Līdz oktobrim Cēsu pilī varēs izzināt viduslaiku amatniecību

0

No šodienas Cēsu pilī katru dienu līdz pat oktobrim varēs ne vien apmeklēt pilsdrupas un aplūkot viduslaiku virtuves dārzu, bet arī sastapt gadsimtiem senu amatu meistarus amatnieku darbnīcās, kas būvētas, izmantojot tradicionālus materiālus un tehnoloģijas, aģentūru LETA informēja Cēsu pils galvenais speciālists Gundars Kalniņš.

Jau divas dekādes Cēsu pilī vienreiz gadā norisinās viduslaiku tematikai veltīts dzīvās vēstures pasākums. 1997.gadā šo tradīciju aizsāka Bruņinieku svētki, vēlāk turpināja Baltijas Viduslaiku festivāls, bet pēdējos gados – tematiskas Viduslaiku dienas.

Turpmāk Cēsu pilī viduslaiku vēsturi paredzēts iedzīvināt nevis vienreiz gadā, bet gan visas vasaras garumā. Katru dienu no maija līdz oktobrim pils apmeklētāji varēs sastapt autentiskos viduslaiku tērpos ģērbtos pils ļaudis – dārznieku, spēļu meistaru un vairākus amatniekus.

Cēsu pils dzīvās vēstures norisēm izraudzīta plašā pirmā priekšpils. Tajā jau vairākus gadus pils dārznieces pārraudzībā aplūkojams viduslaiku virtuves dārzs, kurā tiek audzēti tādi paši dārzeņi, garšaugi un ārstniecības augi, kā livoniešu dārzos 500 gadus tālā pagātnē.

Turpat netālu sastopams spēļu meistars, kurš aicina iepazīt viduslaikos iecienītas spēles un laika kavēkļus, kā arī pielaikot plākšņu bruņas, kas izgatavotas kā precīzas pilī atrasto bruņu kopijas.

Šīs sezonas jaunums priekšpilī – amatnieku darbnīcas tapušas izmantojot tradicionālus materiālus un tehnoloģijas. No koka brusām izgatavotais sienu karkass aizpildīts ar māla kleķi, grīdas veido akmens plātnes vai blietēts zemju klons, savukārt jumtus nosedz otrreiz izmantoti dakstiņi.

Lai ikvienam interesentam varētu uzskatāmi ilustrēt ēku tapšanas stāstu, daži sienu aizpildījuma laukumi apzināti nav pārklāti ar apmetumu, parādot sienas veidojošo klūgu pinumu un māla kleķi.

Katru dienu darbnīcās savu amatu praktizēs vismaz trīs amatnieki. Kopumā šajā vasarā Cēsu pils amatnieku saimi veidos ducis meistaru. Katrs no tiem pārstāv kādu viduslaikos populāru, bet mūsdienās bieži vien aizmirstu amatniecības nozari – piemēram, kaula un raga apstrādes meistars Viesturs darina ķemmes, spēļu kauliņus un citus sadzīvē izmantotus priekšmetus, kuru paraugus Cēsu pilī atraduši arheologi.

Amatnieks Ingmārs uz paša konstruētas virpas gatavo koka traukus, savukārt kurpniece Guna šuj ādas apavus, par paraugu izmantojot pils kultūrslānī atrasto apavu fragmentus.

Bez iepriekšminētajiem amatniekiem šajā vasarā apmeklētāji varēs sastapt meistarus, kuri demonstrēs savas prasmes, apstrādājot akmeni, metālu, mālu, iegūstot krāsas, pinot virves un veicot agrīno iespieddruku. Ar pilī sastopamo amatnieku kalendāru ik nedēļu varēs iepazīties Cēsu pils mājaslapā “cesupils.lv” un sociālā tīkla “Facebook” Cēsu pils lapā.