Latvijā 2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 11,8 %

0

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati. Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).  

2017. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 13,1 % – no 311 eiro mēnesī 2016. gadā līdz 352 eiro mēnesī 2017. gadā. Ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga lēnāk – par 4,2 % (no 108 eiro mēnesī 2016. gadā līdz 112 eiro mēnesī 2017. gadā).

2017. gadā ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos sastādīja 72 % (2016. gadā – 71,2 %), bet sociālo transfertu īpatsvars – 23 % (2016. gadā – 24,7 %).

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, vismazākais ienākumu pieaugums bija trūcīgākajās mājsaimniecībās (par 5,6 % pirmās kvintiļu grupas3 un par 7,1 % otrās kvintiļu grupas mājsaimniecībās). Visvairāk ienākumi pieauga turīgākajās jeb piektās kvintiļu grupas mājsaimniecībās (par 14,3 %). Trešās un ceturtās kvintiļu grupas mājsaimniecībās ienākumi gada laikā pieauga attiecīgi par 11,6 % un par 11,3 %.

2017. gadā pieauga ienākumu nevienlīdzība. Salīdzinājumā ar 2016. gadu Džini koeficients palielinājās par vienu procentpunktu (no 34,5 % līdz 35,6 %), turklāt vēl krasāk iezīmējās atšķirība starp vistrūcīgākajiem ( pirmā kvintiļu grupa) un visbagātākajiem iedzīvotājiem (piektā kvintiļu grupa). 2017. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,8  reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi (2016. gadā šī ienākumu starpība bija 6,3 reizes). Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm6, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar citām ES valstīm. 2016. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (40,2 %) un Lietuvā (37,6 %), bet vidēji ES šis rādītājs bija 30,3 %. Arī kvintiļu attiecības indekss bija trešais augstākais ES. Augstāks kvintiļu attiecību indekss 2016. gadā bija tikai Bulgārijā (8,2) un Lietuvā (7,3), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 5,1.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2018. gada ienākumu un dzīves apstākļu (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions) apsekojums. Tajā aptaujāti 5,8 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 10,8 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2019. gada apsekojuma ietvaros CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2018. gadā.

Papildu informācija par 2018. gada apsekojuma datiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “Mājsaimniecību budžets – Ienākumi (EU-SILC un citi avoti)“.

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

2 Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.

3 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

4 Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

5 Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) – attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintiļu grupa) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintiļu grupa).

6 Eurostat dati par 2017. gada apsekojumu Eurostat datubāzēs “Kvintiļu attiecību indekss, “Džini koeficients, bet Latvijas dati par 2018. gada apsekojumu CSP datubāzēs Sociālie procesi