Latiševa-Čudare: Piedalīšanās deju svētkos palīdzēja sagatavoties turpmākajai sezonai

0

Latvijas sprinterei Guntai Latiševai-Čudarei piedalīšanās deju svētkos palīdzējusi iegūt emocijas sezonas turpmākajam treniņu procesam un sacensībām, sarunā ar žurnālistiem atklāja sportiste.

Aģentūra LETA jau ziņoja Latiševa-Čudare sestdien Daugavas stadionā tika kronēta par Latvijas čempioni 400 metru sprintā, kuru viņa veica 53,74 sekundēs. Par valsts čempioni latviete kronēta 12 reizes, divus titulus izcīnot 400 metros.

Sestdien Daugavas stadionā vasaras svelme mijās ar pamatīgu lietusgāzi. Latiševa-Čudare atzīmēja, ka, iesildoties karstā laikā, tiek patērēts vairāk enerģijas, taču iesildīšanās process ir īsāks.

“Karstums netraucē skriet 400 metrus, distanci var izturēt un augsto temperatūru nejūt. Gribēju, lai rezultāts ir labāks, bet bija netipiski laika apstākļi. 400 metros parasti vienā taisnē ir pretvējš, bet otrā – pavējš. Šoreiz nevienā brīdī nejutu, ka vējš palīdzētu. Šķita, ka distancē vairākās vietās ir pretvējš. Bija diezgan smagi. Tāpat distances pēdējā daļā bija grūti saņemties, jo nebija, kam dzīties pakaļ vai kāda, ar ko cīnīties par uzvaru. Daugavas stadions dod labas emocijas, bet kājām ir ciets segums, kas veicina nogurumu. Rezultāts ir normāls, bet no sevis sagaidīju vairāk,” stāstīja sprintere.

Svētdien norisinājās sacensības uz pusi īsākā distancē, taču Latvijas vadošās sprinteres Latiševa-Čudare un Sindija Bukša 200 metros nepiedalījās.

“Iedzīvojos nelielā savainojumā, pēdējo nedēļu sanāca strādāt saudzējošā režīmā. Nedēļa pirms Eiropas čempionāta ir kārtīgi jānostrādā un jāizdara pēdējie darbi. Viena diena ir jāpaņem brīva, lai varētu atjaunoties un sākt gatavoties. Ja nākamajā dienā būtu jāstartē, tiktu atņemta viena sagatavošanās diena. Turklāt 200 metri būtu jāskrien divas reizes – priekšsacīkstēs un finālā,” skaidroja Latiševa-Čudare.

Eiropas čempionāts no 7. līdz 12. augustam notiks Berlīnē.

“Gaidu, ka sacensības būs patiešām labi noorganizētas. Esmu dzirdējusi ļoti labas atsauksmes par stadionu. Eiropas čempionāti vienmēr tiek noorganizēti augstā līmenī. Uz čempionātu došos ar labākajām domām un cerībām,” pauda sprintere.

Šosezon lielākais sagatavošanās darbs tika veikts pavasarī, bet sacensību pieredze krāta vasarā.

“Nevienā gadā neesmu tik daudz skrējusi 400 metrus, tas palīdzēja vairāk pierast pie šī distances. Tā ir smaga distance un, lai no 400 metriem mazāk baidītos, tie ir vairāk jāskrien. To arī darīju ar domu, ka Eiropas čempionātā šī distance būs jāskrien trīs reizes, tajā skaitā arī finālā. Visos mēģinājumos distance būs jāiztur un jāizbauda. Sniegums Latvijas čempionātā bija šosezon vissliktākais, bet visas iepriekšējās reizes bija laba konkurence un augstvērtīgs rezultāts,” atcerējās skrējēja.

Latiševa-Čudare šovasar Rēzeknes deju kolektīvā “Dziga” sastāvā piedalījās XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI deju svētkos.

“Uzskatu, ka piedalīšanās svētkos palīdzēja. Esmu cilvēks, kuram vajag brīdi, kad jāatiet nost no sporta, jāatslēdzas un jāgūst citāda veida emocijas. Tie bija ļoti grandiozi un ilgi gaidīti svētki. Protams, ka pēc tam biju sagurusi, bet tā bija ieplānots. Pirms un pēc svētkiem bija smagas treniņnometnes. Svētku periods bija kā atslodze galvai un prātam. Bija kolosāli, man ļoti patika. Nemaz nenožēloju un man tas netraucēja,” pauda Latiševa-Čudare.

Viņai pavasarī nesanāca izdejot visas repertuāra dejas, tāpēc mēģinājumu grafiks bija īsāks.

“Dejotājiem ar atlaidēm sev ir grūti, jo uz laukuma mēģinājumos jābūt visiem pāriem. Ja kāda pāra nav, tad virsvadītājs to uzreiz redz. Nekādas šmaukšanās nevar būt,” uzsvēra sportiste.

Viņa pastāstīja arī par pozitīvo, ko vieglatlēti var gūt no tautas dejām.

“Ir ļoti daudz sportistu, kuri bērnībā ir dejojuši tautas dejas. Tautas dejās tiek labi nostiprināta pēda un izkopta ritma izjūta, kas sprintā ir vajadzīga. Tāpat dejošana vispārēji nostiprina muskulatūru. Domāju, ka dejošana nekādā veidā nekaitē vieglatlētiem,” atzīmēja Latiševa-Čudare.

Latviešu sprintere pērn tika kronēta par Eiropas čempioni U-23 vecuma grupā, bet šobrīd viņai junioru vecums ir jau aiz muguras.

“Sākusies pieaugušo dzīve. Šobrīd lieku visu uzsvaru uz treniņiem un sportu, tā ir mana pamatnodarbošanās. Ir vairāk un nopietnākas treniņnometnes. Pilnveidoju savas zināšanas. Pati vairāk kaut ko skatos, meklēju un mēģinu izprast, nevis tikai sistemātiski daru to, ko treneris man liek. Mēģinu likt uzsvaru uz pilnveidošanos, piedaloties augstāka mēroga sacensībās. Man vēl daudz kas priekšā, junioru vecums ir tik tikko aiz muguras. Uz šo periodu skatos kā jaunu etapu, kurā jāiet ar pilnu sparu. Tāpēc arī pagāju nost no darba un simtprocentīgi sevi veltu sevi sportam. Katru gadu ir kādas lielas sacensības, kas ir sezonas galvenais mērķis – nākamgad pasaules čempionāts, pēc tam olimpiskās spēles,” stāstīja Latiševa-Čudare.

Viņasprāt, vieglatlētiem ar treniņu apstākļiem ir grūtāk nekā komandu sporta veidu pārstāvjiem pirms lielajām sacensībām.

“Dažkārt ar skaudību skatos uz komandu sporta veidiem, piemēram, basketbolu vai hokeju, kur vienai izlasei konkrētā brīdī tiek darīts viss, lai būtu treniņu vieta, normāla dzīvošana, ēdināšana, atjaunošanās, ledus vannas, trenažieru zāles un viss pārējais. Esot kopā tik daudziem sportistiem, tas ir vieglāk realizējams. Tā kā vieglatlētika ir individuālais sporta veids, tad katrs meklē savu vietu, izdevīgāko un ērtāko risinājumu. Jo augstākā līmenī tu esi, jo vieglāk to visu realizēt. Jaunajiem sportistiem tas nebūt nav vienkārši. Līdz ar to ir liels uzdevums treneriem – rast iespējas un motivēt sportistus, lai viņi paliek un redz jēgu visam,” atklāja Latiševa-Čudare.

Latvijā vieglatlētikā gan esot pozitīvas pārmaiņas, jo pēc Inetas Radevičas stāšanās Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidentes amatā, komunikācija ar jauno valdi uzlabojusies.

“Saziņā ar vadību jūtos ļoti komfortabli, daudz komfortablāk nekā pirms tam. Sportistiem sacensības paliek baudāmākas, Protams, ka ir arī daudz kritikas. Ņemot vērā savas sajūtas un redzot to, kādas iespējas ir citiem, pārmaiņas vērtējamas pozitīvi. Man šķiet, ka jaunā vadība ir ļoti atvērta uz komunikāciju. Vai katrs to spēj izmantot? Vai katram pietiek drosmes jautāt, lūgt, ieteikt kaut ko uzlabot vai pasūdzēties, ka kaut kas nav kārtībā? Man to ir daudz vieglāk darīt nekā ar iepriekšējo valdi. Daudz vairāk atbalstītāju tiek piesaistīti. Čempionātā katram ir kāda maza dāvaniņa uz pjedestāla, kas ir sīkums, bet tomēr patīkami. Jācer, ka paši sportisti vairāk pavilksies uz to, tribīnes kļūtu pilnākas, skrējieni labāk nokomplektēsies un attīstīsies visas disciplīnas, nevis tikai pašas populārākās,” pauda sprintere.

Latiševa-Čudare pērn pasaules čempionātā bija ātrākā no Eiropas skrējējām, noslēgumā ierindojoties 12.vietā. Ar savu šosezon labāko rezultātu, 51,83 sekundēm, viņa šobrīd starp Eiropas skrējējām ieņem 20.vietu.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here