“Lux Express”: Vislielākais mūsu konkurents ir automašīnas

0
"Lux Express Latvia" valdes loceklis Krišjānis Reķis.

Starptautiskais autopārvadātājs “Lux Express” šogad deviņos mēnešos Latvijas tirgū pārvadājis 122 580 pasažierus jeb par 12% vairāk nekā pērn šajā periodā. Kaut gan pasažieru skaits aug, joprojām ir arī lielas attīstības iespējas un par lielākajiem konkurentiem “Lux Express Latvia” valdes loceklis Krišjānis Reķis intervijā aģentūrai LETA sauc nevis citus pārvadātājus, bet gan privātās automašīnas. Tajā pašā laikā “Lux Express” joprojām nav gatavs iesaistīties esošajā Latvijas iekšzemes pārvadājumu izsoļu sistēmā un iestājas par lielo autobusu līniju nodošanu brīvā tirgū.

Kāda ir bijusi šī vasara? Vai tā ceļotāju kategorija, kura izmanto satiksmes autobusus atvaļinājumu laikā, pieaug?

Noteikti. Ja mēs skatāmies uz pasažieru skaitu, salīdzinot ar 2017.gadu, tad pieaugums ir jūtams. Maijā un jūnijā pasažieru skaita pieaugums bija aptuveni tāds pats kā pērn, bet jūlijā un augustā mēs redzējām lielāku pasažieru skaita kāpumu. Parasti biznesa ceļotāju skaits samazinās maijā jūnijā, taču vasarā šo daļu aizpilda ceļotāji, un mēs gadu no gada redzam pieaugumu. Liela interese ir par Tallinu un Pērnavu, kur ir SPA viesnīcas. Tāpat daudz cilvēku dodas uz Tartu, kur arī ir interesanti piedāvājumi, sākot no AHHAA centra un beidzot ar pilsētas ekskursijām. Liels prieks ir par to, ka izaugsme ir arī virzienā uz Viļņu, bet tur mēs joprojām vēl redzam lielu potenciālu.

Vai ir redzami arī ārzemnieki, kuri šādā veidā ceļo cauri Baltijas valstīm?

Jā. Vispopulārākais maršruts ir no Viļņas lidostas. Mēs redzam pat grupas, kuras kādu laiku pavada Viļņā, tad ar autobusu aizbrauc uz Rīgu, paviesojas šeit un tālāk brauc uz Tallinu vai Pērnavu. Diezgan daudzi tūristi dodas arī uz Sanktpēterburgu. Turklāt šajā maršrutā vairāk parādās ceļotāji no Āzijas un viņi nebrauc pa vienam vai diviem, bet jau grupās.

Kuri vasarā ir populārākie galamērķi?

Tieši Latvijas ceļotājiem populārākie galamērķi ir Tallina – pieaugums ir par 23%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Otrajā vietā ir Viļņa, kur pieaugums ir par 21%, bet trešajā vietā ir Sanktpēterburga. Tāpat liels pieaugums – par 58% – ir maršrutā uz Minsku.

Vai jūs paredzat, ka ceļotāju skaits varētu turpināt palielināties, vai tomēr, augot ekonomikai, vairāk atkal izvēlēsies braucienus privātās automašīnās?

Ja mēs runājam tieši par ceļošanu atvaļinājumu laikā, tad daudz ir atkarīgs no tā, kurš dodas atvaļinājumā un kāds ir ceļojuma mērķis. Ja tā ir ģimene ar bērniem un viņu mērķis ir nevis aizbraukt uz Viļņu, bet apceļot Lietuvu, tad izvēle noteikti būs mašīna. Bet, ja galamērķis ir pilsēta – Viļņa, Tallina vai Pērnava -, tad nav jēgas izmantot mašīnu. Mūsu pilsētas tomēr nav Ņujorka un tajās attālumi starp interesantākajiem objektiem ir viegli izstaigājami ar kājām, un arī taksometra pakalpojumi ir pieejami par saprātīgām cenām. Šādos gadījumos nav jēgas izmantot savas automašīnas resursus, uztraukties par orientēšanos un auto novietošanu svešā pilsētā. Turklāt cilvēks pie stūres strādā un ne līdz galam var atslēgties.

Cilvēku apjoms, kurš joprojām izmanto automašīnas, it īpaši Lietuvā, vēl ir liels, un tādēļ mēs redzam lielu attīstības potenciālu.

Daudzās valstīs ir redzēts, ka autobusu operatori tūrisma sezonas laikā ievieš arī mazākas ietilpības autobusu reisus uz tūristiem interesantām vietām, uz kurām lielos autobusus regulārajos reisos neatmaksājas nodarbināt. Latvijā šāda vieta varētu būt, piemēram, Jūrmala. Vai “Lux Express” domā par kaut ko tādu?

Ja runājam par Latviju, tad te uzreiz ir jautājumi par licencēm, un arī sezonāli izveidot jaunu maršrutu nav nemaz tik viegli. Tas vairāk vai mazāk jau ir saistīts ar Latvijā pastāvošo sistēmu. Tādēļ šeit tuvākajā laikā es tādu iespēju neredzu. Taču, ja runājam par šādiem vasarā populāriem galamērķiem, tad, piemēram, Igaunijā uz Sāremā salas pilsētu Kurasāri iet autobuss un uz to, pārsēžoties Pērnavā, mierīgi var aizbraukt arī no Rīgas, neizmantojot personīgo automašīnu.

Cik pašlaik vidēji pasažieru pārvadājat kopumā, ne tikai vasarā?

2018. gadā “Lux Express” līdz septembra beigām kopumā pārvadājuši 2 117 568 pasažierus. Vidēji mēnesī tika pārvadāti 235 285,33 ceļotāji. Savukārt vērtējot tikai Latvijas tirgu – “Lux Express” šajā gadā pašlaik pārvadājis 122 580 pasažierus, kas ir vidēji 13 620 braucēji mēnesī.

Pieaugums ir redzams?

Ja mēs runājam par grupu kopumā, tad jā. Ir gan arī līnijas, kur mēs neredzam izmaiņas vai nelielu samazinājumu. Tādēļ arī esam veikuši izmaiņas. Piemēram, tagad dienā ir par vienu reisu mazāk uz Varšavu – dienā ir trīs reisi iepriekšējo četru vietā. Tur bija jūtama konkurence ar lētajām aviolīnijām, kur dažkārt, laicīgi pērkot biļeti, cena pat varēja būt lētāka nekā autobusos. Tāpat garajos maršrutos vienmēr ir jautājums par ceļā pavadīto laiku. Šajos maršrutos vairāk brauc cilvēki, kuriem nepatīk lidot vai kuri labprāt grib ceļot, redzot ainavas. Bet kopējais ceļotāju skaits šajos maršrutos ir samazinājies. Pēc izmaiņām, domāju, ka ceļotāju skaits šajās līnijās stabilizēsies.

Ja runājam tieši par Latvijas pasažieriem, kuras ir pieprasītākās līnijas un kurās neiet tik labi, kā gribētos?

No Latvijas stabila pasažieru plūsma ir uz Tallinu, Viļņu, Sanktpēterburgu, Minsku un Maskavu. Mazāk brauc uz Varšavu. Vispieprasītākā ir līnija uz Tallinu, bet otro vietu dala Viļņa un Sanktpēterburga.

Vai redzat potenciālu jauniem maršrutiem?

Mēs turam acis vaļā. Noteikti ir iespējas vēl kādiem maršrutiem no Rīgas, bet pamatā mēs tomēr strādājam pie esošā tirgus un maršrutiem. Piemēram, šogad mēs palielinājām kapacitāti Viļņas līnijā, kur mēs redzam labu attīstības potenciālu.

Tomēr tālajos maršrutos, piemēram, uz Maskavu vai to pašu Varšavu, avioreisi ļauj būtiski ietaupīt laiku. Jūs vienalga redzat perspektīvu arī šīm līnijām?

Jā. Es tagad vairāk runāšu par Sanktpēterburgu un Maskavu. Visbiežākais iemesls, kādēļ izvēlas autobusus, ir tas, ka cilvēkiem nepatīk lidot. Otrs iemesls ir cenas, jo šajā virzienā daudz lētāk iznāk brauciens ar autobusu. Trešais iemesls ir saistīts ar bagāžu. Arī mums ir noteikums, ka lielā čemodāna svaram nevajadzētu pārsniegt 30 kilogramus. Taču daudzi nāk ar diviem vai pat trīs čemodāniem, jo, ja autobusā vieta atļauj, un lielākoties tas tieši tā arī ir, mēs tos varam ievietot un par to nav nekādas papildu maksas. Turklāt populārākie ir nakts reisi, un, ja ceļotājs brauc turp un atpakaļ, tad tas ļauj ietaupīt naudu par divām naktīm viesnīcā.

Cik liela ir jūsu pasažieru interese par Rīgas lidostu?

Par to liela interese ir gan no Tallinas, gan Sanktpēterburgas, jo no Rīgas ir vairāk lidojumu un labākas cenas nekā Tallinas lidostā. Vienlaikus no Rīgas daudzi brauc uz Viļņas lidostu, jo tur spēcīgas pozīcijas savukārt ir zemo cenu aviokompānijai “Ryanair”.

Igaunijā tomēr bija mēģinājums reanimēt nacionālo aviosabiedrību, izveidojot “Nordica”. Vai jūtat, ka Igaunijas pasažieru skaits uz Rīgas lidostu tādēļ samazinās?

Nē. Igaunijas pasažieru skaits aug un aug stabili.

Latvija joprojām ir vienīgā valsts “Lux Express” tīklā, kur iekāpt un izkāpt var tikai vienā pilsētā – Rīgā. Vai nesaskatiet tomēr iespējas kaut ko mainīt?

Mēs saskatām iespēju attīstīt idejas. Diemžēl jaunu pieturu izveide nav tik vienkārša, kā varētu šķist. Ir jāiegūst gan attiecīgo pašvaldību piekrišana, gan jāgūst piekrišana izmaiņām licencē. Nu, piemēram, pa ceļam Sanktpēterburgas reisam jau ir pieturvieta Valmierā. Bet pa ceļam uz Viļņu ir iespējama pietura Bauskā. Tallinas virzienā var domāt par Salacgrīvu un Ainažiem. Mēs par to domājam, bet ir jāatzīst, ka arī pieprasījums no klientiem par iespēju iekāpt citās pilsētās ir tuvu nullei. Te ir arī jautājums par to, kā Latvijā attīstīt ne tikai Rīgu, bet arī citas pilsētas, lai tur arī būtu vairāk iedzīvotāju ar vēlmi ceļot.

Kas pašlaik ir jūsu lielākie konkurenti – citu autobusu pārvadātāji, aviokompānijas?

Mūsu mērķis nav konkurēt ar aviokompānijām tālākos maršrutos. Savukārt Baltijas valstīs mēs esam ļoti laba alternatīva lidojumiem.

Tomēr vislielākais mūsu konkurents ir automašīnas. Mēs joprojām redzam situācijas, kad vidējais braucēju skaits automašīnā ir viens vai divi. Tas nozīmē, ja, piemēram, Latvijas un Lietuvas robežu dienas laikā šķērso 700 mašīnas, tad tie ir knapi 800 cilvēki. Līdz ar to efektivitāte ir maza, un mums par to ir jāturpina runāt.

Tomēr jūs neesat vienīgā autobusu kompānija, kura piedāvā braucienus pa Baltiju un arī uz tālākiem galamērķiem. Kā ir ar konkurenci? Visiem ir vieta tirgū?

Baltijas starptautisko pārvadājumu tirgū ir divi lieli spēlētāji – “Lux Express” un “Ecolines”. Tad ir vēl “Eurolines”, kuriem ir garāki maršruti uz Vāciju un vēl tālāk. Lietuvā ir “Toks” un “Kautra”, bet viņiem starptautisko pārvadājumu un pasažieru skaits ir mazs.

Tirgū vēl ir plašas iespējas. Es jau minēju, ka ļoti daudzi brauc ar personīgajām automašīnām un, iespējams, ieradumu vai stereotipu dēļ pat nav pamēģinājuši autobusus. Mēs par darbības rezultātiem nevaram sūdzēties, mums ir pieaugums. Bet mēs gribam aizsniegt arvien vairāk cilvēku. Mēs neesam tikai pārvadātājs, bet arī servisa kompānija, un mums ir svarīgi, kā cilvēki pavada laiku ceļā.

Pamazām uz priekšu virzās arī dzelzceļa “Rail Baltica” projekts. Kā tas varētu ietekmēt autobusu pārvadājumus Baltijā?

Mēs tam sekojam līdzi, bet nedomājam par to arī ļoti saspringt. Personīgi es īsti neticu, ka viss notiks paredzētajos termiņos. Es domāju, ka “Rail Baltica”, pirmkārt, piesaistīs tos pasažierus, kuri Baltijā pārvietojas ar lidmašīnām. Tomēr es neticu, ka “Rail Baltica” spēs konkurēt ar autobusiem reisu biežuma ziņā. No Rīgas praktiski katru stundu vai nu uz Viļņu, vai Tallinu dodas “Lux Express” autobuss. Vilcienam šādas regularitātes nebūs. Jautājums ir arī par izmaksām un attiecīgi biļešu cenām. Tie noteikti nebūs pieci eiro, kas ir zemākā cena braucienam no Rīgas uz Tallinu ar autobusu.

Iepriekš izrādījāt interesi arī par iespēju nodrošināt noteiktus iekšējos reisus Latvijā, bet beigās konkursā par pārvadājumu lotēm nepieteicāties. Vai esat mainījuši viedokli par iespējām veikt iekšzemes reisus?

Es uz šo jautājumu skatos ļoti personīgi un man nav izprotams, kādēļ joprojām neviens neieklausās un pat necenšas izprast, ka sistēma var būt arī citādāka. Mums noteikti ir interese par Latvijas iekšējo tirgu. Taču mums joprojām ir arī nostāja, ka tādos iepirkumos, kādi ir pašlaik, mēs piedalīties nevēlamies. Mēs arī ticam, ka sistēmu joprojām var izveidot labāku. Mēs daudz runājam par to, ka mēs Baltijā viens no otra mācāmies un pārņemam labāko pieredzi. Tad kādēļ mēs nemācāmies no lietām, kuras citur ļoti labi strādā? Mēs taču neesam pilnīgi atšķirīgas valstis, pretējos Eiropas galos ar atšķirīgu kultūru.

Igaunijā brīvajam tirgum ir atvērti lielākie un pieprasītākie maršruti. Tur ir ne tikai uzstādījums, ka cilvēki ir jānogādā no punkta A uz punktu B, bet arī tas, ka cilvēkiem ir jāsaņem pienācīgs serviss, lai viņi būtu motivēti izmantot autobusus privāto automašīnu vietā, ka cilvēkiem ir jābūt izvēlei starp dažādiem produktiem. Latvijā cilvēkiem nekādas izvēles nav – kāds autobuss noteiktā maršrutā brauc, tāds brauc. Izvēle nozīmē, ka es varu izvēlēties samaksāt par biļeti mazāk, bet tad man ir arī zemāks servisa līmenis. Vai arī es izvēlos par biļeti samaksāt vienu eiro vairāk, bet tad es braucu ar autobusu, kurā tualete ne tikai ir, bet tā ir arī atvērta. Tādēļ mums joprojām interese ir, bet mēs ļoti ceram, ka Latvijas puse uzklausīs Igaunijas pieredzi.

Mēs taču redzam, ka finansējuma pasažieru pārvadājumiem Latvijā trūkst arvien vairāk un vairāk. Objektīvs faktors ir saistīts ar to, ka cilvēku Latvijā kļūst mazāk. Bet jautājums ir arī par to, vai nav tomēr labāk jāsakārto pārvadājumu joma? Vai valsts tam skatās līdzi jeb tikai piešķir papildu finansējumu? Protams, ka pārvadājumi ir jānodrošina arī starp nelielām apdzīvotām vietām. Bet, ja vidējais pasažieru skaits ir četri, vai tiešām tur ir “jādzen” piecdesmitvietīgs autobuss? Vai tiešām nevar izdomāt kaut ko citādāk?

Mazajiem pārvadātājiem pašlaik jau arī nav iespējas tikt iekšā šajos iepirkumos un viņi pārsvarā nodarbojas ar skolēnu pārvadāšanu. Taču, ja lielajiem pārvadātājiem ļautu apkalpot lielās līnijas, tad mazie pārvadātāji savukārt tiktu iekšā mazo līniju tirgū.

Man ir sajūta, ka mēs neskatāmies, kas varētu būt citādāk, bet tikai sakām – nē, tas sabojās visu tirgu, nē, tas samazinās pieprasījumu, nē, kurš gan gribēs apkalpot mazās līnijas! Bet tad piesaistām finansējumu mazajām līnijām. Kādēļ dotācijas tiek arī lielajām līnijām?

Tagad situācija ir tāda, ka finansējums ir visai lotei, kur lielās līnijas nes peļņu, mazās – zaudējumus, tad vēl ir šī papildu dotācija, un tad beigās visi ir laimīgi, ka viss ir beidzies “pa nullēm”. Nu kura kompānija ilgstoši ir gatava strādāt “pa nullēm”, lai tikai izdzīvotu kārtējo gadu? Tā taču nevar būt.

Kad sāksies sarunas par pārvadājumu tiesību izsolēm nākamajam periodam, redzat jēgu atkal iesaistīties diskusijās par sistēmas maiņu?

Jā. Mēs vēlamies diskutēt un mēs vēlamies saprast. Mūsu mērķis ir klientu labklājība un serviss. Pašlaik mēs strādājam starptautisko pārvadājumu tirgū, bet es neredzu iemeslu, kādēļ to nenodrošināt arī vietējā tirgū. Igaunijā vietējos reisos brauc tieši tie paši autobusi, kuri starptautiskajos reisos. Piemēram, autobuss ar atsevišķu biznesa klasi brauc no Rīgas uz Tallinu un no Rīgas uz Viļņu, bet tieši tāds pats autobuss brauc no Tallinas uz Tartu. Kādēļ, lai tāds nevarētu braukt arī no Rīgas uz Liepāju vai Ventspili?

Vai plānojat mainīt biļešu cenas?

Mums ir dinamiska cenu politika. Laicīgi pērkot – mēnesi vai trīs nedēļas uz priekšu -, biļetes ir lētākas. Mēs skatāmies, kādas ir izmaksas, degvielas cenas, bet mēs noteikti neplānojam tā klusiņām biļešu cenas celt. Salīdzinot ar pagājušo gadu, biļešu cenās izmaiņu nav. Mēs ļoti domājam, kā efektīvi izmantot savus autobusus, savus resursus.

Cik procentu no jūsu biļetēm pašlaik iegādājas internetā?

Latvijā tie ir 65-70%. Pārējās biļetes dalās starp mūsu pārdošanas ofisiem un izplatīšanas aģentiem. Uz vietas biļetes parasti pērk vai nu pēdējā brīdī, vai vecāka gadagājuma cilvēki.

Pēc terorisma draudu pieauguma Eiropā arvien vairāk tiek diskutēts par to, ka ļoti atšķiras drošības līmeņi lidostās un dzelzceļa stacijās, autoostās. Kā jūs skatāties uz iespēju, ja autoostās tiek ieviestas daudz augstākas drošības prasības?

Pēdējos gados Rīgas autoosta pie drošības un apsardzes jautājumiem ir ļoti strādājusi un situācija ir uzlabojusies. Vai vajadzētu darīt ko vairāk? Noteikti ir jomas, kurās drošību varētu palielināt vēl vairāk. Tomēr nedomāju, ka tam vajadzētu būt tik strikti kā lidostās. Autoostās un dzelzceļa stacijās tomēr dominē iekšzemes reisi, un būtu visai dīvaini, ja tur veiktu tādas pašas pārbaudes kā lidostās. Tomēr par tādām lietām kā novērošanas sistēmas un bagāžas skeneri nākotnē būs jādomā.

Kravu pārvadātāji ceļ trauksmi, ka viņiem trūkst šoferu. Kā ir jums?

Mums, paldies Dievam, šoferu netrūkst. Mums ir stabils kolektīvs, un ir šoferi, kuri mūsu kompānijā strādā pat ilgāk nekā 20 gadus. Kas attiecas uz jaunu šoferu piesaistīšanu, tad nav tā, ka pieteiktos tūkstošiem, bet joprojām ir no kā izvēlēties. Taču jautājums ir, kas notiks pēc vairākiem gadiem. Pasažieru autobusa šoferiem ir nepieciešama papildu kategorija, un tās ir papildu izmaksas, papildu mācības. Tieši tādēļ daudzi no jaunajiem šoferiem ir minējuši, ka viņi izvēlas palikt pie kravas automašīnu vadīšanas. Turklāt autobusa vadītājs nav tikai šoferis. Papildus tam viņš ir arī klientu apkalpotājs. Tādēļ nepietiek ar to, ka cilvēks ir labs šoferis. Viņam ir jāgrib un jāmāk komunicēt arī ar cilvēkiem. Daudzi jaunie baidās arī no tā, ka katrā reisā ir jāuzņemas atbildība par 50 cilvēkiem.

Tādēļ zināmas bažas ir par to laiku, kad notiks paaudžu nomaiņa.

Kā jūs skatāties uz jaunajām tendencēm, sākot no elektroautobusiem un beidzot ar autonomajām vadības sistēmām?

Tās noteikti ienāks, bet tam vēl ir nepieciešams laiks.

Ar kādiem finanšu rezultātiem domājat noslēgt gadu?

Peļņa būs. Tomēr mēs visu laiku investējam, tādēļ mūsu bizness nav tik ļoti tendēts uz peļņas gūšanu kā tādu, bet, lai nodrošinātu pastāvīgu attīstības un inovāciju iespēju. Kopumā šis ir labs gads, un mēs redzam labas tendences izmaksu efektivizācijas ziņā.

 

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here