Latvijā ievieš valsts veselības apdrošināšanu un divus veselības pakalpojumu grozus

0

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos – pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Viss veselības aprūpes pakalpojumu klāsts būs pieejams iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir sociāli apdrošināti, balstoties uz kādu no trim statusiem – iedzīvotājs ir legālais darba ņēmējs, kurš veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā, iedzīvotājs atbilst kādai no 21 sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, kuras apdrošina valsts vai iedzīvotājs veic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas.

No šī gada automātiski tiek apdrošināti legālie darba ņēmēji, kā arī daudz un dažādas sociālās grupas, tostarp bērni, pensionāri, skolēni un studenti, personas ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, orgānu donori, bāreņi, politiski represētie un daudzas citas grupas.

Savu apdrošināšanas statusu iedzīvotāji var pārbaudīt e-veselības portālā “www.eveseliba.gov.lv”. Autentificējoties savā profilā, iedzīvotājam būtu jāredz viņa apdrošināšanas status.

Gadījumā, ja iedzīvotājs nav automātiski apdrošināts, viņam ir iespēja pievienoties apdrošināto saimei, iemaksājot brīvprātīgo iemaksu. Lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājam jābūt veiktām iemaksām par 2018. un 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro. Nākamgad, lai saņemtu pakalpojumus, iemaksas būs jāveic par 2018., 2019. un 2020.gadu, kas kopumā veido 464,40 eiro. Iedzīvotāju maksājumi tikšot apstrādāti piecu dienu laikā.

Iepriekš no slimnīcām un iedzīvotājiem izskanējušas bažas par to, kas notiks gadījumos, kad radīsies kādas tehniskas problēmas ar e-veselības sistēmu vai datubāzi, kura uzkrāj informāciju par apdrošinātajām personām. Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktores Ingas Milaševičas paustā, ja šogad radīsies kādas tehniskas problēmas, kuru dēļ nebūs iespējams noskaidrot personas apdrošināšanas statusu, valsts visa veida veselības aprūpi šai personai apmaksās neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav apdrošināta.

Pēc Milaševičas paustā, gadījumos, kad rodas kādas tehniskas problēmas saistībā ar personas apdrošināšanas statusa noskaidrošanu, ārstniecības iestādei pakalpojums jāsniedz atbilstoši patlaban spēkā esošajai kārtībai, proti, valsts šai iestādei veiks apmaksu par pacienta aprūpi neatkarīgi no tā, vai persona ir apdrošināta.

Milašēviča uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā ārstam nebūšot jāveic “nodokļu inspektora” darbs, jo tādā gadījumā pakalpojuma sniegšana tiks nodrošināta tāpat kā šogad.

Domas par valsts veselības apdrošināšanu un veidu, kā tā tiek ieviesta, dalās. Jaunajai kārtībai izteikta gan kritika, gan arī atbalsts. Pagājušā gada pēdējā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izcēlās spraiga diskusija starp apdrošināšanas atbalstītājiem un pretiniekiem, kuru gan bija ievērojami mazāk nekā atbalstītāju.

Piemēram, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija joprojām stingri iestājas pret valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu. Asociācijas prezidente sarunā ar aģentūru LETA atgādināja, ka pirmsvēlēšanu laikā vismaz trīs Saeimā ievēlētās partijas, tostarp partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, Jaunā konservatīvā partija un partija “KPV LV”, iestājās par to, ka iecerētais būtu jāmaina vai pat jāatceļ, tāpēc Veide bija neizpratnē, kāpēc nekas netiek darīts.

Arī Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska norādījusi, ka tiesībsarga Jura Jansona, kurš aktīvi kritizējis šīs izmaiņas, viedoklis nav mainījies. Tiesībsarga birojs jau pagājušā gada beigās saņēma dažādas sūdzības saistībā ar valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu, tostarp sūdzības tiek saņemtas no mikrouzņēmumiem, cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, turklāt cilvēki pauduši arī bažas, ka veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana nemainīs to, ka uz pakalpojumiem veidojas lielas rindas, kā rezultātā cilvēki tāpat būs spiesti izvēlēties maksas pakalpojumus.

Pagājušā gada pēdējā Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pārējie uzaicinātie, kā arī deputāti sliecās atbalstīt šīs izmaiņas vai neizteica savu viedokli. Iemesli atbalstīt izmaiņas bija dažādi.

Deputāte, aizejošā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) norādīja, ka joprojām nav sajūsmā par “divu grozu” sistēmu, tomēr apzinās ieguvumus, kas no tā tiek gūti. Atceļot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, 80 miljoni eiro mediķu algām arī tiktu atcelti, piebilda Čakša.

Politiķe norādīja, ka arī Igaunijā un Lietuvā ieviesta līdzīga sistēma. Runājot par Igauniju, ministre uzsvēra, ka Latvijā par to, lai saņemtu valsts veselības apdrošināšanu cilvēkiem, kuri nestrādā un kurus valsts nav automātiski apdrošinājusi, brīvprātīgā iemaksa nākamgad jāveic 155 eiro apmērā, bet Igaunijā šī iemaksa ir gandrīz 2000 eiro, kā rezultātā Igaunijā veselības aprūpē uz vienu cilvēku ir divreiz lielāks finansējums nekā Latvijā. “Kaut kur jau tai naudai arī jārodas. [..] Mēs labāk stāvam pie kapiem un raudam, nevis speram soli uz priekšu,” sacīja Čakša.

Arī deputāts, aizejošais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka svarīgi nodrošināt iedzīvotāju līdzdalību valsts veidošanā un nodokļu sistēmā, piebilstot, ka nezina nevienu valsti, kurā iedzīvotājs, kurš nemaksā nodokļus, saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi. Reirs aicināja cilvēkus, kuri ir bēdīgā situācijā un nemaksā nodokļus, meklēt darbu, norādot, ka Nodarbinātības valsts aģentūra ir vairāk nekā 23 000 vakanču.

Bijusī veselības ministre, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Ingrīda Circene norādīja, ka valsts automātiski apdrošināto personu loks, kurā ietilpst bērni, pensionāri, cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti un citas grupas, ir ļoti plašs, tāpēc viņa neredz, kādus cilvēkus vēlas pasargāt izmaiņu oponenti. Circene gan piebilda, ka būtu jāatrisina jautājums saistībā ar mikrouzņēmumiem.

Tikmēr bijusī Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone uzskata, ka visiem būtu jāmēģina cilvēkos radīt izpratni par to, kāpēc jāmaksā nodokļi. Viņa atzina, ka ir skumji, ka tas jādara caur veselības aprūpi, tomēr, iespējams, tieši sava veselība liks cilvēkam aizdomāties.

Pētersone sacīja, ka patlaban ir runa par veseliem cilvēkiem, kuri nemaksā nodokļus, tāpēc rodas jautājums, kāpēc šie cilvēki nestrādā. “Es esmu vesels cilvēks un maksāju nodokļus, kur ir manas cilvēktiesības?” toreiz retoriski jautāja Pētersone.