Kaljulaida Maskavā tiksies ar Putinu

0
epa07513678 Russian President Vladimir Putin (R) meets with his Estonian counterpart Kersti Kaljulaid (L) at the Kremlin in Moscow, Russia, 18 April 2019. Estonian President Kersti Kaljulaid is on a working visit in Moscow. EPA/ALEXANDER NEMENOV / POOL

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ceturtdien darba vizītē apmeklēs Maskavu, kur viņai paredzēta tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Kā norādīts paziņojumā, ko trešdien izplatīja Kremļa preses dienests, tikšanās laikā “plānots apspriest divpusējo attiecību pašreizējo stāvokli un perspektīvas tirdzniecībā un ekonomikā, kā arī kultūras un humanitārajā jomā un apmainīties viedokļiem par stabilitātes un drošības uzturēšanu Baltijas reģionā”.

Pēc tikšanās Kremlī paredzētas kopīgas pusdienas, kurās no Krievijas puses piedalīsies ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ekonomiskās attīstības ministrs Maksims Oreškins, norāda Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR ziņu dienests.

Paredzams, ka Kalulaida žurnālistus par tikšanos informēs vakarpusē, kad atklās renovēto Igaunijas vēstniecības ēku.

Kā ziņots, marta nogalē kļuva zināms, ka Kaljulaida 18.aprīlī apmeklēs Maskavu darba vizītē saistībā ar vēstniecības atklāšanu. Par to, ka šīs vizītes laikā viņa gatavojas arī tikties ar Putinu, tika paziņots aprīļa sākumā, un Kremlis drīz apliecināja, ka Putina tikšanās ar Kaljulaidu tiek gatavota, bet informācija par tās iespējamo saturu līdz šim bijusi skopa.

Pati Kaljulaida pagājušajā nedēļā intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR gan izteica cerību, ka šī tikšanās sekmēs atklātāku dialogu starp abām valstīm un “attiecību attīstību visos līmeņos”.

Kā tikmēr liecina aptauja, ko pēc laikraksta “Postimees” pasūtījuma veikusi socioloģisko pētījumu firma “Kantar Emor”, divas trešdaļas Igaunijas sabiedrības vēlas, lai abu valstu vadītāji pārrunātu ekonomisko attiecību atdzīvināšanas iespējas. Šo jautājumu kā svarīgāko minējušas visas aptaujāto grupas, izņemot jauniešus vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri par būtiskāku uzskata militārās spriedzes mazināšanu.

Par vēlamiem gaidāmās tikšanās sarunu tematiem aptaujātie atzinuši vēl vairākus jautājumus – Igaunijas un Krievijas robežlīgumu, Krievijas agresiju Ukrainā, Maskavas iejaukšanos Rietumu demokrātijas procesos un nepilsoņu tiesības, bet attieksme pret šo tematu apspriešanu Kaljulaidas un Putina sarunās igauņu un neigauņu vidū atšķiras.

Lai gan medijos izskanējuši vairāku ekspertu izteikumi, ka Igaunijas prezidentei, iespējams, vispār nevajadzētu tikties ar Putinu, aptaujā tādu viedokli pārstāv tikai neliela daļa respondentu.

Kā intervijā ERR norādījis Igaunijas aizsardzības ministrs, bijušais Igaunijas vēstnieks Krievijā Jiri Luiks, nav šaubu, ka tikšanās nebūs ne viegla, ne vienkārša.

“Ir skaidrs, ka Krievija arī ieradīsies ar savu darba kārtību,” viņš sacījis, piebilzdams, ka Krievijas puse allaž ir labi sagatavojusies sarunām un noteiktos jautājumos ir gatava iedziļināties detaļās, taču atšķirībā no rietumvalstīs ierastās prakses līdz galam nenoformulē sarunu mērķus un var sagādāt negaidītus pārsteigumus.

Pēc ministra teiktā, ja Igaunija saskaņā ar Eiropas Savienības kopīgo nostāju atgādinās Krievijai Ukrainas tēmu, Maskava no savas puses var izvirzīt Igaunijas nepilsoņu jautājumu.

Viņaprāt, viens no tematiem varētu būt arī Igaunijas plānotā atslēgšanās no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Baltijas valstis savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un pieslēgšanās Eiropas tīklam.

Vaicāts, ar ko izskaidrojama Krievijas interese tikties ar nelielas kaimiņvalsts vadītāju, Luiks norādījis, ka rietumvalstu līderi gan tiekas ar Putinu, tomēr šādas tikšanās ir diezgan retas un Krievijai, iespējams, ir svarīgi saņemt informāciju no pirmavotiem.

Vianlaikus Igaunijas pusei jābūt gatavai dzirdēt Krievijas pārmetumus, jo Krievijas elite Rietumu sankcijas neuzskata par pamatotām. “Lai gan mūsu politikai attiecībā pret Krieviju ir pamatojums, Krievijā to nesaskata. (..) Vispārējais viedoklis ir tāds, ka Rietumi apvienojušies pret viņiem un izdara spiedienu, lai Krieviju turētu nospiestu uz ceļiem,” spriedis bijušais diplomāts.

Runājot par to, ko no šīs tikšanās varētu iegūt Igaunija, Luiks norādījis, ka arī tai ir būtiski saņemt informāciju no pirmavotiem.

“Tas noteikti ir ļoti svarīgi. Daudzus gadus ar mums runāja par Krieviju, jo mēs atrodamies tai līdzās un savulaik tā bija mūs aprijusi. Tagad mūsu ekspertu pieredze attiecībā uz Krieviju sāk zust, un šī tikšanās dod ļoti labu priekšstatu par to, ko dara Krievija un kādi ir tās uzskati,” viņš sacījis, kā piemēru minot Somiju, kur par Krievijā notiekošo spriež liels skaits žurnālistu un zinātnieku.