“Latvenergo”: CO2 izmešu daudzums Eiropā būtu jāsamazina par 8% gadā

0

Lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) nosprausto mērķi – oglekļa dioksīda (CO2) nulles emisiju 2050.gadā – būtu jāpanāk CO2 izmešu samazinājums par 8% gadā līdzšinējā 1% vietā, trešdien enerģētikas un ekonomikas ekspertu diskusijā “”Latvenergo” enerģijas attīstības scenārijs 2021.-2050. Akumulācija. Elastīgi procesi un jaunais patērētājs” sacīja AS “Latvenergo” finanšu direktors Guntars Baļčūns. 

Viņš norādīja, ka samazinājumu var veicināt, pirmkārt, energoefektivitāte – tā ļauj piemērot esošās tehnoloģijas un tērēt mazāk enerģijas. 

“Otrkārt, jaunas tehnoloģijas var nodrošināt samazinājumu. Šīs tehnoloģijas ir viegli komercializējamas, tāpēc to ieviešanai nav vajadzīgs nekāds finansiālais atbalsts. Bizness pats būs ieinteresēts radīt un ieviest šīs tehnoloģijas,” skaidroja Baļčūns.

Trešais emisiju samazināšanas ceļš ir ekonomiskie stimuli – nodokļu politika, līdzfinansējums, dotācijas, CO2 kvotas. “Piemēram, CO2 kvotu cena jau ir gana augsta, ogļu stacijām tas ir stimuls neražot elektroenerģiju, jo tās nevar to saražot par tādu cenu, kādu var pārdot,” norādīja Baļčūns.

Viņš piebilda, ka vēlamākais attīstības scenārijs būtu tad, ja tehnoloģijas būtu galvenais stimuls, jo tas ļautu paaugstināt dzīves līmeni. 

“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs sacīja, ka līdz šim elektroenerģijas ražošana Latvijā balstījās uz fosilo kurināmo un hidroresursiem, un ar tiem nulles emisijas mērķus nevar sasniegt. 

“Neapšaubām to, ka klimats sasilst, tāpēc ES nospraudusi ļoti izaicinošus mērķus samazināt izmešus līdz nullei. Pasaulē emisijas patlaban palielinās, bet ES pēdējos 30 gados tās stagnē un pat samazinās. Toties Āzijā CO2 emisijas būtiski un strauji pieaug. Tāpēc ir jādomā arī par to, vai Eiropa spēs atstāt būtisku ietekmi uz klimatu, nezaudējot konkurētspēju,” sacīja Žigurs. 

Viņš norādīja, ka, turpinot samazināt CO2 izmešus tāpat kā līdz šim, līdz 2050.gadam varētu nonākt tikai pie 60% atzīmes, bet, ja jau tagad sāktu slēgt visas vecās elektrostacijas, varētu nonākt līdz 40%. 

Žīgurs arī norādīja, ka Vācijā autotransports rada 10% izmešu, bet Latvijā – 33%. Enerģētika Latvijā rada 33% izmešu, bet lauksaimniecība – atlikušos 33%. “Pat ja enerģētikā izmešu daudzumu samazinātu līdz nullei, tā būtu tikai viena trešdaļa, tāpēc jādomā, kā izmešus samazināt arī citās nozarēs,” skaidroja Žīgurs.