piešķīrusi bankai “Citadele” garantiju līniju 35 miljonu eiro apmērā jauna garantiju produkta ieviešanai Baltijas tirgū. ERAB garantēs līdz 50% no katra aizdevuma uzņēmumiem. Vai tas sekmēs kreditēšanu un kā ERAB skatās uz nesenajām problēmām Latvijas banku sektorā, intervijā aģentūrai LETA vērtē ERAB finanšu institūciju grupas direktore ES banku jautājumos Lucina Staņčaka-Vučiņska:

Finanšu jomas eksperti norāda, ka kreditēšanas sektors pēc finanšu krīzes Latvijā nav vēl pietiekami atguvies. Kas, jūsuprāt, ir tā iemesli? Vai ERAB garantijas varētu palīdzēt?

Biznesa kreditēšanas atgūšanās tiešām ir bijusi lēna, un mēs tam redzam divus iemeslus – pirmkārt, joprojām vājā Latvijas kompāniju investīciju aktivitāte, meklējot finansējumu, un otrkārt, joprojām piesardzīgā banku pieeja, izvērtējot korporatīvos riskus.

ERAB cenšas palīdzēt iziet no šī strupceļa. Mēs tikko parakstījām vienošanos par riska dalīšanas finanšu mehānisma izveidi ar banku “Citadele”, kas ir paredzēts, lai palielinātu banku spēju sniegt uzņēmējdarbības aizdevumus, neapgrūtinot banku risku portfeli. Paredzams, ka tas pozitīvi ietekmēs banku spēju un gatavību vairāk iesaistīties kreditēšanā.

Kādiem kritērijiem projektiem būs jāatbilst, lai saņemtu ERAB garantiju?

Programma ietver gan korporatīvos, gan projektu finansēšanas aizdevumus dažādās nozarēs, sākot no lauksaimniecības saistībā ar ražošanu līdz pakalpojumiem nekustamā īpašuma sektorā un atjaunojamās enerģijas ražošanai. Programma ir pielāgota darbam ar dažādām aizdevuma struktūrām un galvenokārt ir vērsta uz stabiliem uzņēmumiem, kuriem ir labi darbības rādītāji un nākotnes izredzes. Aizņēmējiem būs jāatbilst noteiktiem finanšu kritērijiem, kā arī ERAB “pazīsti savu klientu” un vides un sociālās politikas prasībām. Kopumā programma ļautu bankai “Citadele” atbalstīt vairāk projektu ar esošo kapitāla bāzi, vienlaikus sabalansējot tās risku attiecībā uz lieliem aizņēmējiem un nozarēm.

Cik garantiju jūs plānojat izsniegt?

Garantiju skaits būs atkarīgs no vidējā izsniegto aizdevumu apmēra, ko banka “Citadele” attiecinās ERAB kā risku dalīšanu. Programma ir izstrādāta, lai vislabāk strādātu ar aizdevumiem robežās no 1 miljona līdz 10 miljoniem eiro, un pārsvarā ir mērķēta uz vidēja izmēra aizņēmējiem.

Vai jūs varētu paplašināt šo programmu, ja būs ļoti daudz pieteikumu?

Atbilstoši tam, kā šī programma ir strukturēta, pieprasījumu pēc garantijām virzīs bankas “Citadele” risku apetīte un viņu vajadzība dalīt riskus ar ERAB. Gadījumā, ja būs liels skaits programmai attiecināmo kredītu, izsmeļot esošo finansējumu, ERAB ar prieku apsvērs iespēju paplašināt programmu gan attiecībā uz termiņiem, gan maksimālo garantiju kopsummas apjomu, lai atbalstītu bankas “Citadele” piešķirtos aizdevumus un piekļuvi finansējumam atbilstošiem kredītņēmējiem. Tajā pašā laikā mēs esam atvērti strādāt arī ar citām bankām Baltijas reģionā. Mums ir līdzīgi riska dalīšanas mehānismi arī kopā ar dažām citām bankām Centrālaustrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā.

Latvijas un Igaunijas banku sektora reputācija nesen tikusi pamatīgi iedragāta saistībā ar “ABLV Bank” un “Danske Bank” Igaunijas filiāles gadījumiem. Kā Eiropa šobrīd raugās uz Baltijas finanšu tirgu?

Šie notikumi, protams, bija modinātājzvans, ka regulējošā vide un pastāvošo noteikumu stingra īstenošana joprojām ir ārkārtīgi svarīga veselīgai banku nozarei. Lai gan mēs brīdinātu pret vispārinājumiem, ir tikai normāli, ka pēc šiem nesenajiem incidentiem Latvijas bankām un pārvaldes iestādēm tiks pievērsta krietni lielāka uzmanība. Tas noteikti nav jāuztver slikti, jo šī uzmanība var tikt pārvērsta par iespēju parādīt progresu un uzlabot pārvaldības, uzraudzības un vadības standartus bankās, tostarp tādās jutīgās jomās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Protams, pastāv reputācijas problēma, un tas atstās ietekmi uz tirgu, jo īpaši uz Eiropas (un globālo) investoru uztveri. Tāpēc ir svarīgi nekavējoties rīkoties un rūpīgi visu pārbaudīt, parādot iestāžu un regulatora reakciju.

Vai pasākumi, kas veikti, lai uzlabotu situāciju ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (AML), ir pietiekami efektīvi?

Cīņa pret naudas atmazgāšanu vienmēr ir izaicinājums. Neatkarīgi no tā, cik labi izstrādāti un visaptveroši ir noteikumi, vienmēr būs negodīgi un necaurskatāmi uzņēmumi, kas mēģinās atrast jaunus un sarežģītākus veidus, kā leģitimizēt savus nelegāli iegūtos līdzekļus. Līdz ar to visiem finanšu pakalpojumu nozares dalībniekiem vienmēr ir jābūt uzmanīgiem un rūpīgiem, ievērojot labāko praksi, kā arī meklējot jaunus un efektīvākus naudas atmazgāšanas novēršanas veidus. Mēs atzinīgi vērtējam jaunās Latvijas likumdošanas iniciatīvas, piemēram, lai ierobežotu banku sadarbību ar čaulas uzņēmumiem vai Latvijas komercbanku iniciatīvām, lai stiprinātu sadarbību informācijas apmaiņā. Es uzskatu, ka vēl ir daudz darāmā, bet mēs redzam visu ieinteresēto pušu ciešu iesaistīšanos AML problēmu risināšanā.

Daļa no nerezidentu noguldījumiem Latvijā ir aizplūduši uz citām Eiropas Savienības valstīm. Vai attieksme pret nerezidentu naudu jāpārskata visā Eiropā?

Es domāju, ka būtu jānošķir divi aspekti – nerezidentu noguldījumi un AML ievainojamība. Nerezidentu noguldījumi, kā arī noguldījumi ar mainīgām procentu likmēm ir banku sektora sastāvdaļa, bet bieži vien tiem ir papildu risks, jo tie var būt daudz svārstīgāki un tiem ir lielāks aizplūšanas risks (no likviditātes viedokļa). Dažās valstīs un dažās bankās nerezidentu noguldījumu līmenis bija vēsturiski augsts (dažkārt pat ļoti), kas radījis problēmas. Attiecīgi bankām ir vairāk jāstiprina “Zini savu klientu” un AML politika, it īpaši attiecībā pret noguldītājiem nerezidentiem.

Mēs redzam un atzinīgi vērtējam saskaņotus centienus Eiropas Savienībā (un jo īpaši eirozonā) strādāt, lai uzlabotu praktiskos standartus AML piemērošanai un vispārējās atbilstības standartus. Daži regulatori un dažas valstis progresē straujāk nekā citas, taču tas nevar būt pamatojums nogaidošai pieejai. Gluži pretēji – pieredzes līmenis un izsmalcināta pieeja šo problēmu risināšanā var kļūt par konkurences priekšrocību avotu noteiktām reglamentējošām vidēm.

Šī ir arī iespēja Latvijai attīstīt prasmes un standartus, kas piesaistītu un veicinātu godīgu uzņēmējdarbību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts attīstību ilgtermiņā.

Vai jūs apsverat iespēju pārdot ERAB piederošās bankas “Citadele” akcijas tuvākajos gados? Vai kāds ir izrādījis interesi par iespējamo ERAB piederošo akciju iegādi?

Šobrīd nenotiek sarunas par mūsu iziešanu no bankas “Citadele” akcionāru loka.

 

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here