Kā C hepatītu ārstē Lietuvā, Igaunijā un Polijā

0
online hacker attack

Lietuva, Igaunija un Polija C hepatīta pacientu ārstēšanā ir soli priekšā Latvijai, jo jau ir atteikušās no C hepatīta pacientu prioritizēšanas (nosakot, kurš pirmais saņems ārstēšanu ar jaunākās paaudzes medikamentiem) vai plāno to tuvākajā laikā izdarīt, nodrošinot visiem pacientiem līdzvērtīgas iespējas saņemt bezinterferona terapiju. Šajās valstīs notiek plānota pāriešana uz bezinterferona terapiju, izņemot pacientus, kuriem C hepatīta vīrusa genotipa dēļ tā nav efektīva.

Latvijai 2017.gadā nākas turpināt pacientu prioritizēšanu ierobežotā finansējuma dēļ, jo pašreiz bezinterferona terapija tiek nozīmēta pacientiem ar C hepatīta 1. un 4. genotipu, ņemot vērā aknu veselības stāvokli (aknu fibrozes stadiju) – no janvāra visiem pacientiem ar aknu cirozi (F3) un izteiktu aknu fibrozi (F4) paredzēts uzsākt ārstēšanu ar bezinterferona terapiju. Pēc Veselības ministrijas publiski sniegtās informācijas, 2017.gadā kopumā C hepatīta ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu kompensācijai no valsts budžeta ir iezīmēts 5,1 miljons eiro un ar bezinterferona terapiju plānots izārstēt 460 pacientus. Kas, salīdzinot ar 2016.gadu, ir liels solis uz priekšu, jo iepriekšējā gadā valsts piešķīra finansējumu tikai 138 pacientu ārstēšanai. Pateicoties ražotāja Abbvie atbalstam ar jaunākās paaudzes bezinterferona terapiju Latvijā kopumā tika ārstēti 216 pacienti, no kuriem visi, kuri pabeiguši terapiju, saņēmuši apstiprinājumu, ka viņi ir izārstējušies no C hepatīta.

Polija: pacientam ir jāpiedāvā vislabākais ārstēšanas veids

Līdz pat 2015.gadam Polijā C hepatīta pacienti saņēma interferonu saturošu terapiju, taču, līdz ar jauno medikamentu parādīšanos, 2015.gada vasarā Polija būtiski mainīja ārstēšanās nosacījumus, visiem pacientiem ar C hepatīta pirmo genotipu nodrošinot iespēju saņemt bezinterferona terapiju.

“Esmu pārliecināts, ka neviens pacients Polijā vairs nesaņem interferonu saturošu terapiju, izņemot pacientus ar 3. vīrusa genotipu, kuru ārstēšanā jaunā terapija neiedarbojas,” stāsta Bjalistokas medicīnas universitātes (Polija) profesors Roberts Flišaks (Robert Flisiak). 3. genotipa C hepatīta pacienti, kuriem šī jaunā terapija neiedarbojas, tiek ārstēti ar interferonu saturošām terapijas kombinācijām.

Kopš 2015.gada vasaras Polija formāli ir atteikusies no tā sauktās C hepatīta pacientu prioritizēšanas – lai noteiktu, kurš pacients saņems jauno terapiju bez interferona un kuram pacientam jāgaida rindā. Profesors akcentē, ka ekspertiem – medicīnas profesionāļiem – bijis pietiekami laika, lai izdiskutētu šos jautājumus ar veselības ministru un izglītotu ierēdņus, kuri pieņem lēmumus par C hepatīta pacientu ārstēšanu.

“2015.gada jūlijā mums deva “zaļo gaismu” un kopš tā brīža mēs drīkstam ārstēt jebkuru C hepatīta pacientu ar bezinterferona terapiju, neraugoties, vai un kādi aknu bojājumi ir cilvēkam, proti, varam sākt ārstēt pacientu ar bezinterferona terapiju, pat ja viņam aknu bojājumu – fibrozes vēl nav jeb tā ir pašos pirmsākumos, proti, F0 stadija.” Taču profesors nenoliedz, ka piešķirto naudas līdzekļu ietvaros ārstiem tomēr ir jāizvērtē, kuram pacientam pirmajam nozīmēt bezinterferona terapiju un vispirms tā tiek nozīmēta C hepatīta pacientiem ar aknu bojājumiem, jo viņi nedrīkst gaidīt ne mirkli.

  1. Flišaks uzsver: “Ja atnāk pacients un viņam medicīniskās izmeklēšanas rezultātā tiek konstatēti aknu bojājumi jeb fibroze jebkādā no stadijām, viņš bezinterferona terapiju saņem uzreiz, tāpēc reālajā dzīvē pacientu prioritizācija faktiski attiecas tikai uz C hepatīta pacientiem, kuriem nav nekādu aknu bojājumu. Jā, viņiem būs jāpagaida līdz terapijas saņemšanai, taču domāju, ka jau nākamā gada laikā mēs, Polijā, nonāksim pie situācijas, ka bezinterferona terapiju saņems jebkurš pacients, kurš nule kā ir diagnosticēts. Ierēdņi šo lēmumu pieņemšanu ir atstājuši ārstu ziņā, un mēs nekādi netiekam ietekmēti savos lēmumos.”

Šā gada laikā ārstēto C hepatīta pacientu skaits Polijā sasniedz 6000 – visi pacienti saņem bezinterferona terapiju, izņemot profesora minēto pacientu grupu ar C hepatīta vīrusa 3. genotipu. Valsts apmaksātas ir arī iepriekšējās C hepatīta ārstēšanas terapijas, taču tās praktiski netiek izmantotas. Profesors R. Flišaks to pamato šādi: “Ja ārstam jāizlemj, kādu terapiju apmaksāt – ilgāku, ar nozīmīgāmblakusparādībām, pacientam grūtāk panesamu, kas turklāt iespējams nedos cerēto rezultātu, vai jauno terapiju, kas ir daudzkārt īsāka un bez nozīmīgām blakus parādībām, kuras efektivitāte ir tuvu 100 procentiem – mana kā ārsta atbilde ir skaidra: tā ir bezinterferona terapija. No ārstu ētikas raugoties, pacientam ir jāpiedāvā vislabākais ārstēšanas veids un, ja ir terapija, kas var pacientu izārstēt, nav divu domu, ka ārstēšanā jāpielieto tieši šī terapija. Protams, ja ir situācija, kad  jāizvēlas, kuram pacientam dot priekšroku – tas vienmēr būs pacients, kuram ir aknu fibroze, taču neaizmirsīsim, ka situāciju var mainīt un panākt, ka bezinterferona terapija kļūst plašāk pieejama, un tā ir Veselības ministrijas atbildība, kā veidot sarunas ar farmācijas industriju par medikamentu cenām.”

Profesors norāda, ka tieši iepriekšējās terapijas un jaunās bezinterferona terapijas izmaksu izlīdzināšanās bijis iemesls, kāpēc lēmums par bezinterferona terapijas apstiprināšanu pieņemts “bez sāpēm”. Nākamgad Polijā plānots ārstēt jau 10 000 C hepatīta pacientu.

“Līdzšinējā pieredze rāda, ka praktiski visi pacienti, kuri saņēmuši bezinterferona terapiju, ir izārstēti. Mēs ceram, ka nākamā gada laikā būsim izārstējuši visus pacientus ar nozīmīgiem aknu bojājumiem, proti, ārstēšana būs aptvērusi visus, kuriem tā ir bijusi akūti nepieciešama,” stāsta R. Flišaks.

Igaunija: Nevaram pateikt pacientiem, ka ārstēšanas nebūs

Arī Igaunijā, līdzīgi kā Polijā un Latvijā, ir pieejama bezinterferona terapija, un tā saskaņā ar noteikumiem tiek nozīmēta pacientiem, kuriem ir C hepatīta izraisīti aknu bojājumi, sākot jau ar fibrozes otro stadiju (F2).

“Ar aknu biopsiju ir jāpierāda, ka pacientam ir F2 stadija, un ārsts nozīmē bezinterferona terapiju., Tas ir simtprocentīgs paša ārsta lēmums, nav nepieciešams sasaukt konsiliju. Faktiski jāsaka tā, ka jebkuram no jauna diagnosticētam pacientam jaunā bezinterferona terapija uzskatāma par pieejamu, tikai jāsaprot: tā kā ir daudz pacientu, kuri iepriekš  saņēmuši interferona terapiju un nav izārstējušies, viņiem būs priekšroka. Pacienti, kuriem aknu bojājumu nav vai tie ir sākuma stadijās – F0 vai F1, visbiežāk izvēlas nogaidīt, līdz būs pieejama bezinterferona terapija,” norāda Tartu universitātes slimnīcas gastroenteroloģe, dr. med. Karina Kulla (Karin Kull). Kolēģei piekrīt gastroenteroloģe Kjūliki Sūrma (Kulliki Suurma) no Rietumu Tallinas centrālās slimnīcas: “Interferonu saturošās terapijas ir saglabātas valsts apmaksāto ārstēšanās shēmu sarakstos, taču pacientiem ar C hepatīta vīrusa 1. genotipu mēs tās nenozīmējam un nelietojam, zinot, ka šiem pacientiem ir tiesības saņemt bezinterferona terapiju, kas ir daudz efektīvāka.”

Šā gada budžetā bezinterferona terapijas apmaksai paredzēti astoņi miljoni eiro.

“Mums nav pieņemama situācija, kad pacientam jāatsaka vai jāpārtrauc ārstēšana tikai tamdēļ, ka budžetā vairs nav naudas, lai gan cilvēkam iepriekš solīta palīdzība. Mēs tā nekad nerīkotos. Mums ir stingri noteiktas vadlīnijas, kurām sekojam, un tajās ir teikts: jebkuram pacientam ir jāsaņem ārstēšana,” uzsver K. Kulla. Ārste atzīst: protams, tiklīdz parādījās jaunā terapija un valsts nolēma to apmaksāt, bija ļoti daudz pacientu, kuriem šī bezinterferona terapija bija vajadzīga (gan iepriekš nesekmīgi no C hepatīta ārstētie pacienti, gan no jauna diagnosticētie) un izveidojās rinda, taču tāpēc mediķi izvērtē pacientu iespējas pagaidīt līdz terapiju saņem tie, kuri patiešām nevar gaidīt progresējošu aknu bojājumu dēļ. “Taču nevienam pacientam neesam teikuši, ka ārstēšanas nebūs,” piebilst K. Kulla.

Lietuva: esam pieņēmuši lēmumu visus pacientus ārstēt ar bezinterferona terapiju

Kopš 2016.gada Lietuvā C hepatīta pacienti bezinterferona terapiju var saņemt, sākot no F2 fibrozes stadijas, līdz tam notika daudz lielāka pacientu prioritizēšana, jo šo jauno terapiju sākotnēji varēja nozīmēt tikai pacientiem ar F3 un F4 fibrozi.

“Pacientu sadalījumu jeb prioritizēšanu mums noteica veselības apdrošināšanas fonds pieejamā valsts finansējuma ietvaros,” stāsta Viļņas universitātes profesore, infektoloģe Ligita Jankoriene (Ligita Jancoriene). Lietuvā, pēc ekspertu aplēsēm, C hepatīta pacientu skaits varētu būt 30 – 50 tūkstoši cilvēku, C hepatīts ir diagnosticēts 15 000 pacientu, bet pilnīgi precīzas statistikas nav, jo nav C hepatīta pacientu reģistra. Bezinterferona ārstēšanu gada laikā saņem 500 – 600 pacientu.

  1. Jankoriene uzskata, ka tuvāko divu gadu laikā pacientu gaidīšanas rindas uz bezinterferona terapiju tomēr saglabāsies un pilnīgi brīvu pieeju šai modernajai terapijai pacientiem ar aknu bojājumiem sākotnējās stadijās nevarēs nodrošināt. “Pacientu ar F2 aknu bojājumiem ir pietiekami liels skaits, tā ir vislielākā C hepatīta pacientu grupa un pašlaik tieši viņiem ir jānodrošina ārstēšana. Kopumā ārstēšanai ar bezinterferona terapiju nav ierobežojumu, taču pat fiziski ārstiem nav iespējams uzreiz gada divu laikā uzņemt visus pacientus. Cilvēki ārstiem uzticas un zina, ka nākamgad viņus pieņemsim un viņi gaida,” situāciju Lietuvā raksturo profesore.

Viņa uzteic bezinterferona ārstēšanas efektivitāti, saucot to par “ekselentu”, jo tikai vienam pacientam  no aptuveni 600 ārstētajiem ārstēšanās rezultāti nav bijuši pozitīvi. Profesore lēš, ka šogad C hepatīta ārstēšanai, konkrēti zālēm, atvēlēti 14 miljoni eiro, un nākamgad finansējums būs šī gada līmenī.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here