“Latvijas maiznieks”: Kritums maizes tirgū ir apstājies

0
AS "Latvijas Maiznieks" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Māris Daude.

Iepriekšējos gados Latvijas maizes tirgū vērojamais kritums ir apstājies, un cilvēki atkal maltītēs arvien biežāk iekļauj maizi, intervijā aģentūrai LETA stāsta “Latvijas maiznieks” pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Māris Daude. Turklāt arvien vairāk maizes uzņēmumu ieiet arī tā saucamajā „bake-off” maizes tirgū, kas ļauj pat uz ļoti tāliem tirgiem vest sasaldētu maizi un pabeigt tās cepšanu uz vietas.

Kā vērtējat situāciju maizes tirgū Latvijā? Iepriekš daudz ir runāts par tādu izaicinājumu kā tirgus samazināšanās, jo cilvēki gan ēd mazāk brokastu maizītes, gan maizi kopumā. Kā situācija mainās?

2017.gada vidū bija novērojams neliels pavērsiens. Ja iepriekšējos piecus sešus gadus tirgus samazinājās, tad pērnā gada vidū kritums apstājās, bet gada beigās tirgus pat ir nedaudz audzis. Tas ir pateicoties tam, ka ražotāji ir sākuši ražot maizi ar pievienoto vērtību, piemēram, pievienojot sēklas, piena produktus, šķiedrvielas, ražojot maizes ar samazinātu cukura saturu vai bezrauga maizes. Cilvēki nedaudz maina ikdienas paradumus, vairāk izpēta produktu sastāvu, interesējas, cik daudz cukura ir produktā utt., tāpēc tirgus ir sācis mainīties. Pateicoties vairākiem ražotājiem, kas ražo šādus produktus, esam atguvuši tos pircējus, kas savulaik ir atteikušies no maizes.

Kurās produktu grupās ir vērojams pieaugums un kurās – joprojām kritums?

Kritums ir redzams maizes bez pievienotās vērtības segmentā, piemēram, klasisko baltmaižu segmentā. Savukārt diezgan straujš pieaugums ir maizei, kuras sastāvā ir piena produkti, sēklas, šķiedrvielas u.c. labumi, kurus cilvēks uzskata par veselīgiem. Šajās produktu grupās pieaugums ir lielāks nekā klasiskajos segmentos kritums, un tas attiecīgi kompensē rezultātus.

Kāda situācija ir rudzu maizes segmentā?

Runājot par klasisko rudzu maizi, lētāko produktu segments vai nu nedaudz krīt, vai stāv uz vietas atkarībā no mēneša. Taču arī šajā segmentā aug pieprasījums pēc produktiem ar pievienoto vērtību. Mums labs piemērs ir “Īstenā rudzu maize”, kas ražota no rupjā maluma miltiem, bez rauga, un tās ražošana notiek vairāk nekā 30 stundas, turklāt tā tiek cepta īpatnējā temperatūrā – 390 grādos. Šai maizei ir ļoti straujš pieprasījuma pieaugums. Pēc visiem datiem, šī maize ir viens no veiksmīgākajiem 2017.gada produktiem, tai pieaugums ir nevis 20-30%, bet gan vairākas reizes. Pēc “Nielsen” datiem, šis produkts iekļuva “top 5” no visām rudzu maizēm Latvijā. Jāņem vērā, ka šis produkts tirgū tika laists tikai pirms nedaudz vairāk kā gada.

Tas principā nozīmē, ka nav tā, ka pircēji izvēlas tikai lētākos akcijas produktus, bet ir gatavi maksāt vairāk par īpašākiem produktiem?

Skaidrs, ka vēl kādu laiku būs tirgus daļa, kas skatīsies uz akcijas precēm, bet arvien vairāk arī palielinās uzticamība zīmolam. Ja cilvēks vienreiz ir pagaršojis produktu un ir ar to apmierināts, viņš par to ir gatavs maksāt nedaudz vairāk, kā arī patērē daudz vairāk, jo jūt, ka viņam ir kāds labums no šā produkta – vai nu tajā ir kādas veselīgas izejvielas, vai nu ļoti laba garša. Ir gatavs pāriet no lētākiem produktiem uz dārgākiem, ja ir sajutis to pievienoto vērtību, no kuras viņam ir labums.

Kādas ir jūsu prognozes par tirgus attīstību šogad kopumā? Vai šogad tirgus varētu turpināt augt?

Redzam, ka maizes ar pievienoto vērtību segments turpinās augt, jo ražotāji turpina veidot arvien jaunas garšas, bet patērētāji pašlaik ir atvērti jaunumiem. Savukārt klasiskajās garšās varētu būt neliels kritums. Taču kopumā šo kritumu kompensēs maizes ar pievienoto vērtību segments.

Pagājušajā gadā maiznieki organizēja pasākumu par rudzu maizes popularizēšanu un tika spriests par igauņu ideju “Rudzu ceļš”, lai sekmētu rudzu maizes segmenta saglabāšanos. Vai, jūsuprāt, šāda iniciatīva Latvijā būtu vajadzīga?

Mēs strādājam maizes biznesā, līdz ar to atbalstām jebkuru iniciatīvu, lai popularizētu, stāstītu un mācītu par maizi. Arī paši izglītojam patērētājus, piedalāmies dažādos semināros, kā arī sadarbojamies ar citiem pārtikas jomā, veidojot kopīgus seminārus, piemēram, arodskolās, kur mācās konditori un pārtikas tehnologi. Mēģinām izglītot tirgu. Ja no valsts puses vai biedrībām nāk atbalsts, esam tikai par un esam gatavi to atbalstīt ar kādiem resursiem. Atbalstām arī kaimiņvalstu iniciatīvas. Informācija par tām nonāk arī līdz Latvijai, un kopīgiem spēkiem to varam arvien vairāk popularizēt.

Kā vērtējat izejvielu kvalitāti? Šobrīd ir aktualizējies jautājums par hibrīdrudzu šķirnēm u.tml., kuras apjomu ziņā iespējams izaudzēt vairāk, bet kvalitāte nav tik laba.

Ja runājam par galveno izejvielu – miltiem -, jau daudzus gadus sadarbojamies ar “Dobeles dzirnavnieku”. Praktiski visus miltus mums piegādā “Dobeles dzirnavnieks”. Mūsu produktiem ir “Zaļās karotītes” zīme, un tas nozīmē, ka varam piedalīties valsts rīkotajos konkursos, kas mums ir ļoti nozīmīgi. Mēs vienmēr esam atbalstījuši Latvijas ražotājus. Cik vien iespējams, mēģinām izejvielas piegādāt no Latvijas ražotājiem, līdz ar to visas šķirnes, kas nepieciešamas mūsu rudzu maizes ražošanai, izvēlamies tikai augstākās kvalitātes. Mūsu rūpnīcai ir BRC sertifikāts, kas paver eksporta iespējas, un to novērtē arī Latvijas lielveikali un patērētāji, kam ir svarīgi, lai produkts būtu augstas kvalitātes.

Kā kopumā vērtējama tirgū pieejamo izejvielu kvalitāte? Un kādas ir izejvielu cenu tendences?

Ir jārunā par trīs daļām – izejvielām, loģistiku un nodokļu politiku. Runājot par izejvielu, šis gads ir stabils, miltiem liels cenas pieaugums nav bijis, bet tas ir atkarīgs no ražas. Šobrīd gaidām septembri, kad redzēsim jauno ražo. Pagaidām neviens nevar pateikt, kādas būs iepirkuma cenas. Iepriekšējos gados ir bijuši krasi cenu lēcieni tādām izejvielām kā cukurs, sviests, eļļa, bet šobrīd tirgus ir stabilizējies.

Viena no galvenajām maizes cenas sastāvdaļām ir loģistika, un loģistikas daļa cenā procentuāli aug. Degviela kļūst dārgāka, līdz ar to aug arī loģistikas izmaksas.

Savukārt runājot par nodokļu politiku, nelielas izmaiņas bijušas saistībā ar minimālās algas pieaugumu, dabas resursu nodokli. Tas atstāja zināmu iespaidu uz produkta pašizmaksu, mūsu gadījumā nedaudz produktu sadārdzinot.

Vai šogad izejvielu izmaksas varētu turpināt augt vai būs pagājušā gada līmenī?

Cenu līmenis jau ir nedaudz pieaudzis pirmajā ceturksnī. Saistībā ar minimālās algas un loģistikas cenu izmaiņām jebkurš no mūsu piegādātājiem ir nedaudz pacēlis cenu, kaut vai papīrs ir kļuvis dārgāks. Paredzam, ka vasarā cenu izmaiņu nebūs un visi gaidīsim jauno ražas sezonu.

Un kā ar galaproduktu cenām? Daudz tiek runāts, ka maizes produktu cenas ļoti ietekmē arī sīvā konkurence.

Konkurence joprojām ir ļoti sīva, un tā tas būs arī turpmākajos gados, jo Latvijā ir trīs lieli maizes ražotāji, un katrs no tiem cīnās par tirgus daļu. Katrs ražotājs ir atradis savu nišu, uz kuru specializēties, bet kopējā klasiskās maizes segmentā, kurā ir lielākais apjoms, konkurence ir ļoti liela. Minimālas cenu izmaiņas veikalu plauktos būs, jo ražotāji vairs nevar noturēt tādu cenu līmeni, kāds bijis līdz šim. Daļai produktu veikalu plauktos cenu izmaiņas jau ir notikušas.

Tātad cenas jau ir nedaudz kāpušas.

Jā, bet minimāli.

Kā vērtējat iedzīvotāju pirktspēju? Vai tie cenu kāpumu ir pieņēmuši, vai arī daļa iedzīvotāju tomēr meklē lētākas alternatīvas?

Cenu izmaiņas ir notikušas zemākā cenu segmenta produktiem. Piemēram, ja iepriekš šī segmenta baltmaize maksāja 0,28 eiro, tad šobrīd 0,29 eiro. Viens cents uz pārējo pirkumu fona nav tik noteicošs, lai cilvēks mainītu savas paražas. Maize tomēr ir viens no produktiem, kas teju vienmēr ir mūsu groziņā.

Vai starp Baltijas valstīm ir kādas atšķirības patēriņa tendencēs?

Nelielas atšķirības ir. Katrā valstī kāds cits produkts ir populārāks, ir nelielas tradīciju atšķirības. Ja skatāmies uz rudzu maizi, Latvija ir pirmajā vietā pēc apēstā apjoma, savukārt klasiskās baltmaizes ir pieprasītas visās Baltijas valstīs. Vēl latviešiem ļoti patīk maize, kuras sastāvā ir piena produkti – piens, kefīrs, grieķu jogurti u.tml.

Kas patīk lietuviešiem un igauņiem?

Igauņi vairāk skatās uz sēklām, auzām, t.i., veselīgumu, arī klasiskā rudzu maize pie viņiem ir populāra. Savukārt Lietuvā tirgus ir diezgan vienmērīgi sadalījies.

Kaimiņvalstīs arī ir ļoti sīva konkurence starp maizes ražotājiem?

Latvijā ir trīs līdzvērtīgi ražotāji, Lietuvā varbūt kāds ir lielāks, bet Igaunijā ir viens lielāks, viens mazāks ražotājs. Lai gan kopumā konkurence visur ir spēcīga, tik sīva kā Latvijā pārējās Baltijas valstīs laikam nav.

Latvijā ir trīs lielie spēlētāji, bet vai no tirgus pīrāga gabala arvien lielāku gabalu nenokož mazie ražotāji? Arvien vairāk attīstās arī tirdzniecība tirdziņos u.tml.

Kā jau iepriekš minēju, ir pircēji, kas ir atvērti visiem jaunajiem produktiem, kuri ir vizuāli pievilcīgi, ar jaunām garšām, ar pievienoto vērtību. Ja produkts būs garšīgs un par pieņemamu cenu, cilvēks to turpinās pirkt arī turpmāk.

Runājot par nelielajiem maizes ražotājiem, jā, viņiem ir daudz interesantu produktu, bet katrs no tiem strādā savā reģionā. Kā zināms, loģistika pa visu Latviju ir sarežģīta un dārga, līdz ar to ražotājs, kas ir Kurzemē, nevedīs savu produkciju uz Latgali un otrādi. Katrs izvēlas savu reģionu un strādā tajā. Līdz ar to nav bijis tā, ka kāda īpatsvars tirgū ir ļoti audzis vai kritis vai kāds ir beidzis savu darbību. Lielas izmaiņas nav notikušas.

Principā mazajiem ir sava niša tirgū. Neredzat, ka viņiem laika gaitā vajadzētu izzust?

Nē, viņi ir vajadzīgi. Viņi ražo labas kvalitātes nišas produktus, strādā savos tirdziņos, attīsta savu reģionu un piesaista jaunas darbvietas. Neredzam nekādu problēmu viņu darbībai, viņi tieši palīdz attīstīt maizes tirgu. Piemēram, viņi saražo tādus produktus, kādus lielie ražotāji nevar, un tas sekmē tirgus attīstību.

Vai lielveikali jums veido ievērojamu konkurenci?

Lielveikalos maizes segments attīstās. Tirgus pieaugums arī ir, pateicoties lielveikaliem, jo viņi dod iespēju pircējiem izmēģināt jaunus produktus, kas līdz šim nav bijuši veikalu plauktos. Vai tā ir uzskatāma par konkurenci? Nē, jo daudzus produktus izstrādājam kopā. Savukārt daļu no produktiem, piemēram, klasisko rudzu maizi, veikals pats nemaz nevar saražot. Mēs, ražotāji, tās lielveikaliem piegādājam sasaldētā formā, bet veikalā tās tiek atkausētas un izceptas un tiek tirgotas kā pašu ceptas. To sauc par “bake-off” segmentu. Mēs ļoti veiksmīgi sadarbojamies ar Latvijā strādājošajiem lielveikaliem un attīstām jaunas receptūras.

Cik procentu no jūsu apgrozījuma veido šī “bake-off” maize?

Pašlaik tas nav nozīmīgs procents, bet esam investējuši jaunā līnijā, kura būs fokusēta tieši uz “bake-off” maizes ražošanu. Un tā būs paredzēta ne tikai Latvijai, bet arī eksportam.

Latvijā šobrīd ir grūti atrast nozari, kura nesūdzētos par darbaspēka pieejamību. Kā jums sokas šajā jomā?

Situācija ir līdzīga pārējiem – kā lielveikaliem, tā citiem ražotājiem. Neskatoties uz to, ka esam viens no lielākajiem darba devējiem Latgalē jau ceturto gadu pēc kārtas, par ko esam arī saņēmuši apbalvojumus, un arī vairākus gadus pēc kārtas lielākais nodokļu maksātājs Latgalē, arī mēs saskaramies ar šo problēmu. Lielākās grūtības ir piesaistīt augsta līmeņa darbiniekus – tehnologus, maiņu vadītājus u.tml. Darbaspēka piesaiste Latvijā ir liela problēma, un jebkurš ražotājs ar to saskarsies arvien vairāk.

Kā jūs to risināt?

Mēs sadarbojamies ar vairākām skolām, studentus pieņemam praksē un apmācām un pēc tam esam gatavi slēgt ar viņiem līgumus un apmācīt jau tālāk. Esam lielražotājs, un skolās nevar iegūt tādu pieredzi darbā ar iekārtām, kāda nepieciešama mūsu uzņēmumā, mūsu tehnoloģijām. Ir jābūt reālai dzīves pieredzei, tāpēc paši darbiniekus apmācām.

Protams, pieņemam arī darbiniekus ne no skolām, kurus arī paši apmācām, sūtām uz semināriem u.tml., lai viņus izglītotu un viņi būtu profesionāli savā jomā.

Pārtikas tehnologus pārsvarā sagatavo Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Viņu trūkums nozīmē, ka Latvijā jauniešiem nav intereses par šo profesiju?

Skolas, universitātes laikā jaunieši vēl nezina, ko gribēs darīt pēc 5-10 gadiem. Viennozīmīgi tehnologu trūkst. Mūsu rūpnīca atrodas Latgalē, un daudzi nobīstas no attāluma, kas būtu jāveic, lai izietu praksi vai apmācības pie mums. Bet ir arī bijušas veiksmīgas sadarbības gadījumi.

Ar kādiem finanšu rezultātiem “Latvijas Maiznieks” noslēdzis pagājušo gadu? Kas pērn bijuši lielākie izaicinājumi?

Tāpat kā iepriekšējie gadi “Latvijas Maiznieka” pastāvēšanas vēsturē, arī 2017.gads noslēgts ar pieaugumu. Apgrozījums audzis par 5%, sasniedzot 26,185 miljonus eiro. 2016.gads tika noslēgts ar apgrozījumu nedaudz virs 25 miljoniem eiro.

Apgrozījuma pieaugums ir, pateicoties jaunu produktu ar pievienoto vērtību izlaišanai tirgū. Kā jau stāstīju, cilvēkiem ir interese par jauniem produktiem, taču galvenais ir nevis pirmais, bet turpmākie attiecīgā produkta pirkumi. Izveidojoties uzticamībai konkrētam zīmolam, pircējs šo produktu liek groziņā jau pastāvīgi.

Kā jums pagājušajā gadā veicies ar eksportu? Vai ir apgūti jauni tirgi? Vai kādā no esošajiem audzis pārdošanas apmērs?

Eksporta pieaugums pērn bijis aptuveni 7% apmērā. Pamatā kāpums ir noticis tieši esošajos tirgos – esam gan veiksmīgi strādājuši ar esošajiem produktiem, gan paplašinājuši sortimentu. Savukārt 2018., 2019.gadā redzam lielākus izaicinājumus saistībā ar jauno līniju, jauniem produktiem, kurus šobrīd esam sākuši ražot.

Tieši “bake-off” produktiem?

Ne tikai “bake-off” produktiem. 2017. un 2018.gadā kopā rūpnīcā paredzētās investīcijas ir 5,5 miljoni eiro – 2017.gadā notika būvniecība, bet šajā gadā uzstādījām iekārtas. Kopumā esam piebūvējuši klāt rūpnīcai 1500 kvadrātmetrus, tā ir viena no jaudīgākajām līnijām Baltijā. Uz šīs jaunās līnijas ražosim maizes kabatiņas jeb tā saucamās porcijmaizes, kas Latvijas tirgū jau ir nonākušas ar zīmolu “Maiziņš”. Sāksim ražot arī „ciabatas”, kas ir “bake-off” produkts, kuru lielveikalos var tālāk cept. Šāda veida maize ir ļoti populāra Eiropā – gan Vācijā, gan Itālijā, gan Francijā, gan Skandināvijā -, un tie ir potenciālie tirgi, uz kuriem šobrīd aktīvi skatāmies.

2016.gadā esam ieguvuši BRC sertifikātus, kas ir obligāta prasība jebkuram no Eiropas lielajiem lielveikalu tīkliem. Šogad jau ir notikušas vairākas tikšanās ar potenciālajiem klientiem, un esam izveidojuši vairākus jaunus produktus, kas varētu būt interesanti veikalu tīkliem. Notiek tālākas pārrunas, lai varētu izveidot līdz galam garšas, un tālāk skatīsimies eksporta tirgu virzienā jau ar plašāku vērienu.

Pēc jūsu aplēsēm, par cik varētu palielināties jūsu apgrozījums pēc šīs līnijas pilnīgas ieviešanas?

Pašlaik to ir grūti prognozēt, jo nevaram noteikt konkrētu datumu, kad ar X lielveikalu X valstī tiks noslēgts līgums.

Bet kāds ir jūsu optimālais mērķis?

Kā jau minēju, investīcijas ir 5,5 miljoni eiro, līnija ir ļoti jaudīga, bet produkti vēl tiek izstrādāti, pilnveidoti konkrētajai līnijai. Tiek skatīts tirgus, cik tas ir plašs un atvērts. Jau ir bijušas veiksmīgas sarunas Baltijas valstīs. Kā zināms, eksportam konkrētu datumu nevar pateikt, tāpēc apgrozījumu prognozēt vēl ir pāragri.

Kāda šajā jomā ir konkurence?

Konkurence, protams, ir ļoti liela. Šajā jomā lielvalsts ir Polija, Skandināvijā ir daudz savu ražotāju, bet Baltijas valstīs ražotāju, kas ražo porcijmaizes ar tik jaudīgām iekārtām, ir maz. Mēs varam būt pievilcīgi ar to, ka mums ir visi nepieciešamie sertifikāti, mums ir jauna ražošanas līnija un mēs varam saražot ļoti augstas kvalitātes produktu par saprātīgu cenu.

Runājot par gatavajiem produktiem – izceptajām maizēm -, cik tālu jūs vispār šādus produktus varat aizvest, ņemot vērā derīguma termiņus?

Jebkuru produktu, kuru ražojam, ir iespējams sasaldēt. Mums tam ir speciālas šoka saldēšanas iekārtas. Šajās saldētavās tiek nodrošināta -40 grādu temperatūra, nevis kā parastajās saldētavās -18 vai -20 grādi. Tādējādi mitrums produktā nevis pārvēršas ledū, bet gan kristālos. Kā zināms, ūdens sasalstot izplešas, līdz ar to parastajā saldētavā tiktu sabojāta maizes struktūra. Turklāt produkta garšas īpašības vispār nemainās, to saldējot šoka saldētavā. Ir speciāla tehnoloģija, speciālas izejvielas, līdz ar to varam eksportēt savu produkciju, piemēram, uz Ameriku.

Kā atšķiras patērētāju gaume? Piemēram, „ciabatas” zina visā Eiropā, bet kā ir ar jūsu īpašajām receptūrām, kas, iespējams, veidotas atbilstoši Latvijas patērētāju prasībām?

Katrai valstij ir sava klasiskā garša, bet mūsu priekšrocība ir tā, ka mēs klientu jebkurā valstī varam pārsteigt ar jaunām garšām – vai nu tā ir grieķu jogurta, vai kaņepju maize utt., kas šajā valstī nav bijusi līdz šim. Veikali ir atvērti jaunumiem, tāpat arī patērētāji ir atvērti pamēģināt ko nebijušu. Mūsu priekšrocība ir elastība jaunu produktu ražošanā.

Kā sokas eksotiskākos tirgos? Piemēram, Āzijā?

Pagaidām uz Āzijas tirgu vēl neskatāmies, mums tuvākā reģionā vēl ir daudz ko darīt – tajā pašā Skandināvijā, Vācijā, Itālijā, Francijā utt. Tik tālu vēl nav mūsu plāni. Vispirms gribam izpētīt tuvākos tirgus un tur, kur ir iestrādes, ātrāk sākt strādāt.

Tātad, uz kuriem tirgiem šobrīd fokusējaties?

Viens no šiem tirgiem ir Skandināvija, kas ir diezgan tuvu un ir saprotams. Pārējie tirgi ir Vācija, Anglija un Īrija, kuros jau strādājam. Mums ir veiksmīgi sadarbības partneri un jau ir iestrādes, un notiek sarunas ar dažiem lielveikaliem, pašlaik tiek izstrādāti produkti atbilstoši viņu prasībām.

Skandināvijā arī jau ir iestrādes vai tas jums būtu jauns tirgus?

Tas būtu jauns tirgus. Pašlaik tur nestrādājam, jo līdz šim nebija produkta, ko piedāvāt. Kā zinām, klasiskā rudzu maize vai baltmaize tur nav pieprasīta, bet porcijmaizes gan ir ļoti populāras, un mūsu piedāvājums viņus noteikti varētu ieinteresēt.

Vai maizes tirgus Eiropā kļūst arvien daudzveidīgāks, vai tomēr ir klasiskās vērtības, pie kurām pieturas lielākā daļa patērētāju?

Varam sadalīt tirgus trijās daļās – Baltijas valstis, Skandināvija un pārējās – Vācija, Francija, Itālija, izņemot Poliju, kur ir pavisam citas tradīcijas un maizes imports vispār neinteresē. Baltijas valstīs viennozīmīgi pēc apjoma numur viens ir klasiskās garšas, bet vienlaikus tās ir arī ļoti atvērtas kaut kam jaunam – gan veselīguma, gan garšu, gan formu, gan izskata ziņā. Tikmēr Skandināvija pēdējos gados ir ļoti fokusējusies uz veselīgumu – jebkas, kas ir veselīgs, maizē tiek likts iekšā pēc iespējas vairāk – auzas, sēklas, samazināts cukura apjoms. Un šī tendence nāk arī uz mūsu pusi.

Savukārt Vācijā, Francijā, Itālijā un līdzīgās valstīs veikalos ir palicis ļoti maz fasētās maizes, 90% apjoma veido “bake-off” maizes. Tas ir segments, kurā mēs varam strādāt – „ciabatas”, maizes kabatiņas utt. saldētā veidā piegādājot klientam, kurš veikalā to var izcept uz vietas un piedāvāt pircējiem. Pircējs redz krāsnis, jūt smaržu, visbiežāk maizi var arī nodegustēt, un tas cilvēkiem patīk, bet lielveikaliem patīk tas, ka viņi var piesaistīt klientus ar kaut ko jaunu un sortiments ir plašāks.

Kuri produkti veido lielāko daļu jūsu apgrozījuma?

Gan saražoto kilogramu, gan naudas ziņā klasiskā baltmaize, rudzu maize un saldskābmaize veido lielāko daļu. Vienlaikus ļoti pieaug arī maizes ar pievienoto vērtību ražošana. Piemēram, “Īstenā rudzu maize” gada laikā ir iekļuvusi “top 5” rudzu maizes kategorijā Latvijā. Šis ir “premium” segmenta produkts, bet pēc pārdošanas apjomiem ļoti strauji aug. Līdz ar to tirgus daļa mainās un turpinās mainīties, jo cilvēki arvien vairāk skatās uz produktiem ar pievienoto vērtību.

Turpinot par nākotni, cik lielu daļu jūsu apgrozījuma pēc pieciem gadiem veidos vietējais tirgus un cik – eksports?

Viennozīmīgi lielāku daļu veidos Latvijas tirgus, jo tās ir mūsu mājas un mums ir svarīgi šeit būt. Vienlaikus eksportu plānojam būtiski kāpināt, tam būtu jāveido ap 20% no apgrozījuma.

Cik liels ir eksporta īpatsvars jūsu apgrozījumā šobrīd?

Pašlaik tas ir neliels – apmēram 4%.

Vai šīs jaunās tehnoloģijas, kas ļauj ražot “bake-off” produkciju, varētu padarīt Latvijas maizes ražotājus par kārtīgiem eksporta uzņēmumiem? No vienas puses, Latvijā maizes gatavošanas tradīcijas ir ļoti labas, ko atzīst arī ārzemnieki, no otras puses, vai viegli iespiesties eksporta tirgos?

Latvijā ražo vienu no garšīgākajām maizēm pasaulē. Vislabāk mēs mākam ražot tieši rudzu maizi, taču Eiropā tā nav tik populāra, daudzi nezina, kas ir rudzu maize. Tad, kad to nogaršo, to atzīst par garšīgu un interesantu, bet visdrīzāk to neliktu savā ikdienas pirkumu grozā. Līdz ar to, lai gan mēs mākam ražot garšīgas maizes, klasiskās rudzu maizes eksporta tirgi nenovērtēs.

Tāpēc ir vajadzīgi “bake-off” produkti kā „ciabatas”, ko jau visi tirgi zina, tikai ar interesantākām garšām, ar kurām varam pārsteigt. Šajā ziņā, piemēram, lielie Polijas ražotāji ir neelastīgi, bet mēs esam salīdzinoši neliels ražotājs un varam piedāvāt kaut ko nebijušu. Piemēram, palaidām tirgū kaņepju sēklu maizi, un tā ir kļuvusi ļoti populāra. Daļa pircēju novērtē kaņepju veselīguma īpašības, bet, piemēram, jauniešiem kaņepes citu iemeslu dēļ šķiet foršas. Ar šādiem produktiem varam pārsteigt. Ja esam gudri un izdomājam nebijušus produktus, tad varam pārdot eksportā ļoti labus apjomus.

Kādus jaunumus vēl plānojat izlaist tuvākajā laikā?

Esam sākuši ražot septiņu veidu jaunus “Maiziņus”. Tas ir pietiekami, lai Latvijā varētu sākt tirgot un pircējiem parādīt, kas ir kas. Pēc pusgada varēsim noteikt, kuri veidi tirgojas labāk, kuri sliktāk. Mūsu tehnologi jau izstrādā jaunas receptes, jo, protams, kāds no esošajiem veidiem varētu neiet un tas būtu jāaizvieto ar kādu citu. Redzam, ka sortimentā būtu jātur 7-10 dažādu veidu “Maiziņi”. Katram pircējam gribas kaut ko īpašu.

Turpinot par jaunumiem, „ciabatas” segmentā varam plaši izpausties gan ar dažādiem izmēriem, gan dažādām garšām. Uz to tuvāko mēnešu laikā sāksim fokusēties Latvijas tirgū.

Cik ilgā laikā plānojat atpelnīt investīcijas, kas pērn un šogad ieguldītas jaunajā līnijā?

Jārēķinās, ka būs vajadzīgi vismaz pieci gadi, lai palielinātu apgrozījumu un investīcijas atpelnīt.

Vai šogad plānojat apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu?

Viennozīmīgi plānojam strādāt ar pieaugumu, bet grūti pateikt, cik tas varētu būt procentuālā izteiksmē. Tas ir atkarīgs gan no eksporta tirgiem, gan vietējā tirgus. Jau minēju, ka iepriekšējos septiņus gadus “Latvijas Maiznieks” ir strādājis ar apgrozījuma pieaugumu, un plānojam šo tendenci saglabāt.

Kā jūs ir ietekmējusi šogad īstenotā nodokļu reforma? Vai redzat kādas lietas, kas no ražotāju perspektīvas būtu jāmaina?

Nodokļu izmaiņas, kas stājušās spēkā no 2018.gada 1.janvāra, arī mūs ir nedaudz ietekmējušas, tostarp produkta cenu. Kopumā uz nodokļu reformām un sadarbību ar valsti mēs raugāmies pozitīvi, jo, kamēr būs Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums, ražotāji varēs attīstīties. “Latvijas Maiznieks” ļoti intensīvi izmanto ES fondus. Mēs esam ļoti modernizējuši savu rūpnīcu pēdējo septiņu gadu laikā, un šobrīd esam viena no modernākajām rūpnīcām Baltijā.

Runājot par turpmākajiem gadiem, ceram, ka ES fondu programmas saglabāsies. Līdz šim mums ir bijusi pozitīva sadarbība gan ar Finanšu ministriju, gan Zemkopības ministriju, nevaram sūdzēties.

Zemkopības ministrija ik pa laikam aģitē, ka pārtikai jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Vai tam piekrītat?

Viennozīmīgi mēs gribētu, lai mūsu produkts būtu pircējiem pieejamāks, tas veicinātu patēriņu. Līdz ar to mēs esam par samazinātu PVN pārtikai. Bet neatkarīgi no tā mēs strādājam, attīstām jaunus produktus un neapstājamies.

Situācija ar ES fondiem nākotnē šobrīd ir neskaidra. Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES finansējuma apmēri nebūs tādi kā iepriekš. Vai redzat alternatīvas investīciju piesaistīšanai citā veidā? Piemēram, pa tiešo no Eiropas Investīciju bankas vai tamlīdzīgi?Vai arī tas vēl nav pētīts?

Tas vēl nav pētīts, jo vēl nezinām, kas notiks ar ES fondiem. Ja būs skaidri zināms, ka X gadā būs finansējuma samazinājums, tad mēs skatīsimies, ko un kā darām tālāk. Līdz šim esam veiksmīgi strādājuši ar ES fondiem, līdz ar to tuvākajos gados uz situāciju raugāmies pozitīvi.

Vai likumdošanā, jūsuprāt, būtu nepieciešamas kādas izmaiņas, lai sekmīgāk varētu strādāt, attīstīties, tostarp eksporta tirgos?

Jebkuras izmaiņas, kas ir ražotājam par labu, – lielāks atbalsts eksporta tirgos, papildu finansējums pētījumiem, jaunu produktu izveidē – viennozīmīgi palīdzēs. Tāpat jebkurš atbalsts ražotājiem dalībai izstādēs ir ieguvums ražotājam, protams, ja viņš ir gatavs un viņam ir ko rādīt.

Kā kopumā vērtējat izstādes? Uzņēmēji šajā jautājumā sadalījušies divās nometnēs – vieni uzskata, ka izstādes ir vērtīgas, otri – ka no tām reāla labuma nav.

Ja ražotājs ir sagatavojies izstādei, izdarījis mājasdarbu, pats uzaicinājis klientus, lai atnāk aplūkot viņa stendu, tad rezultāts būs. Bet, ja ražotājs aizbrauc uz izstādi un gaida, kad kāds pie viņa pienāks, tad rezultāta nebūs. Pati izstāde ir mazākais darbs. Lielāko darbu veido sagatavošanās un darbs pēc izstādes sadarbības attīstīšanai. Ja ražotājs to saprot, rezultāts viennozīmīgi būs. Nevajag cerēt, ka izstādē viens no tūkstošiem apmeklētāju pie tevis pienāks un būs īstais pircējs.

Vai ir kādas izstādes, kuras apmeklējat katru gadu?

Mēs ik gadu apmeklējam lielākās Eiropas izstādes, taču uz tām braucam kā apmeklētāji. Mēs braucam meklēt jaunas idejas, izvērtēt tirgus attīstību, lai varētu sekot līdzi jaunākajām tendencēm. Arī šogad mēs braucam, piemēram, uz lielāko “Private label” izstādi Amsterdamā.

Kas ir tās jaunākās tendences, ar kurām jārēķinās nākotnē?

Tas ir tieši tas segments, kurā mēs esam šobrīd investējuši. Pirms četriem pieciem gadiem sākām domāt par šo projektu, un šobrīd visas tirgus aptaujas, pētījumi liecina, ka ejam pareizajā virzienā. Cilvēkiem interesē maize ar pievienoto vērtību citādākos izmēros, noformējumos, un vēl attīstās “bake-off” produkti. Kad sākām būvēt šo līniju, jau redzējām, ka pēc šādiem produktiem ir pieprasījums un klienti jau gaida, kad tādi būs pieejami. Arī tagad, lai gan ir pagājušas tikai dažas nedēļas, kopš Latvijas tirgū palaidām jauno produktu līniju “Maiziņš”, redzam, ka pēc šādiem produktiem ir liels pieprasījums. Galvenais, ka tiek veikti atkārtoti pirkumi.

Vai Latvijā izjūtat konkurenci no ārvalstu ražotājiem? Vai arī šis tirgus ir tik mazs, ka citiem nav intereses par to?

Salīdzinot ar lielajiem tirgiem, protams, Latvijas un Baltijas tirgus ir ļoti mazs. Bet mēs jūtam konkurenci no Polijas ražotājiem, piemēram, “bake-off” produktu segmentā. Viņi tirgo savu produkciju caur izplatītājiem, un tas cenu segments bieži vien ir visai zems. Nevar saprast, vai ir iepirkta kāda partija, kuru vajag iztirgot, vai arī tā ir ilgtermiņa sadarbība, jo sortiments ļoti mainās. Taču tirgū neviens daudz neiegulda mārketingā, lai patērētājiem pastāstītu par produktu.

Savukārt mēs strādājam no otras puses. Attīstīsim jauno produktu un arī investēsim mārketingā, lai cilvēkiem pastāstītu un parādītu, ko no maizes var saražot. Pēdējās aptaujas liecina, ka cilvēks maizi ēd ne tikai brokastīs, bet arī pusdienās un vakariņās. Visbiežāk maize tiek izmantota kā uzkoda, līdz ar to patērētājus interesē jaunas garšas, ko iekļaut savā ēdienkartē un pamēģināt dažādās ēdienreizēs. Arvien biežāk cilvēki ņem līdzi uz darbu dažādas maizītes, turklāt ne klasiskajā variantā. Mūs priecē, ka tirgus attīstās arī šajā jomā.

Jau esat veikuši vērā ņemamas investīcijas jaunajā ražošanas līnijā. Vai tuvākajā laikā esat plānojuši veikt vēl kādus ieguldījumus attīstībā?

Jā, mēs katru gadu veicam lielas investīcijas. Nosauktā 5,5 miljonu eiro investīcija jaunajā līnijā ir salīdzinoši apjomīgākā, bet nepārtraukti notiek paralēli ieguldījumi. Jebkura līnija ik pa laikam ir jāmodernizē, piemēram, jāpiepērk papildu iekārtas, lai palielinātu jaudas vai varētu ražot vēl kādus produktus.

Turpinot par lielākām investīcijām, 2017.gadā veicām visas rūpnīcas ventilācijas sistēmas pārbūvi, tur tika ieguldīts vairāk nekā pusmiljons eiro. Uzbūvējām jauno līniju, bet arī pārbūvējam, atvieglojam mūsu darbiniekiem darbu, lai nebūtu jāveic tik daudz fiziskā darba. Piemēram, lai vestu maizi uz veikalu, kādam tā ir jāsaliek kastēs, jāiekrauj, jāved, un to visu mēs esam robotizējuši. Caur iekārtām tiek padotas kastes, līdz ar to cilvēkam vairs tās nav jācilā. Ar rudzu maizi pilna kaste sver apmēram astoņus kilogramus, un, ja darbiniekam katru dienu ir jāpārcilā vairāki simti šādu kastu, tā ir nenormāla slodze, tas ir fiziski grūts darbs. Šobrīd darbiniekam ir jāseko līdzi, vai viss ir smuki sapakots, vai nav kāds brāķis u.tml.

Cik jums šobrīd ir darbinieku? Vai līdz ar rūpnīcas paplašināšanas projektu darbinieku skaits ir audzis vai tieši otrādi, ņemot vērā automatizācijas procesus?

Šobrīd “Latvijas Maizniekam” ir ap 260 darbinieku. Līdz ar jaunās līnijas palaišanu darbinieku skaits pieaug ar katru dienu, jo ražošanu sākām pakāpeniski – ar dažiem produktiem. Tiklīdz nāk klāt jauni produkti, ņemam jaunus darbiniekus un apmācām viņus.

Visi darbinieki ir vietējie no Latgales reģiona?

Lielākā daļa darbinieku ir no Latgales, bet ir arī speciālisti, kas brauc no Rīgas – pirmdien uz darbu un piektdien atpakaļ. Bez augsta līmeņa speciālistiem neiztikt.