Makrona “baltais zirgs” ir paklupis

0
Protesters wearing yellow vests (gilets jaunes) wave flares and French flags near the Arc de Triomphe during a demonstration over high fuel prices on the Champs Elysee in Paris, France, 01 December 2018. The so-called 'gilets jaunes' (yellow vests) are a protest movement, which reportedly has no political affiliation, is protesting across the nation over high fuel prices. EPA/YOAN VALAT

Francijas prezidents Emanuels Makrons, kas pēc uzvaras vēlēšanās, kurās viņš sakāva galēji labējos, daudzviet Eiropā tika sveikts kā varonis, kas spēšot pieveikt tā dēvētos populistus visā kontinentā, tagad jau zaudējis lielu daļu no savas starptautiskās reputācijas spozmes, ko īpaši iedragājusi nespēja savaldīt “Dzelteno vestu” kustību.

“Pēc “Breksita” referenduma un Donalda Trampa ievēlēšanas 2016.gadā viņa (Makrona) ievēlēšanu 2017.gadā viņa Eiropas kaimiņi sveica kā Eiropas cerību zīmi,” sarunā ar aģentūru AFP atzīst Briseles Brīvās universitātes politiskās saziņas profesors Nikolā Bežērs. Laikā, kad Eiropas Savienībā (ES) pieņemas spēkā pretrunas un šķelšanās, raugoties no Berlīnes vai Briseles, Makronā tika saskatīts “valnis pret populismu” un apņēmīgs dziļākas Eiropas integrācijas aizstāvis, piebilst Bežērs. Taču šokējošās grautiņu ainas pagājušajā nedēļā Parīzes ielās, kas piespieda Elizejas pils saimnieku atmest iecerēto degvielas akcīzes nodokļa celšanu, izsaukušas šaubas par Makrona spējām Francijā īstenot nozīmīgas reformas, nemaz nerunājot par viņa solītajām ambiciozajām ES reformām.

Makrona akciju kritumu spilgti ilustrē divi neseni Elizejas lauku “momentuzņēmumi”. 11.novembrī aptuveni 70 valstu līderi, tostarp ASV prezidents Tramps, pulcējās pie Triumfa arkas, lai piedalītos ceremonijā par godu simtgadei kopš Pirmā pasaules kara beigām. Namatēvs Makrons pēc svinībām plaši tika cildināts par viņa valstsvīra stāju, tostarp arī par neļaušanos tikt iesaistīts vārdu karā ar Trampu, kurš vēlāk tviterī Francijas prezidentam uzbruka par nacionālistu nievāšanu. Taču trīs nedēļas vēlāk pasaule satriekta vēroja, kā vandāļi uzbrūk Triumfa arkai, noklājot to ar grafiti, kas saturēja pret Makronu vērstus saukļus, un dauzot tajā esošās skulptūras. “Kontrasts starp abām ainām ir uzkrītošs,” norāda Bežērs.

Haosa skati Francijā īpaši satriekuši Makrona partnerus ES. “Viņa Eiropas kaimiņiem Makrons patika, pateicoties viņa nelokāmajai pieejai valstij, kura sen tiek uzskatīta par nespējīgu sevi reformēt,” AFP atzīst Lēvenas Katoļu universitātes politikas zinātnes profesors Vensāns Laborderī.

Neskatoties uz atteikšanos no degvielas akcīzes celšanas, Francijas valdība uzstāj, ka tā reformas turpinās un apņēmusies samazināt budžeta deficītu. Taču protestētāji turpina bloķēt skolas un iepirkšanās centrus, kamēr radikāļi gatavojas jau trešo sestdienu pēc kārtas sarīkot Parīzē vērienīgus grautiņus. Tas izsaucis Eiropas tradicionālajās partijās bažas, ka tikai pusgadu pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām tiks uzjundīts jauns populisma vilnis. “Ja Makrons nerīkosies (..), tas beigsies ar masīvu nacionālistu uzvaru gaidāmajās Eiropas vēlēšanās,” savā otrdienas ievadrakstā brīdina spāņu laikraksts “El Pais”. “Francija to nevar atļauties. Arī Eiropa ne.”

Savas karjeras noslēguma fāzē ieejot Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura pēc vairākām konservatīvo neveiksmēm vēlēšanās jau atstājusi ilgus gadus ieņemto kristīgo demokrātu (CDU) priekšsēža krēslu, tika lolotas cerības, ka mēreno līdera lomu pirms maijā paredzētajām EP vēlēšanām uzņemsies Makrons. “Ja situācija Francijā turpināsies pasliktināties, (..) Makrons vairs nespēs uzņemties šo lomu,” atzīst Laborderī.

Arī laikraksta “The Washington Post” ārpolitikas komentētājs Išaans Tharors norāda, ka nekārtības Parīzē iedragājušas Makrona reputāciju kā vienam no nedaudzajiem politiķiem starptautiskajā arēnā, kas būtu spējīgs stāties pretī populisma vilnim. “Makrons vēlas sevi pasaulei pasniegt kā pieklājīgu centristu, kas var noturēt fronti pret margināļu dusmām. Taču paša mājās viņš ir politiķis ielenkumā, kuru var pievārēt pieaugošais dumpis,” raksta Tharors.

Tikmēr starp tiem, kas, šķiet, Makrona nedienas uztver ar gandarījumu, ir arī Tramps. Elizejas pils otrdienas lēmumu atteikties no degvielas akcīzes celšanas, kas bija iecerēta kā viens no pasākumiem cīņā ar globālo sasilšanu, Baltā nama saimnieks sveica kā apliecinājumu paša lēmuma pareizībai izstāties no Parīzes klimata vienošanās, kas, viņaprāt, uzkrautu ASV pārāk smagu finansiālo nastu. “Esmu priecīgs, ka mans draugs Emanuels Makrons un protestētāji Parīzē vienojušies par secinājumu, pie kura es nonācu jau pirms diviem gadiem,” tviterī paziņoja Tramps.

Makrona neveiksmes, šķiet, prieku sagādā arī viņa galvenajam Eiropas mēroga sāncensim Itālijas iekšlietu ministram Mateo Salvīni, kurš pārstāv pret imigrāciju noskaņoto labējo partiju “Līga”. “Makrons Eiropai vairs nav problēma,” pirmdien paziņoja Salvīni.

Taču Makrona prezidentūras spozme sāka bālēt jau vairākus mēnešus, pirms Parīzes ielas pārņēma “dzelteno vestu” radītais haoss. Tie paši Rietumu mediji, kas vēl nesen bija dziedājuši viņam slavas dziesmas, sāka izrādīt satraukumu par stagnējošo Francijas ekonomikas izaugsmi, par Elizejas pils darba tirgus reformu pirmās kārtas ierobežoto ietekmi uz Eiropas otro lielāko tautsaimniecību un par nespēju gūt virsroku pār Trampu nedz tirdzniecības, nedz klimata izmaiņu nedz Irānas kodolvienošanās jautājumos.

Komentējot izmaiņas attieksmē pret vēl neseno Eiropas “plakātu zēnu”, spāņu laikraksts “La Vanguardia” atzīst: “Makronam tas ir smags trieciens. Viņa tēls nekad vairs nebūs iepriekšējais.”

(Avots: AFP.)

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here