Lietuvas Seims nolemj nepavērt Paksam ceļu uz vēlēšanām

0

Lietuvas Seims ceturtdien noraidījis konstitūcijas grozījumu projektu, kas atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumam būtu pavēris savulaik impīčmenta ceļā no prezidenta amata atceltajam bijušajam partijas “Kārtība un taisnīgums” vadītājam Rolandam Paksam iespēju kandidēt gan parlamenta, gan prezidenta vēlēšanās.

Šādus Lietuvas pamatlikuma grozījumus Seima balsojumā atbalstīja 78 deputāti, bet to pieņemšanai būtu vajadzīgas vismaz 94 deputātu balsis. 15 parlamenta locekļi balsoja pret šiem grozījumiem, bet četri atturējās.

Lai grozītu Lietuvas konstitūciju, Seimam par to jābalso divas reizes ar triju mēnešu starplaiku, un katru reizi par to jānobalso vismaz divām trešdaļām deputātu. Lietuvas Seimā ir pavisam 141 deputāts.

Pakss 2004.gadā tika atcelts no Lietuvas prezidenta amata saskaņā ar apsūdzībām Lietuvas pilsonības piešķiršanā un slepenas informācijas izpaušanā savam prezidenta vēlēšanu kampaņas galvenajam finansētājam uzņēmējam Jurijam Borisovam.

Kopš tā laika viņš nedrīkst kandidēt Seima vēlēšanās, bet divas reizes ievēlēts Eiropas Parlamentā (EP).

2011.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izskatot Paksa prasību, pasludināja Lietuvas likumdošanā paredzēto galīgo un negrozāmo aizliegumu par nesamērīgu.

Savukārt Lietuvas Konstitucionālā tiesa atzinusi, ka ceļu uz Seima vēlēšanām Paksam varētu pavērt vienīgi grozījumi valsts konstitūcijā, kas šobrīd liedz impīčmenta ceļā atceltām personām ieņemt amatus, kuros jādod konstitūcijā paredzētais zvērests.

Grozījumi, ko Seims noraidīja ceturtdien, paredzēja, ka impīčmenta ceļā atcelta persona drīkstētu kandidēt vēlēšanās ne agrāk kā desmit gadus pēc atcelšanas no amata vai mandāta anulēšanas.

Līdzīgus grozījumus Seims mēģināja pieņemt arī pirms trim gadiem, bet arī toreiz to pieņemšanai pietrūka balsu.

Par Strasbūras tiesas lēmuma nepildīšanu Lietuvai draud Eiropas Padomes Ministru komitejas sankcijas. Komiteja, kas uzrauga ECT spriedumu izpildi, Lietuvai jau noteikusi tā dēvēto pastiprinātas uzraudzības procedūru.

Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas Tieslietu ministrijas pārstāvis Donāts Murausks, šī komiteja decembra sākumā varētu pieņemt rezolūciju, kurā Lietuva tiktu nosodīta par starptautisko saistību nepildīšanu.

Pēc viņa teiktā, par lēmuma izpildi Paksa lietā komiteja spriedīs sēdē, kas notiks no 4. līdz 6.decembrim.

“Ļoti ticams, ka attiecībā uz Lietuvu tiks pirmo reizi ierosināts pieņemt Ministru komitejas rezolūciju. Tās būtu starptautiskas sankcijas – politisks dokuments, kas nozīmētu, ka Lietuva nepilda daļu starptautisko saistību, kas izriet no dalības Eiropas Padomē. Tas stipri ietekmētu Lietuvas reputāciju,” piebildis jurists.

No “Kārtība un taisnīgums” priekšsēdētāja amata Pakss atkāpās aizpērn oktobrī pēc Seima vēlēšanu pirmās kārtas. Šogad oktobra sākumā viņš paziņoja, ka aiziet no šīs partijas un jau veido jaunu sabiedrisko kustību, kas piedalīsies nākamgad paredzētajās EP vēlēšanās. Turklāt viņš izteicis apņemšanos pats balotēties Lietuvas prezidenta vēlēšanās.

Reaģējot uz Seima lēmumu, Pakss ceturtdien pavēstīja, ka 12.maijā plānotās prezidenta vēlēšanas varētu tikt atzītas par nelikumīgām.

“Domāju, ka Lietuvas politiskajai varai un visam istablišmentam jāgatavojas brīdim, kad var tikt atzīts, ka gaidāmās prezidenta vēlēšanas (..) pārkāpj cilvēktiesības un ir neleģitīmas. Kā tas varētu notikt, to atklāšu nedaudz vēlāk,” ziņu aģentūrai BNS paziņoja Pakss, piebilstot, ka Seima lēmums visupirms pārkāpj viņa potenciālo vēlētāju pilsoņtiesības.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here