Īpašais sūtnis: Nauda neatjaunos vēsturisko taisnīgumu, taču jautājumam par ebreju īpašumu restitūciju pieliks punktu

0
ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Tomass Jazdgerdi.

ASV ir ieinteresēta ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma atrisināšanā, tāpēc partiju apvienības “Attīstībai/Par!” priekšlikumu par 40 miljonu eiro kompensācijas izmaksāšanu ebreju kopienai lielvalsts vērtē kā vēsturisku iespēju Latvijai. ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Tomass Jazdgerdi, kurš Latvijā viesojās nedēļas sākumā, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma atrisināšana ļaus tam beidzot pielikt punktu, turklāt ASV ir pārliecināta, ka Latvija, neskatoties uz konkurējošām prioritātēm, kas prasa finansiālu

Jūs bijāt Latvijā arī 2017.gadā, kad Saeima pieņēma likumu par vairāku īpašumu atgriešanu ebreju kopienai. Tagad politiskajā dienaskārtībā ir jautājums par 40 miljonu eiro piešķiršanu ebreju kopienai, kompensējot totalitāro režīmu nodarītos zaudējumus. Kāds ir jūsu vizītes nolūks šoreiz?

Īpašā sūtņa holokausta jautājumos pozīcija ASV valdībā tika izveidota pirms 20 gadiem. Mēs esam ieinteresēti divos jautājumos ne tikai Latvijā, bet visās valstīs, kas tieši izjutušas holokausta ietekmi. Viens mērķis ir holokausta atcere, izglītība. Otrā lieta saistīta ar mantojuma problēmjautājumiem – īpašuma restitūciju. Latvijā esmu ieradies saistībā ar abiem uzdevumiem, taču ir jautājums, kur esmu konkrēti ieinteresēts. Šī ir ļoti laicīga vizīte, jo parlaments plāno skatīt likumprojektu, kas saistīts ar īpašumu restitūciju – labās gribas stiprināšana. Mana valdība ir tieši ieinteresēta šajā. Bet mēs esam ieinteresēti arī citos jautājumos, kas saistīti ar holokaustu.

Vai jūs kāds uzaicināja atbraukt uz Latviju tagad?

Šī bija jau kādu laiku plānota vizīte. Tā vienkārši notika, ka šis likumprojekts atnāca ļoti ātri, tāpēc tādā ziņā vizīte ir laicīga, taču mēs nezinājām, ka šis likumprojekts iznāks tik ātri. Mēs vizīti plānojām jau kādu laiku.

Kā jūs vērtējat šo likumdošanas iniciatīvu?

Es domāju, ka tā ir laba, un mana valdība, kas ir svarīgāk, arī uzskata, ka tā ir laba. Mēs gribam iedrošināt Latvijas parlamentu pieņemt to, jo uzskatām, ka tas tiešām risina šo problēmjautājumu. Teiksim tā – likumprojekts noslēdz nodaļu par šo problēmjautājumu. To jau ir izdarījušas vairākas valstis. Es domāju, ka mēs uz likumprojektu skatāmies kā uz iespēju Latvijai nodrošināt samierināšanos par šo jautājumu, kas palicis neatrisināts daudzas dekādes, to darot tādā veidā, kas nodrošina taisnīguma sajūtu tiem, uz ko likumprojekts attiecas – holokausta izdzīvotājiem un citiem. Vienlaikus jāsaka, ka šis likumprojekts ir finansiāli ilgtspējīgs. ASV kā Latvijas uzticams draugs un sabiedrotais, kas turklāt bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarību, ļoti vēlas iedrošināt Latviju spert šo soli. Šis jautājums nekad nav viegli atrisināms, bet mēs ticam, ka tas ir veids, kā virzīties uz risinājumu, tāpēc mēs stingri mudinām Latviju pieņemt šādu lēmumu.

Latvijā ir daudz problēmjautājumu, kuru risināšanai nepieciešama nauda. Taču bieži nākas dzirdēt, ka budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc visas vajadzības apmierināt nav iespējams. Jau īsu laiku pēc likumprojekta idejas prezentēšanas publiskajā telpā varēja manīt kritisku attieksmi ne tikai pret pašu likumprojektu, bet arī neizpratni, kāpēc būtu jāpiešķir finansējums vienai konkrētai kopienai. Vai, jūsuprāt, tas nerada antisemītisma noskaņojuma pieauguma risku Latvijas sabiedrībā?

Es tā nedomāju. Paskaidrošu, kāpēc tā domāju. Latvijā ir viens no zemākajiem rādītājiem saistībā ar antisemītisma incidentiem. Tas ir fakts, tāpēc es nedomāju, ka tāds risks varētu rasties. Turklāt tas ir arī Latvijas mantojums. Šis likumprojekts atjauno ebreju kopienu, kas kara laikā tikusi izpostīta. Atgriežoties pie jautājuma par fiskālo ilgtspēju – Latvijai ir iespēja to izdarīt. Likumprojekts, cik es saprotu, ir strukturēts tādā veidā, lai maksājumus sadalītu 10 gadu garumā. Tas ir kaut kas tāds, ko citas valstis jau ir izdarījušas, atrodoties tādā pašā pozīcijā kā Latvija. Mēs domājam, ka tas ir jēdzīgi. Mēs kā uzticams Latvijas sabiedrotais nekad neatbalstītu kaut ko, kas Latvijai tās ekonomikas kontekstā nebūtu jēgpilni.

Latvijas parlaments jau 2017.gadā pieņēma likumu par vairāku īpašumu atdošanu ebreju kopienai. Vai ar to nebija pietiekami?

Tas bija labs pirmais solis. Taču ir desmiti citu īpašumu, kuru īpašumtiesību jautājums palicis neatrisināts. Pieņemot šo visaptverošo pieeju problēmjautājumam, Latvija uzreiz varēs pateikt, ka tas ir atrisināts. Visi domā, ka šis jautājums ir tikai par naudu, taču nauda ir tikai tā daļa, kas reprezentē zināmu atbildību. Taču tas nozīmē arī atzīt notikušo, kā arī lēmumu noslēgt šo nodaļu. Tas, kā es un mana valdība domā, ir ļoti svarīgi un tas palīdz dziedēt traumu, kas radīta ne tikai Latvijas ebrejiem, bet visiem latviešiem Otrā pasaules kara laikā un komunisma periodā.

Likumprojekta autori skaidroja, ka tas var atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Vai vēsturisko taisnīgumu patiešām var atjaunot ar 40 miljonu eiro maksājumu?

Protams, ka nē. Tam nav šāda mērķa. Tas ir domāts kā simbolisks žests, kā arī kaut kas, kas līdzēs atjaunot ebreju kopienas dzīvi Latvijā, kas nav nodalāma no Latvijas mantojuma, turklāt arī Latvijas mantojums ir ebreju mantojums. Protams, nekāds naudas apjoms nevienu neatgriezīs atpakaļ, taču domāju, ka tas ir labās gribas žests, lai vienotos par sarežģīto Latvijas vēstures posmu.

Pastāv diskusija par to, kāpēc Latvijai būtu jāmaksā, ja valsts nav veikusi nekādus noziegumus attiecībā pret ebrejiem.

Tas ir labs jautājums. Jāpasaka skaidri – tas nav atlīdzības rēķins, tas nav rēķins par to, ko izdarījuši latvieši. Šis nav tas gadījums. Tā pamatā ir visaptveroša pieeja jautājumam par kopienas īpašumu, kas piederējis ebrejiem Latvijā. Līdz ar to nekādā gadījumā tā nav nekāda “vainas nauda” – tas ir stingri jānodala. Domāju, ka viens no mītiem par šo likumprojektu ir tāds, ka nauda tiek maksāta par to, ka jūtamies vainīgi par to, kas notika ar ebrejiem Latvijas teritorijā. Šis nav tas gadījums.

Vai jūs esat ticies ar partiju apvienību “Attīstībai/Par!”, kas ir šī likumprojekta autori?

Jā, esmu. Mums bija diskusija par likumprojekta iespējām Saeimā. Es nezinu, kā viss izvērsīsies, lai gan pagājušajā nedēļā par likumprojektu bija ļoti ciešs balsojums. ASV saredz iespēju Latvijai to izdarīt, taču nekādā ziņā no ASV puses nesekos sankcijas vai sods, ja likumprojekts netiks atbalstīts. ASV uz to skatīsies kā uz zaudētu iespēju. Dzīvē visi jautājumi skar laicīgumu, un mēs uzskatām, ka minētā jautājuma atrisināšanai ir pareizais laiks.

Ja finansējums tiek piešķirts, kā tas, jūsuprāt, būtu jāiztērē?

Pirmkārt, kā saprotu, nauda neizies ārā – tā paliks Latvijā, veidojot īpašu fondu, kas būs atbildīgs par naudas izlietojumu. Arī valdībai būs sava teikšana šajā jautājumā. Tāpēc iepriekš minētais apgāž kārtējo mītu, ka Latvija samaksās šos 40 miljonus eiro un tie visi tiks tērēti citur. Tā nenotiks. Nauda ir paredzēta, lai palīdzētu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas izdzīvoja holokaustā, kā arī lai atdzīvinātu ebreju kopienas dzīvi Latvijā. Protams, naudas izlietojums tiks auditēts. Tas dod ASV diezgan lielu pārliecību, ka nauda tiks iztērēta atbilstošā veidā.

Ebreju kopiena Latvijā nav visai vienota. Vai, jūsuprāt, šāds likumprojekts spēs vienot kopienu?

Domāju, ka ebreju kopiena Latvijā tomēr ir vienota. Protams, var būt atšķirības attiecībā uz reliģiju vai politiku, bet tad, kad jautājums skar taisnīguma nodrošināšanu holokausta upuriem, kopiena ir vienota. Līdz ar to var piekrist, ka likumprojekts spēs vienot kopienu, ņemot vērā, ka ir jautājumi, par ko ebreju vidū ir domstarpības.

Ja Saeima piekritīs iedot šos 40 miljonus eiro ebrejiem, vai var apgalvot, ka šis jautājums vairs nekad neparādīsies politiskajā dienaskārtībā?

Domāju, ka jā. Tas ir visaptverošas pieejas skaistums. Minētie ebreju kopienai atgrieztie īpašumi bija fragmentēta pieeja – tā bija laba lieta, bet nebija visaptveroša. Ja šī ideja tiks atbalstīta, ASV būs priecīga atzīt Latvijas veikumu, saprotot, ka tas nav vienkārši izdarāmi, ņemot vērā konkurējošās prioritātes budžeta kontekstā. Taču ideja ir, ka tas atrisinās atlikušos restitūcijas problēmjautājumus.

Kā ir aprēķināta minētā naudas summa, kas būtu jānodrošina ebreju kopienai Latvijā?

Neesmu drošs, bet, cik esmu dzirdējis, mēģināts pētīt kadastru reģistra datus. Nedomāju, ka summa ir pagrābta no gaisa. Domāju, ka tā ir balstīta aprēķinos.

Bet vai jūs ticat, ka aprēķinātā summa ir pareiza?

Domāju, ka tā ir. Tai ir jēga. Ir bijuši pētījumi, lai nonāktu līdz šim ciparam. Domāju, ka summa pat ir samazināta.

Vai varat pastāstīt par citām valstīm, kas, līdzīgi Latvijai, vēl aizvien nav pilnībā atrisinājušas šo jautājumu?

Es varu pateikt par to, kur tas ir noticis. Latvijas kaimiņiene dienvidos Lietuva izveidoja Labās gribas fondu, ar kura palīdzību tiek īstenoti tie paši mērķi, kurus īstenos ar minētā likumprojekta apstiprināšanu. Katra valsts, ko esmu apmeklējis, izvēlējusies savu ceļu mantojuma jautājuma risināšanai attiecībā uz holokausta un komunisma periodiem, jo bieži vien tie bijuši saistīti – īpašumus, ko konfiscējuši nacisti, vēlāk nacionalizējuši komunisti. Tādas valstis kā Rumānija, Ungārija, Horvātija arī mēģina tikt ar to galā. Mēs zinām, ka ar to nav viegli tikt galā, ir daudz neprecīzas informācijas par to, kāpēc tas ir svarīgi vai kā to paveikt, bet daudzas valstis, tostarp Lietuva, ir efektīvi atrisinājušas šo jautājumu, un mēs domājam, ka patlaban ir pienākusi Latvijas iespēja. Tas būs signāls Vašingtonai, ka Latvijai ir nopietni nodomi šajā jautājumā. Turklāt tas kalpos par piemēru arī citām valstīm, kas vēl nav paveikušas šo darbu.

Sagaidāms, ka būs ļoti grūti paskaidrot Latvijas iedzīvotājiem to, kāpēc nauda būtu jāizmaksā tikai vienai kopienai, ņemot vērā Latvijas vēsturisko pieredzi, kurā tūkstoši cilvēku tikuši izsūtīti uz Sibīriju un zaudējuši savus īpašumus. Kā to paskaidrot cilvēkiem Latvijā?

Latvijā ir ļoti laba privātīpašumu restitūcijas likumdošana, kas pieņemta iepriekš. Tas ietekmēja ikvienu. ASV atbalsta taisnīgumu un palīdzību visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu rases, reliģijas vai etniskās izcelsmes. Citiem ir bijušas iespējas pieprasīt īpašumus, kas bijuši nacionalizēti padomju laikos. Šis konkrētais likumprojekts risina ebreju kopienas īpatnības – kopienas īpašums nekad netika atgriezts tādā mērā, kā tas noticis attiecībā pret citām kopienām. Es nesaku, ka nav notikušas citas netaisnības attiecībā pret pārējiem un ka visi izjūt taisnīgumu. Ja ir nepieciešams darīt vairāk attiecībā uz citām grupām, tad tas ir jādara – ASV mudina darīt arī to. Taču šis ir skaidrs gadījums, kurā īpašums, kas netika atgriezts, tiks kompensēts, un mēs to atbalstām.

Vai jūs piedalīsieties gaidāmajā Saeimas sēdē, kurā plānots skatīt priekšlikumu par ebreju īpašumu restitūciju?

Diemžēl nē. Ceru, ka parlaments, kuram ir dota vēsturiska iespēja, pieņems pareizo lēmumu tādā veidā, ko pilnībā atbalsta ASV valdība. Domāju, ka šim likumprojektam ir atbalsts gan starp koalīcijas, gan opozīcijas partijām. Ceru, ka deputāti balsos atbildīgi, apzinoties to, ka tā ir vēsturiska iespēja.

Vai jums ir paredzētas vēl kādas tikšanās ar parlamentā pārstāvētajām partijām?

Jā. Mēģināšu viņus iedrošināt atbalstīt likumprojektu. Man nav ilūziju, ka tas ir viegls lēmums. ASV vēsturē arī ir sarežģīti posmi – tādi ir katrai valstij, taču ir jābūt lielai drosmei nolemt, ka, apzinoties konkurējošās prioritātes un iespēju, ka elektorāta vidū nebūs izpratnes, tas ir pareizais risinājums un ka mēs to darīsim.

Ar ko konkrēti jūs tiksieties?

Es tikšos ar opozīciju un koalīciju – ar Zaļo un zemnieku savienību, Jauno konservatīvo partiju, pat nacionālo apvienību, kura, kā man zināms, paudusi stingru pret. Domāju, ka ir svarīgi skaidrot – arī tad, ja politiķi ir pret likumprojektu, viņiem ir jāzina, kāpēc ASV uzskata, ka tas ir svarīgi. Cerams, ka viņi izpratīs, ka tā ir vēsturiska iespēja.

 

, to ir spējīga izdarīt.