Kučinskis: Baltijas valstīm kopīgi jācīnās par augstāku ES līdzfinansējumu “Rail Baltica” projektam

0
Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Baltijas valstīm jāturpina proaktīvi strādāt pie tā, lai nākamajā Eiropas Savienības (ES) finanšu ietvarā būtu iespējams nodrošināt pēc iespējas augstāku ES līdzfinansējumu “Rail Baltica” projektam, pirmdien Baltijas Ministru padomes sanāksmē sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinska birojā aģentūru LETA informēja, ka sēdes laikā premjers tikās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un Lietuvas premjeru Sauļu Skverneli. Puses apsprieda jautājumus, kas saistīti ar drošību, ES daudzgadu budžetu no 2021.gada līdz 2027.gadam, kā arī “Rail Baltica” projektu.

Par dzelzceļa projektu “Rail Baltica” Kučinskis akcentēja, ka šis ir lielākais un nozīmīgākais dzelzceļa infrastruktūras projekts reģionā. Vienlaikus tas ir simbols Baltijas valstu vienotībai, tādēļ vēlamā rezultāta sasniegšanai ir nepieciešama savstarpēji saskaņota rīcība un cieša sadarbība ar ES institūcijām.

“Varam būt gandarīti par projekta “Rail Baltica” īstenošanas gaitu, jo šogad noslēdzas darbs pie dzelzceļa trases un teritoriālā plānojuma noteikšanas un ir uzsākta projekta nākamā fāze – tehnisko projektu izstrāde. Tomēr mums priekšā vēl ir atbildīgs darba cēliens. Jāturpina proaktīvi strādāt pie tā, lai nākamajā ES finanšu ietvarā mēs nodrošinātu pēc iespējas augstāku ES līdzfinansējumu “Rail Baltica” projektam. Tāpat nākamgad plānots pieņemt lēmumu par “Rail Baltica” infrastruktūras pārvaldības modeli. Attiecībā uz infrastruktūras pārvaldību, tai ir jābūt pēc iespējas efektīvākai un saimnieciski izdevīgākai, lai tādējādi sniegtu vislielāko atdevi veiktajiem ieguldījumiem un taupītu nodokļu maksātāju naudu,” uzsvēra Kučinskis.

Viņš pauda uzskatu, ka jaunajā finanšu plānošanas periodā būtu nepieciešams stiprināt ES kopējo konkurētspēju pētniecības jomā. Svarīga ir integrācijas kritērija iekļaušana “Horizon Europe” programmā. Svarīgi, lai zinātniekiem no mazām un mazāk attīstītām valstīm būtu piekļuve lielo konsorciju īstenotajos projektos.

Tāpat Kučinskis norādīja, ka, reaģējot uz pašreizējo drošības situāciju un sniedzot ieguldījumu kolektīvajā drošībā, Baltijas valstis ir konsekventi virzījušās uz aizsardzības budžetu palielinājumu un sasniegušas 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai. Lai nodrošinātu valsts aizsardzības spēju stiprināšanu un NATO aizsardzības finansējuma vadlīniju ievērošanu, Latvija drīzumā noslēgs pirmo pilno gadu ar aizsardzības finansējumu 2% apmērā no IKP.

“Novērtēju mūsu trīs aizsardzības ministru apņemšanos finansējumu censties palielināt vēl vairāk,” piebilda premjers, atzīstot, ka Latvija atbalsta nepieciešamību ES uzņemties lielāku lomu aizsardzības un drošības garantēšanā.

“Mums iespējami daudz jāsadarbojas, lai varam iesniegt kopīgus Baltijas valstu projektus. Tāpat svarīgi atbalstīt mūsu aizsardzības industrijas intereses. Vienlaikus ļoti atturīgi uztveram izskanējušo ieceri veidot Eiropas armiju un ES Drošības padomi. Uzskatu, ka šie priekšlikumi nav pilnībā noformulēti un vispirms būtu apspriežami visu ES dalībvalstu vidū,” stāstīja Kučinskis.

Viņš uzsvēra, ka galvenā kolektīvās aizsardzības organizācija Eiropā nemainīgi ir NATO, kuru ES centieniem ir jāpapildina un jāspēcina. Latvijas interesēs ir saglabāt transatlantisko saikni, cieši sadarboties ar ASV un Kanādu. NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa ir veicinājusi alianses atturēšanas un aizsardzības politiku. Ļoti augstu tiek vērtēta alianses un sabiedroto valstu solidaritāte un gatavība spēcināt Baltijas valstu drošību.

Tāpat Kučinskis norādīja uz nepieciešamību stiprināt kiberdrošību. Baltijas valstu sadarbība kiberdrošībā, kas tika stiprināta jau 2015.gada sadarbības memorandā, un līdzšinēji veiksmīgā informācijas un labās prakses apmaiņa ekspertu līmenī stiprina Baltijas valstu vienoto redzējumu par aktuālākajiem kiberdrošības draudiem un iespējām tos novērst. Svarīgi esot arī turpināt sadarbību, daloties informācijā par būtiskākajiem incidentiem, saskaņojot redzējumu kiberdrošības politikas jautājumos un veicinot kiberdrošības noturību kopā ar partnervalstīm ES un NATO sabiedrotajiem.

Diskutējot par jauno ES daudzgadu budžetu, Kučinskis pauda, ka Baltijas valstis var kopīgi strādāt pie tā, lai gala vienošanās par Kohēzijas politikas finansējumu ņemtu vērā mūsu valstu specifiskās vajadzības. Tāpat ir svarīgi, lai nākamajā periodā tiktu pabeigta lauksaimnieku tiešmaksājumu izlīdzināšana dalībvalstīs ar vienādām ražošanas izmaksām.

Nākamgad Latvija pārņems no Lietuvas Baltijas Ministru padomes prezidentūru, un Latvijas prioritātes būs reģiona drošības stiprināšana, reģionālās savienojamības attīstība un Baltijas valstu interešu aizstāvība ES ietvaros. Paredzamā drošības situācijas nestabilitāte uzliek pienākumu turpināt darbu pie drošības stiprināšanas reģionā, palielinot Baltijas valstu aizsardzības budžetus, attīstot kopīgas un sinhronizētas spējas, veicot kopīgus iepirkumus, kā arī attīstot jau esošus sadarbības projektus. Tai skaitā, strādājot NATO atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanas un pieņemto lēmumu sekmīgas īstenošanas jomās.

Attiecībā uz reģionālās savienojamības attīstību, Kučinska ieskatā ir jāturpina strādāt pie “Rail Baltica” projekta īstenošanas, elektrotīklu sinhronizācijas un reģionālā gāzes tirgus attīstības projekta, kā arī 5G tīklu pakāpeniskas ieviešanas “Via Baltica”. Tāpat jāturpina aizstāvēt Baltijas valstu intereses ES daudzgadu budžeta sarunās, tostarp, lai panāktu pietiekošu finansējumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF), no kura tiek finansēts “Rail Baltica” projekts.