LMT: 5G izvēršana būs ilgāks process

0

Jūlija vidū Ministru prezidents Māris Kučinskis un “Telia Company” prezidents Jūhans Dennelinds parakstīja saprašanās memorandu par SIA “Lattelecom” un SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) turpmāku attīstību. Valdībā skaidroja, ka tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu “Lattelecom” un LMT attīstības stratēģiju. Kā abu galveno akcionāru vienošanās ietekmēs LMT darbu, kādas iespējas radīs jaunākās paaudzes 5G tīkla izvēršana un kādus sakaru pakalpojumus arvien vairāk lieto Latvijā, intervijā aģentūrai LETA stāsta “Latvijas Mobilā telefona” prezidents Juris Binde:

Valdība un “TeliaCompany” ir noslēgušas saprašanās memorandu. Ko tas nozīmē LMT kā uzņēmumam, jo ilgu laiku tomēr nebija skaidrs, kā šie divi galvenie akcionāri rīkosies?

No uzņēmuma darbības viedokļa īstermiņā tas nenozīmē gandrīz neko, jo uzņēmums darbojas atbilstoši savai stratēģijai, plāniem, uzdevumiem un budžetam. Mēs turpinām attīstīties tā, kā tas ir ieplānots. Ilgtermiņā tas savukārt ir labi, ka akcionāri ir vienojušies par savas darbības koordināciju. Kas no tā visa iznāks? Tad jau redzēsim.

Tomēr vai nav arī vilšanās, ka ir tapis tikai saprašanās memorands, nevis, piemēram, sadarbības līgums, kurš iezīmētu skaidrāku nākotni?

Memorandā ir iezīmēti tālākie soļi, ko abas puses taisās darīt. Tad jau redzēsim.

Paziņojumos par memoranda parakstīšanu daudz ir minēta ilgtermiņa attīstība, funkciju dublēšanās novēršana, konkurētspēja. Vai funkciju dublēšanas jautājumā jūs redzat jomas, kur “galvenais spēlētājs” var būt LMT, un jomas, no kurām jūs būtu gatavi atteikties par labu “Lattelecom”?

Mēs neesam gatavi atteikties ne no kā. Konkurence ir mūsu attīstības galvenais virzītājspēks. Līdz ar to, pat ja ir jomas – lai gan es pat neko nevaru nosaukt -, par kurām tiek uzskatīts, ka pastāv dublēšanās, arī tad konkurence virza uz priekšu attīstību un nāk par labu klientiem.

Viens no piemēriem ir televīzijas attīstība. Pēc tam, kad mēs uzsākām “LMT Straumi” un “Mājas viedtelevīziju”, televīzijas tirgus strauji sāka attīstīties, un arī citi operatori sāka piedāvāt daudz mūsdienīgākus un progresīvākus risinājumus. Tādēļ es nekādu problēmu neredzu.

Kuros pakalpojumus tomēr varētu rasties jautājumi par funkciju dublēšanos?

Es nezinu. Tas ir jājautā tiem, kuri šo dublēšanos saskata. Es saskatu tikai konkurences iespējas un līdz ar to labumu sabiedrībai.

Vai pieļaujat domu, ka beigās tomēr “Lattelecom” un LMT tiek apvienoti?

Šobrīd šis jautājums man nav aktuāls. Kā teica Skārleta no romāna “Vējiem līdzi”: “Par to es domāšu rīt!”

Ja runājam par konkurētspējas uzlabošanu, kas pašlaik rada lielākos šķēršļus?

Uzlabot var visu, bet īpašus šķēršļus, kuri mums traucētu, es neredzu. Vienkārši pašiem ir jāstrādā.

Globālākā mēroga problēmu varbūt rada Eiropas pārregulētais tirgus un ekonomiskā vide, kura pēc būtības Eiropas attīstību bremzē, salīdzinot ar ASV un Āzijas valstīm. Tas ir acīmredzami. It īpaši tādās jomās kā frekfenču pieejamība daudzās valstīs.

Tāpat no jaunās personas datu aizsardzības regulas, kuru lielā mērā ieviesa, lai pasargātu Eiropas pilsoņus no lielajiem interneta uzņēmumiem, daudzos gadījumos sitienu ir saņēmuši tieši Eiropas uzņēmumi. Praktiski visi Eiropas uzņēmumi bija spiesti ieguldīt lielus līdzekļus, lai procesus un daudzas citas lietas sakārtotu atbilstoši regulas prasībām. Turklāt regula ir uzrakstīta diezgan amorfā un dažādi skaidrojamā veidā. Tādēļ paies zināms laiks, kamēr sabiedrība un bizness adaptēsies šai situācijai.

Kā LMT ir ietekmējusi šīs regulas ieviešana?

Mēs pie šīs regulas ieviešanas strādājām ilgāk nekā gadu. Bija iesaistītas praktiski visas struktūrvienības, viss uzņēmums. Nācās pārskatīt ļoti lielu datu daudzumu. Daļu no tā, kas 26 gadu laikā bija uzkrājies, varbūt nemaz nebija slikti likvidēt. Kopumā mēs iznīcinājām 30 tonnas papīra dokumentu. Tas ļāva nedaudz patīrīt māju.

No otras puses ir daudz neskaidru regulējumu un, zinot mūsu uzraudzības institūciju pārcentību, ir grūti prognozēt, kāda būs ietekme. Labi, ka vismaz valdības līmenī ir uzstādījums, ka pirmo gadu nekādas aktīvas sodīšanas par šo tēmu nebūs.

Tagad daudz citādāk ir jāorganizē klientu apkalpošana. Taču ir dati, kuri ir vajadzīgi, pretējā gadījumā bizness apstājas.

Valdības paziņojumā par memorandu īpašs uzsvars likts arī uz zinātnes iesaisti inovatīvu produktu radīšanā. Par cik iestrādnēm pašlaik varam runāt? Kādi ir nākotnes mērķi?

Inovāciju aspekts, viedā valsts un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare kā tās galvenais dzinējspēks principā ir mūsu ideja. Arī sarunās ar premjeru, citiem lielajiem uzņēmumiem, kā “Latvijas Valsts meži”, “Latvenergo”, “Lattelecom”, vienojāmies par sadarbības grupas veidošanu. Pie mums notika jau pirmais forums par iespēju sadarboties gan uzņēmumiem savstarpēji, gan ar Latvijas zinātniekiem un jaunuzņēmumiem, lai radītu eksportspējīgus produktus. Galvenokārt šī ideja attiecas uz valsts uzņēmumiem, jo tie nedrīkstot nodarboties ar pētniecību, jaunu risinājumu izstrādi, jo pētniecības izmaksas nav ar garantētu atdevi. Tādā gadījumā ierodas Valsts kontrole un paziņo, ka ir notikusi līdzekļu nesaimnieciska izšķērdēšana, kas ir diezgan absurds uzstādījums. Tieši tādēļ kopā ar valdību mēs virzāmies uz priekšu, lai sadarbība notiktu.

Tieši LMT mēs strādājam pie virknes inovāciju, kas ir saistītas gan ar savienotajām automašīnām, gan ar lielo datu apstrādi, ar pilsētas satiksmes un sabiedriskā transporta kustības organizāciju, ar dronu tehnoloģijām un ar daudzām citām lietām, kuras šobrīd pasaulē ir aktuālas. Lai mēs šajā spēlē varētu piedalīties kā pilntiesīgi partneri, mēs esam uzņemti arī starptautiskā organizācijā “5G Automotive Association”, kuras ietvaros sadarbojas daudzi lielie IT uzņēmumi un autobūvētāji, lai izstrādātu nākotnes tehnoloģijas. Tā ir liela iespēja būt tur, kur šīs tehnoloģijas un standarti dzimst. Līdzīga pieredze mums bija deviņdesmitajos gados, kad mēs aktīvi darbojāmies GSM asociācijā un piedalījāmies dažādu dokumentu izstrādē.

Kurš no šiem projektiem pirmais varētu īstenoties dzīvē?

Es domāju, ka ļoti labi varētu attīstīties lielo datu projekti. Tas pats attiecas uz viedpilsētu projektiem un drošības jomu. Šobrīd mums ir tāda iestrādne kā “Viedsargs” un “Mobilais poligons”, kuri veiksmīgi ir aprobēti vairākās mācībās. Ir iespēja to izmantot ne tikai Latvijā, bet arī mūsu sabiedroto valstīs.

Vai nesagaidāt arī pretestību, piemēram, lielo datu projektam? Pirmie rezultāti, kurus prezentējāt kopā ar Latvijas Universitāti, dažu labu pilsētu neparādīja gluži tā, kā to vēlētos vietējie politiķi. Attiecīgi vai reakcijas nevarētu būt tādas pašas kā pret skolu tīkla reformu?

Nu apzīmējumi “ballētāji” vai “hedonisti” ir nosacīti, un tos pilsētām piešķīra Latvijas Universitātes pētnieki. Tomēr tas jau nenozīmē, ka kaut kas ir labi vai slikti. Tas vienkārši raksturo, kāds dzīvesstils ir noteiktām pilsētām. Šo dzīvesstilu var vai nu mēģināt mainīt, vai pilnveidot, lai tas dotu atdevi. Nu, piemēram, ja ir kūrortpilsēta, kur ir visi priekšnoteikumi, lai sniegtu rehabilitācijas vai izklaides pakalpojumus, tad to nevajag censties veidot par rūpniecības pilsētu. Savukārt rūpnieciskas ievirzes pilsētās var censties pilnveidot infrastruktūru un pakalpojumu sfēru, lai tās kļūtu pievilcīgas šim mērķim. Šis pētījums ir tiešām objektīvs, jo balstās nevis uz aptaujām, bet uz datiem.

Arī tad, ja politiķi varētu izrādīt zināmu pretestību, jo pašvaldībās katrs ir kungs un ķeizars, tad būtisku interesi par šo pētījumu mēs redzam no biznesa. It īpaši no tiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgas cilvēku plūsmas. Šeit ir iespēja attīstīties ļoti labi.

Kad Latvijā dzīvē varētu parādīties 5G?

Te ir interesanta situācija, jo par 5G runā visi, kuriem nav slinkums, runā visu ko, bet ļoti daudzi vispār nezina, kas tas īsti ir.

Objektīvā situācija ir tāda, ka 5G standartizācijas process vēl pilnībā nav pabeigts. Starptautiskā telekomunikāciju savienība to plāno pabeigt periodā ap 2019. un 2020., iespējams, arī 2021.gadu. Tad arī šī tehnoloģija varētu būt pilnībā gatava lietošanai. Vēl jārēķinās, ka paies zināms laiks, lai aparatūras ražotāji būtu gatavi atbilstošās iekārtas piegādāt.

Mums jau šobrīd ir uzstādītas vairāk nekā 100 bāzes stacijas, kuras ir sagatavotas 5G. Tām būs tikai jāinstalē programmatūra un tās varēs jau sākt darboties.

No otras puses 5G jeb piektā paaudze ir ilgtermiņa process un nav vienas dienas jautājums. Tādēļ lielākā daļa pasaules operatoru 5G ieviešanai gatavojas, aprobējot dažādus pakalpojumus 4G vidē. Ja mēs analizējam dažādas tehnoloģijas, īpaši tas attiecas uz savienotajām automašīnām, tad tā daļa, kurai ir nepieciešama 5G funkcionalitāte, nav nemaz tik liela. Savienoto automašīnu gadījumā tas ir ļoti liels ātrums, ļoti maza aizture un energoefektivitāte. Tā ir ļoti maza daļa no visa pakalpojuma. 95% var realizēt jau šodien, un to arī lielākā daļa dara.

5G izvēršana būs ilgāks process. Tā kā tiek izmantotas augstākas frekvences, attālumam starp bāzes stacijām ir jābūt daudz mazākam. Tādēļ labākais, ko pašlaik varētu darīt dažādas valsts institūcijas, ir ievērojami atvieglot dažādus procesus, kas ir saistīti ar aparatūras uzstādīšanu un izvietošanu. Šobrīd, lai saskaņotu vienas bāzes stacijas izvietošanu, ir jāiziet Dantes deviņi elles loki. No brīža, kad ir iecere par bāzes staciju līdz tās reālai uzstādīšanai, labākajā gadījumā var paiet gads, bet reizēm tie ir arī divi un vairāki gadi. Šodienas attīstības tempos tas nav īsti pieņemami.

Cik bāzes staciju 5G nodrošināšanai jums būs nepieciešams kopumā?

4G mums ir vairāk nekā 1200 bāzes staciju. Tomēr 5G bāzes stacijas nepārklās 100% valsts teritorijas. Sākotnēji bāzes stacijas tiks uzstādītas ap automaģistrālēm, vietās, kur sniedz augsta līmeņa tehnoloģiskos pakalpojumus, pilsētās. Laukos mēs visdrīzāk iztiksim ar tiem 95%, ko var nodrošināt arī 4G tīkls.

Ko 5G ieviešana nozīmēs parastam cilvēkam, privātpersonai?

Parastam cilvēkam no lietotāja viedokļa tas īsti nenozīmēs neko. Tā ir industriāla tehnoloģija, kura pamatā ir paredzēta dažādu procesu vadībai. Ieguvums sabiedrībai būs tajā, ka šī tehnoloģija paaugstinās dažādu procesu drošību un darbības efektivitāti.

Kā piemēru varu minēt satiksmes vadības sistēmas pilsētā. Ar šīs tehnoloģijas palīdzību, piemēram, tuvojoties ātrās palīdzības automašīnai, sistēma luksoforos nodrošinās “zaļo koridoru”, lai šai automašīnai pie katra krustojuma nevajadzētu bremzēt. Tas ir tikai viens piemērs. Vēl varu minēt dronu vadības sistēmas. Tiks veidoti koridori, kuros dronus izmantos dažādu sīkpaku nogādāšanai no punkta A uz punktu B.

Izkonkurēsiet velokurjerus?

Ļoti iespējams.

Šo tehnoloģiju mērķis ir atbrīvot cilvēkus no dažādiem bīstamiem, rutīnas vai netīriem darbiem. Tas ir virziens, kurā šīs tehnoloģijas strādās.

Jau minējāt, ka ļoti daudz ko jau šodien var izdarīt ar 4G tehnoloģiju. Cik atsaucīgi ir uzņēmumi dažādiem risinājumiem? Vai tās industrijas, kuras mierīgi jau tagad varētu tos lietot, to arī dara?

Ir industrijas, kuras tehnoloģijas izmanto ļoti efektīvi. Kā labu piemēru varu minēt “Latvijas Valsts mežus”, kur visa tehnika ir aprīkota ar datu devējiem. Rezultātā ir dati par katru baļķi, kurš mežā ir izstrādāts. Viņiem ir arī vadības sistēma, kura ļauj plānot visu loģistiku, jo teritorija ir milzīga. Varētu minēt vēl dažus uzņēmumus, bet “Latvijas Valsts meži” pašlaik ir iespaidīgākais piemērs.

Savukārt mazie un vidējie uzņēmumi diemžēl pret tehnoloģijām izturas diezgan aizspriedumaini. Mēs uzņēmumus arī aptaujājām, un iemesli ir ļoti dažādi. Tomēr viens no galvenajiem ir saistīts ar to, ka uzņēmumu vadītāji investīcijas informācijas un komunikāciju tehnoloģijās uzskata par izmaksām, kuras nedod atdevi. Otrs izplatīts iemesls ir, ka viņi neizprot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Tādēļ mums kā mobilo sakaru operatoriem ir ļoti plašs darba lauks, lai palīdzētu uzņēmumiem atrast ieguvumus, kurus sniedz tehnoloģijas. Tas, ka eksistē kāds pakalpojums, vēl nenozīmē, ka kāds to ļoti grib izmantot. Katram klientam par to ir jāpastāsta. Piemērs: ir tāds pakalpojums kā “Zvanu pārvaldnieks” jeb virtuāla centrāle, kurā katrs uzņēmums var izveidot savu individuālo sakaru sistēmu. Visi, kuri ir pamēģinājuši, atzina, ka tas ir ļoti labi, lai gan līdz šim neviens pats par to nebija interesējies.

Pašlaik ļoti daudz tiek runāts par to, ka Latvijā trūkst darbaspēka. Vai, jūsuprāt, ir daudzi procesi, ko tajos pašos mazajos un vidējos uzņēmumos varētu nodrošināt ar tehnoloģijām, un tad tā sāpe nemaz nebūtu tik liela?

Jā. No vienas puses tas tā tiešām ir, un ar tehnoloģijām var atrisināt ļoti daudzas lietas. Bet šo tehnoloģiju apkalpošanai ir nepieciešami kvalificēti cilvēki. Tas būtu arī labi, jo šādiem cilvēkiem būtu jāmaksā atbilstošas algas. Diemžēl ir novērojams, ka daudzi nevēlas mācīties, bet grib saņemt lielu algu. Pagaidām tas tiek risināts, lasot sēnes Īrijā, jo Latvijā par mazkvalificētu darbu neviens lielu algu nemaksās. Tātad vienīgā iespēja ir mācīties un pārkvalificēties. Nākotnē ir tikai viens jautājums – vai nu mēs projektēsim robotus, vai nu roboti mums atņems darbu. Vairāk variantu nav.

Ārvalstu investoru padome šovasar savā ikgadējā sanāksmē ar valdību norādīja uz digitālo ekonomiku kā vienu no jautājumiem, kuri jārisina, jo Latvijā to nereti izprotot tikai kā ātru internetu un domājot, ka viss ir kārtībā. Vai arī jūs varat teikt, ka šajā ziņā daudz kas būtu jāpaveic arī valsts pusē?

Jā. Es nevaru valdību piespiest izdarīt to, kas viņiem būtu jāizdara, bet arī šeit lielā mērā ir jautājums par izpratni. Daudzos iestāžu gaiteņos dominē uzskats, ka, ja mēs papīra dokumentus pārveidojam par elektroniskiem dokumentiem, tad mums ir digitālā valsts pārvalde. Patiesībā tā nemaz nav, jo ir jāmaina paši procesi. Papīra dokumentus tikai pārceļot elektroniskā vidē, jau nekas nemainās.

Tāpat valsts pārvaldē ir jāpaaugstina kompetence IKT jomā. Lielākā daļa neveiksmīgo e-projektu ir tiešā veidā saistīta ar pasūtītāja nekompetenci un iepirkuma sistēmas dīvainībām. Ja vienu lielu sistēmu sadala četrās daļās un izsola četriem dažādiem vai vēl vairāk izstrādātāju, tad nav arī nekāds brīnums, ka rezultātā šīs četras daļas kopā nestrādā. Drīzāk būtu liels brīnums, ja tās patiešām kopā strādātu. Tipisks gadījums – izstrādāja, salika kopā un… Protams, neiet! Savukārt šo atsevišķo daļu salāgošana pēc tam ir dārga un neproduktīva. Līdzīgi kā būvniecībā, arī šajā jomā ir jābūt vienam ģenerāluzņēmējam, kurš ir atbildīgs par visu sistēmas arhitektūru un darbību. Tas ir pasūtītāja izglītības un izpratnes jautājums.

Kā jums pašiem iet ar darbaspēka piesaisti?

Atrast speciālistus nav viegli, lai gan mums ir labi gan sociālie apstākļi, gan labas algas. Mūsu nozarē ir globāls darba tirgus, līdz ar to IKT speciālistus mēdz “izgrābt” jau augstskolas 2.kursā. Jautājums par viņu kvalifikāciju gan reizēm ir aktuāls.

Nelaime ir tā, ka tas viss ir ārkārtīgi uzkarsējis darba atalgojuma tirgu. Pat pārmērīgi pārkarsējis. Pilnīgi iespējams, ka ir nepieciešama kāda krīze, lai šo procesu nedaudz atvēsinātu, jo prasības jau ir neadekvātas darbam. Tas ir tāpat kā Latvijā par sēņu lasīšanu prasīt 1,5-2 tūkstošu eiro atalgojumu.

LMT bija starp tiem uzņēmumiem, kuru akciju daļēja kotācija biržā vai obligāciju emisija bija minēta Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā sarakstā, kura skatīšanu atsauca premjers. LMT šāda iespēja būtu svarīga finansējuma piesaistei?

Mūsu ieguldījumi ir vairāki desmiti miljonu eiro gadā. Pašreizējā finanšu situācija ir tāda, ka mēs varam saņemt kredītus ar ļoti labiem finanšu nosacījumiem. Akciju kotācija biržā ir izmantojama kā finansējuma piesaistes instruments. Bet tas ir ļoti dārgs un komplicēts instruments. Pirmkārt, tas uzliek uzņēmumam papildu administratīvo slogu. Ir dzirdēti argumenti, ka tas ir labi, jo tad uzņēmumu darbība ir caurskatāma, tas tiek sakārtots. Uzņēmums ir sakārtots arī bez akciju kotācijas biržā. Par to liecina kaut vai tas, ka mēs otro gadu pēc kārtas esam saņēmuši Ilgtspējas indeksa platīna līmeņa novērtējumu, kurā ir ietverta lielākā daļa biržā kotētajiem uzņēmumiem svarīgo parametru.

Tādēļ, ja būtu plānoti ļoti lieli projekti, tad, lielākais, varētu runāt par vērtspapīru emisiju, kura ļautu piesaistīt papildu līdzekļus. Bet arī tad šī nauda būtu dārgāka, nekā pašlaik saņemot kredītus no bankām. Pašlaik pasaulē ir daudz naudas, kuru īsti nav kur ieguldīt.

Cik lielas investīcijas jūs plānojat šogad un nākamgad?

Mēs turpinām attīstīt savu tīklu un ieguldīt pakalpojumos, kā arī pētniecības darbos. Tie ir pārdesmit miljoni eiro gadā, tādā pat līmenī kā līdz šim. Var jau paņemt lielu naudu, bet šī nauda ir mērķtiecīgi jāinvestē. Pat ja mēs paņemtu ļoti lielu summu, mēs savu tīklu nevaram uzbūvēt ātrāk, kā tas ir iespējams fiziski.

Pērn LMT auga gan apgrozījums, gan peļņa. Ar kādiem finanšu rezultātiem plānojat pabeigt šo gadu?

Izskatās, ka arī šogad mums būs tāds saprātīgs pieaugums par dažiem procentiem. Mūsu nozarē pašlaik tas ir ļoti labs rādītājs.

Galvenokārt apgrozījums palielinās uz mūsu pakalpojumu lietojamības apjoma, uz datu lietojamības apjoma. Ir vairāk klientu, vairāk tiek pieslēgtas iekārtas.

Jums izdodas palielināt klientu skaitu, jo demogrāfijas tendences nav īpaši labas?

Mēs vairs nerunājam tikai par tiem klientiem, kuri ir fiziskas personas. Mēs šodien runājam arī par tehnoloģiskiem klientiem. Nu jau mūsu SIM kartes tiek izmantotas arī gandrīz 300 000 tehnoloģisku iekārtu. Arī tie ir mūsu klienti, varbūt nedaudz īpatnēji, bet tomēr. Arī tas ir attīstības virziens.

Tālāk, attīstoties viedajām tehnoloģijām, satiksmes vadības sistēmām, nemaz nerunājot par savienotajām automašīnām, klientu apjoms pieaugs vēl vairāk.

Pašlaik ir liela interese no pašvaldībām par viedo pilsētu tehnoloģijām?

Mums ir dažas interesantas iestrādnes tepat Rīgā. Vairāki krustojumi ir aprīkoti ar kamerām un citiem elementiem, vācot datus par to, kā labāk organizēt kustību. Tāpat ir uzsāktas sarunas ar Liepāju par transporta plūsmas organizāciju, par viedo tehnoloģiju izmantošanu tramvaju satiksmē. Tās ir iestrādnes. Iespējams, tas prasīs vairākus gadus, līdz mēs nonāksim līdz to realizācijai, bet, ja mēs to nedarīsim šodien, tad rīt to izdarīs kāds cits un bez mums.

Kuri no jūsu pakalpojumiem ir pieprasītākie un kur jūs redzat samazinājuma tendenci?

Viena lieta ir pakalpojumu lietojamība, otra – ienākumi. Neliels samazinājums visu laiku ir redzams balss sakaros. Tā ir vispārēja tendence. Tajā pašā laikā, lai cik interesanti tas arī nebūtu, nesamazinās īsziņu patēriņš. Protams, ļoti strauji turpina pieaugt datu apmaiņas apmēri. Gada laikā uz vienu lietotāju datu lietojamība ir pieaugusi par diviem gigabaitiem mēnesī. Ja aizpagājušajā gadā viens lietotājs mēnesī vidēji lietoja datus sešu gigabaitu apmērā, tad šogad jau ir vairāk nekā astoņi deviņi. Pēc OECD datiem, mēs arī esam otrajā vietā pēc mobilā interneta patēriņa.

Ar ko to skaidrot? Mūsu cilvēki ir ļoti aktīvi interneta izmantotāji vai sava loma ir tarifiem, kuri ir zemāki nekā daudzviet citur pasaulē?

Tarifi ir viens no galvenajiem skaidrojumiem. Mēs ļoti mērķtiecīgi gājām uz to, lai palielinātu datu lietojamību. Tas sākās jau ar internetu datorā par fiksētu summu un bez apjoma ierobežojumiem, ar tarifu plānu “Neatkarība”. Tie ir galvenie iemesli, kādēļ ir tik straujš pieaugums. Papildus tam ir “Atvērtais līgums”, kas dod iespēju par saprātīgu cenu izvēlēties vismodernākās viedierīces. Ja tā apnīk, tad pēc sešiem mēnešiem to var atdot atpakaļ un tā nonāk sekundārajā tirgū. Šādā veidā viedierīču izplatība Latvijā ir sasniegusi augstu līmeni, un mēs praktiski esam panākuši Ziemeļvalstis.

Protams, ir cilvēki, kuri nekad nelietos viedierīces, bet kopumā to lietojamība jau pārsniedz 70%. Turklāt vidēji uz vienu cilvēku pat ir vairāk nekā viena viedierīce.

Vai ir arī kādi potenciālie griesti datu lietošanas apmēram uz vienu iedzīvotāju?

Praktiski nav. It īpaši, ja mēs izvērsīsim viedās sistēmas pilsētu un valsts līmenī, tad datu aprite būs vēl lielāka. Tā, protams, nebūs attiecināma uz konkrētām fiziskajām personām, bet datu apjoms pieaugs būtiski.

Vai jūs varētu arī celt tarifus?

Šādu plānu mums pagaidām nav. Mēs vairāk domājam par to, kā komercializēt pakalpojumus, kuri pašlaik ir izstrādes stadijā. Protams, dažkārt daudziem šķiet, ka sakari un internets ir par brīvu. Tā gluži nav, un par šiem pakalpojumiem ir arī jāmaksā. Tas arī ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem saistībā ar 5G. Ja tehnoloģiski vairāk vai mazāk ir skaidrs, kā tas attīstīsies, tad no biznesa modeļa viedokļa pasaulē nevienam īstas skaidrības vēl nav.

Cik bieži cilvēki Latvijā maina savus mobilos telefonus?

Reāli telefona dzīves cikls ir nedaudz vairāk par diviem gadiem. Lielā slodze galvenokārt atstāj iespaidu uz akumulatora baterijām – tie ir vājākie ķēdes posmi, lai gan bateriju kapacitāte un kvalitāte visu laiku tiek uzlabota. Tādēļ divi trīs gadi parasti ir tas laiks, kad iekārtas tiek mainītas. Ir arī tādi, kuri maina ik pa pusgadam vai ik pa gadam.

Vienkāršākas iekārtas savukārt var ekspluatēt ilgāk.

Pēc kādiem kritērijiem parasti izvēlas jaunu telefonu – cenas, veiktspējas, citiem kritērijiem?

Cena neapšaubāmi ir viens no svarīgākajiem kritērijiem. Taču līdz ar “Atvērtā līguma” ieviešanu cena vairs nav tik būtiska, jo jautājums ir tikai par to, cik tu katru mēnesi maksā. Summas nav pārmērīgi lielas, un, ja cilvēkam ir normāli ienākumi, viņš šo naudas plūsmu kā pārāk lielu apgrūtinājumu neizjūt.

Otrs faktors, ko vērtē, ir funkcionalitāte. Ir arī piederība noteiktam “fanu pulciņam”. Ir cilvēki, kuri atzīst tikai “Android” operētājsistēmas, ir tādi, kuri tikai “iOS”. Kā zināms, nav divu vienādu cilvēku, un arī gaumes ir ļoti atšķirīgas.

Interesanti, ka jūs sakāt, ka nesamazinās īsziņu apjomi, lai gan bija prognozes, ka “WhatsApp” un līdzīgas ziņu apmaiņas vietnes tās izkonkurēs.

Gluži vienkārši daudziem šķiet, kādēļ veidot savienojumu caur “WhatsApp” lietotni, ja īsziņu var aizsūtīt uzreiz.

Tā paša iemesla dēļ Latvijā visai maz lieto “wi-fi”, lai gan pasaulē tas ir populārākais bezvadu sakaru veids. Mums vienkārši ir tik laba infrastruktūra un normāli tarifi, ka nav nekādas nepieciešamības meklēt kādu “wi-fi” punktu, tad mēģināt tam pieslēgties, meklēt paroles. Savukārt atvērtie jeb bezparoļu “wi-fi” punkti ir bīstami datu drošībai. Tieši tādēļ jau mums ir tik liela datu lietojamība mobilo sakaru tīklos.

Nesen apritēja gads, kopš spēkā ir Eiropas viesabonēšanas regula. Kādi secinājumi ir pēc pirmā gada? Piemēram, vai apstiprinās bažas, ka Latvijas salīdzinoši zemos tarifus izmantos arī nelietīgi tajās valstīs, kur tarifi ir augstāki?

Eksistē vairāki regulējuma veidi. Mūsu tarifi ir ekonomiski pamatoti un cena atbilst pakalpojumu struktūrai. Tiek piemērota godīgas lietošanas politika. Tas nozīmē, ka mēs pieņemam, ka cilvēks ārzemēs lietos datus tāpat kā mājās. Proti, nav tā, ka var aizbraukt uz ārzemēm un sākt lielos daudzumos lejuplādēt filmas. Jāsaka, ka vairums mūsu klientu tieši tā arī izturas un datus lieto tāpat, kā to ir darījuši mājās. Tādējādi mums atkal ir izdevies atrast tādu risinājumu, kurš ir labākais Eiropā, jo mūsu cilvēki var lietot pakalpojumus tāpat kā mājās. Cita lieta – tīkla kvalitāte ārzemēs reizēm mēdz būt patiesi katastrofāla.

Tad pēc pirmā gada negatīvas iezīmes jūs neredzat?

Nē. Tieši otrādi, mēs esam daudz pozitīvāk noskaņoti nekā pirms regulas ieviešanas. Arī daudzi ārzemnieki, kuri pie mums atbrauc, ir pārsteigti par sakaru kvalitāti.

Kāds ir pieprasījums pēc LMT viedtelevīzijas?

Viedtelevīzija vēl ir nelielā slīpēšanas stadijā. Vienlaikus mēs redzam nelielu klientu skaita pieaugumu. Turklāt bez aktīvas reklāmas. Ir jāatrisina vēl dažas problēmas, kuras ir saistītas ar to, ka mēs izmantojam globālus tehniskos risinājumus. Ja, piemēram, “Google” veic kādas izmaiņas, tad savus sadarbības partnerus par to ne vienmēr informē. Līdz ar to izmaiņas, kuras jāveic dekoderos, notiek ar zināmu laika nobīdi. Izskatās, ka tagad tehniskās problēmas būs atrisinātas, un uz rudens pusi mēs viedtelevīziju jau varēsim pārdot aktīvāk. Tehniskais risinājums ir ļoti labs. Arī saturu mums ir izdevies sakomplektēt labi. Ļoti spēcīgs medijs ir “LMT Straume”, kurš sākās kā nišas produkts, bet tagad jau ir ieņēmis stabilu vietu sabiedrisko mediju vidē.

Pateicoties “LMT Straumei”, mums ir bijusi iespēja pārraidīt virkni ļoti interesantu notikumu. Piemēram, Pasaules latviešu zinātnieku kongresam bija aptuveni 50 000 skatījumu – ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Tāpat Dziesmu un deju svētkiem “LMT Straumē” bija vairāk par pusmiljonu skatījumu. Turklāt tos skatījās 61 valstī, kas bija trīs reizes vairāk nekā skatījumi no ārvalstīm Latvijas Televīzijas interneta vietnē. Tas nozīmē, ka “LMT Straume” ir populāra ne tikai Latvijā.

Vienlaikus jūs atšķiraties ar to, ka LMT viedtelevīzijā nav milzīgi liels kanālu skaits. Pēc kāda principa jūs kanālus izvēlaties?

Viens kritērijs ir kvalitatīvi kanāli, otra lieta – ko tu vari dabūt, jo gadās arī tā, ka izvēlēto kanālu tu nemaz nevari iegūt. Piemēram, nesen “Viasat” visiem Latvijas operatoriem anulēja pieeju golfa sporta kanālam “Viasat Golf”, jo viņiem tas neesot rentabli. Līdz ar to, lai ko mēs arī negribētu, mēs ne visu varam dabūt.

Mūsu princips, veidojot viedtelevīziju, bija to veidot kā aplikāciju viedtālrunim. Līdz ar to mūsu uzdevums nav, piemēram, kā kabeļoperatoriem piedāvāt neskaitāmu TV kanālu skaitu, tos apvienojot pakās pašiem pēc saviem principiem. Jāsaka, ka kopumā TV industrija ir diezgan konservatīva un par satura tiesībām joprojām vadās pēc pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados pieņemtās Bernes konvencijas. Arī šī joma pakāpeniski tiek lauzta, bet tas notiek lēni.

Vai plānojat kādus papildinājumus?

Šis darbs notiek nepārtraukti. Mēs sekojam līdzi klientu paradumiem, aptaujām, un, balstoties uz tirgus pētījumiem, notiek nepārtraukta pilnveide.

Jūsu galvenie konkurenti joprojām ir “Tele2” un “Bite”. Vai tomēr līdz ar tehnoloģiju attīstību nu jau konkurences lauks ir daudz plašāks?

Tā ir visa IKT nozare. Mobilo sakaru jomā tie, protams, ir mūsu galvenie konkurenti.

Tirgus pašlaik ir nobriedis, un es pat teiktu, ka pieaudzis. Ja pirms gadiem 15 tirgū savstarpējās cīņās vēl bija vērojami tādi pusaudžu cienīgi gājieni, tad šobrīd tirgū ir četri pieauguši dalībnieki – trīs mobilo sakaru operatori un “Lattelecom”, kuri piedalās sacensībā, ievērojot noteikumus un džentlmeņu uzvedības normas. Tas ir normāls pieaugušu cilvēku bizness.

Konkurence joprojām ir asa vai “pīrāgs” jau aptuveni ir sadalīts?

“Pīrāgs” līdz galam nebūs sadalīts nekad. Ja tā notiks, tad neglābjami sāksies lejupslīde. Tādēļ katrs no operatoriem meklē kādu jaunu nišu, kādu inovāciju, kā atšķirties. Ja sākotnēji galvenais arguments bija zemākā cena, tad šobrīd galvenais uzsvars ir uz atšķirīgu pieeju pakalpojumiem. Arī tas liecina par zināmu brieduma pakāpi.

Ar kādiem izaicinājumiem nākotnē būs jāsaskaras nozarei kopumā?

Galvenais virziens ir tehnoloģiju industrializācija jeb ieviešana ražošanas un pakalpojumu nozarēs. Šeit darba lauks ir ļoti plašs, tādēļ vietas pietiks gan esošajiem mobilo sakaro operatoriem, gan citiem, kuri gribēs piedalīties.

Rudenī būs Saeimas vēlēšanas un pēc tam taps jauna valdība. Kuriem jautājumiem jūs kā uzņēmēji vēlaties beidzot redzēt risinājumus, kurus varbūt atstāt, kā ir, un nemēģināt ķerties pie kārtējām izmaiņām?

Pats būtiskākais ir nepadarīt lietas sliktākas, nekā tās ir. Sabiedrība lielā mērā ir pašregulējoša, un normatīvajai videi nav jābūt pārāk aizliedzošai. Tas attiecas uz to pašu digitālo ekonomiku un digitālo valsts pārvaldi, jo ir virkne procesu, kurus var padarīt daudz vienkāršākus no administratīvā sloga viedokļa. Taču tur ir divas puses – ir jābūt tehnoloģijai un jābūt cilvēkiem, kuri ar šo tehnoloģiju māk strādāt. Citādi nekas neiznāks.

Patiesībā pēdējā Saeimas ciklā es šo attīstību vērtētu kā pozitīvu. No valdības puses ir pilnīgs atbalsts dažādiem procesiem, kuri ir saistīti ar inovācijām, ar eksporta veicināšanu, un tas ir pozitīvi, jo Latvijas tirgus ir tik liels, cik ir. Mums ir jāskatās ārpusē, jo mums ir lietas, kuras mēs varam pārdot.

Varbūt vajadzētu vairāk pievērst uzmanību tam, lai nebūtu sīkas “šmuces”, no kurām pēc tam var uzpūst milzīgus ziloņus. Tas rada nepatīkamu fonu, jo mēs zinām, ka tik slikti jau nemaz nav.

Jūs par bankām?

Ne tikai par bankām. Ir ļoti daudz un dažādi veidi, kā uzpūst burbuļus. Tostarp, piemēram, arī par Valsts prezidenta runu Dziesmu svētkos. Es varu apliecināt, ka, uzstājoties šādos lielos laukumos, runātājs dzird pats savu balsi ar diezgan lielu laika nobīdi, un, ja tu neesi speciāli trenējies, tas ir ārkārtīgi apgrūtinoši. Tas var paralizēt cilvēka spēju runāt. Tāpat ir daudz viltus ziņu, kuras parādās, tad visi tās “šēro” un “laiko”, bet beigās izrādās, ka tas nekas nav.

Katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā ir pelnījusi. Nav ko cerēt, ka deputāti un ministri parādīsies no kaut kurienes. Viņi ir tepat, un kādi nu mēs esam, tādi esam.