Itāļu “labklājības revolūcija”

0
epa07334061 Italian Deputy Premier and Labour and Industry Minister Luigi Di Maio delivers a speech during a press conference in Rome, Italy, 31 January 2019. EPA/ANGELO CARCONI

Eiropas ceturtās lielākās ekonomikas Itālijas valdošā partija – Pieczvaigžņu kustība (M5S) – šim gadam sev izvirzījusi ambiciozu mērķi – pilnībā izskaust nabadzību.

M5S līderis un vicepremjers Luidži Di Maio par to paziņoja septembrī, kad valdība, kuru veido M5S un pret imigrāciju noskaņotā labējā partija “Līga”, prezentēja 2019.gada budžeta projektu, kas cita starpā paredzēja populistu partijas galvenā priekšvēlēšanu solījuma – tā dēvētā pilsoņu ienākuma – ieviešanai atvēlēt septiņus miljardus eiro.

“Kad es runāju par nabadzības izskaušanu, Es saku, ka tie, kam nav nekā, [ik mēnesi no valsts] saņems vismaz 780 eiro, un es uzskatu, ka tā ir revolūcija,” pagājušajā nedēļā norādīja Di Maio. To itāļu skaits, kas dzīvo zem nabadzības līmeņa laikā no 2007. līdz 2017.gadam gandrīz trīskāršojies, no 1,8 miljoniem pieaugot līdz pieciem miljoniem, un jaunieviestās subsīdijas nabadzīgajiem varētu būt ļoti nepieciešamais atspaids to situācijas uzlabošanai.

Uz “pilsoņu ienākumu”, kura izmaksāšanu paredzēts uzsākt aprīlī, var pretendēt mājsaimniecības, kuru ienākumi gadā nesasniedz 10 000 eiro, un summa, kuru vientuļnieki var saņemt šīs programmas ietvaros, ir no 40 līdz 780 eiro, bet ģimenēm tā var sasniegt 1300 eiro mēnesī. No tiem, kam tiks piešķirts “pilsoņu ienākums”, tiek gaidīts, ka viņi pieteiksies kādos profesionālās apmācības kursos, bet tiem, kas noraidīs vismaz trīs darba centrāles izteiktos darba piedāvājumus, izmaksas var tikt pārtrauktas.

Šo programmu daļēji iedvesmojusi Vācijas sociālās apdrošināšanas sistēma “Hartz IV”, kas bezdarbniekiem piedāvā aptuveni 400 eiro lielus ikmēneša pabalstus. “Vācija noteikti ir paraugs, uz kuru raugāmies ar interesi,” sarunā ar aģentūru DPA atzīst labklājības valsts ministrs Klaudio Kominardi, kurš atgādina, ka vēl oktobrī Di Maio apspriedis sociālās reformas ar Vācijas nodarbinātības ministru Hūbertusu Heilu. Romu apmeklējusi arī vācu ekspertu grupa, kas konsultējusi Itālijas valdību.

Tomēr “Pilsoņu ienākuma” programmas īstenošanu Romai nācās izcīnīt smagā cīņā ar Eiropas Komisiju (EK), jo sākotnējais budžeta projekts paredzēja lēnāku budžeta deficīta samazināšanas tempu, nekā iepriekšējās valdības nospraustais grafiks. EK atzina, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumiem, un Itālijas budžeta projektu noraidīja. Tikai decembrī Roma un Brisele panāca kompromisu. Taču EK solījusi arī turpmāk sekot Itālijas budžeta situācijai, un saskaņā ar ceturtdien statistikas pārvaldes publiskotajiem tautsaimniecības datiem par pagājuša gada pēdējo ceturksni Itālijas ekonomika atkal nonākusi recesijā. Tās varētu būt sliktas ziņas Romas jauno tēriņu iecerēm.

“Tā ir lielākā resursu pārdale, kāda veikta Itālijā, lai apkarotu nabadzību,” uzsver nevalstiskā organizācija “Alianse pret nabadzību”. “Tas ir ļoti pozitīvs rezultāts.” Tomēr vienlaikus organizācija līdz ar citiem ekspertiem atzīst, ka reformas īstenotas ar pārāk lielu steigu, un pauž bažas par iespējamo haosu un krāpšanos, jo daudzu miljonu pieteikumu izskatīšana itāļu birokrātiem, kuru darbs, maigi izsakoties, tiek uzskatīts par ne visai efektīvu, būs smags uzdevums. Tomēr Kominardi, šo kritiku noraida, uzsverot, ka “nabadzīgie nevar gaidīt”.

Vienlaikus maz ir tādu, kas nav pamanījuši apstākli, ka “pilsoņu ienākuma” izmaksas tiek uzsāktas maijā gaidāmo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu priekšvakarā, un daudzi ir pārliecināti, ka tādējādi M5S cer atgūt savu popularitāti, ko pēdējā laikā tai laupījusi otra vicepremjera un iekšlietu ministra Mateo Salvīni vadītā “Līga”, kas aktīvi izmantojusi pilsoņu nerimstošo satraukumu par nelegālajiem imigrantiem, kas cenšas sasniegt Eiropu, šķērsojot Vidusjūru.

Sentluisas Vašingtona universitātes Itālijas ekonomikas profesors Maikls Boldrins intervijā tīmekļa ziņu vietnei “In Terris” izteicies, ka “pilsoņu ienākums” vispār esot vien triks “vislētticīgāko vēlētāju ietekmēšanai”, ko Itālija nemaz nevar atļauties. Arī laikraksta “Il Fatto Quotidiano” redaktora vietnieks Stefāno Feltri norāda, ka pat mazāk ambiciozo nabadzības apkarošanas programmu “iekļaujošais ienākums” (REI), kuru ieviesa iepriekšējā valdība, 18 mēnešu laikā joprojām vēl nav izdevies pilnībā izvērst, tāpēc iecere uzsākt vēl vērienīgu pasākumu, viņaprāt, esot “absurda”.

Valdība apsolījusi savas administratīvās veiktspējas nostiprināšanai pieņemt 10 000 jaunu darbinieku. Lielu daļu no viņiem paredzēts nodarbināt darba centrālēs, kuras, kā atzīst Pjēro Kasāle, kas savulaik pats strādājis vienā no Kampānijas reģiona darba centrālēm, ir “pilnīgi bezjēdzīgas”. “Ja valdība domā, ka tā varēs izmantot šīs darba centrāles, lai cilvēkiem atrastu darbavietas, tas viņiem būs ļoti, ļoti, ļoti grūti,” sarunā ar DPA norāda Kasāle. “Vienīgās darbavietas, ko Itālijas darba centrāles var piedāvāt, ir tās, kuras aizņemt tie, kas tajās strādā.”

Izskan šaubas arī par pašas programmas lietderību. Iecerēts vienlaikus apkarot gan nabadzību, gan bezdarbu, taču “nabadzību ne vienmēr rada bezdarbs, un ar darbu ne vienmēr pietiek, lai izkļūtu no nabadzības,” norāda Feltri.

Savukārt opozīcijā esošā kreisi centriskā Demokrātiskā partija pašreizējās valdības reformas kritizē par to, ka tās vairojot atkarību no sociālajiem pabalstiem, nevis mudina pilsoņus saņemties un pašiem ķerties pie sava stāvokļa uzlabošanas. “Pilsoņu ienākums ir konceptuāli nepareiza un kaitīga prakse,” tviterī paziņojis bijušais premjerministrs Mateo Renci. Taču šādi augstprātīgi izteikumi par programmu, kuras mērķis ir palīdzēt trūcīgajiem, var izrādīties riskanti, īpaši ja tie izskan no kreiso politiķu mutes, kuri pēdējā laikā arvien straujāk zaudē savu tradicionālo vēlētāju atbalstu.

Tikmēr M5S netaupa pūles, lai pierādītu, ka jaunā programmas mērķis nav padarīt dzīvi vieglāku slaistiem, kas vairās no darba. Di Maio uzsvēris, ka ikvienam, kas mēģinās sistēmu izmantot ļaunprātīgi, draud sešu gadu cietumsods. Taču valda skepse par to, vai krāpnieki maz tiks pieķerti.

Doma par cilvēka atbrīvošanas no pienākuma strādāt “vienmēr bijusi liela utopija”, kas vilinājusi gan kresi, gan labējo noskaņotos domātājus, sarunā ar DPA norāda Terāmo Universitātes un Romas Gvido Karli Brīvās starptautiskās Sociālo studiju universitātes (LUISS) darba tiesību profesors Mikels Martone.

Taču Kominardi ir pretējās domās. “Tā nav utopija. Tā ir nākotne. Mēs sen zinām, ka, turpinoties tehnoloģiskajai un digitālajai revolūcijai, mēs ražosim vairāk preču un pakalpojumu ar mazāku cilvēka ieguldījumu. Vācija ir piemērs, kā mums orientēties uz pieaugošu produktivitāti, samazinot darba stundas,” uzsver M5S politiķis.

(Avots: DPA)

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here