Mākslas muzejā “Rīgas birža” aplūkojama mākslinieka un bijušā rīdzinieka Borisa Lurjes izstāde

0

Mākslas muzejā “Rīgas birža” no šodienas līdz 10.martam pirmo reizi Baltijas reģionā tiks eksponēta kustības “NO!art” mākslinieka un bijušā rīdzinieka Borisa Lurjes izstāde, kas tapusi sadarbībā ar Lurjes Mākslas fondu Ņujorkā, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāju pārstāve Inga Vasiļjeva.

Mākslas zinātnieces un kuratores Ivonnas Veihertes veidotajā izstādē būs aplūkojami Lurjes, viņa domubiedru Sema Gudmena, Stenlija Fišera un daudzu citu mākslinieku darbi. Kopīgo  “NO!art” aktivitāšu laikā no 1959. līdz 1964.gadam ar to bija saistīti arī tādi vēlāk slaveni mākslinieki kā Elans Keprovs (1927-2006), Jajoi Kusama (1929), Žans Žaks Lebels (1936), Mišela Stjuarte (1938), Erro (1932), Volfs Fostels (1932-1998) u.c.

Lurje kopā ar Gudmenu un Fišeru alternatīvajā “March” galerijā Ņujorkā rīkoja politiski un sociāli asas izstādes, kuru nosaukumi līdzinās manifestiem un pieprasa iesaistīties: “Vulgārā izstāde” (“Vulgar Show”), “Līdzdalības izstāde” (“Involvement Show”), “Nolemtība” (“Doom Show”). 1963.gadā Lurje kopā ar Ģertrūdi Stainu izveidoja jaunu izstāžu vietu – “Gallery: Gertrude Stein”, kur turpināja sadarbību ar “NO!art” māksliniekiem.

“Izstāde “Boriss Lurje un NO!art” turpina vienu no Mākslas muzejam “Rīgas birža” tik svarīgajiem virzieniem – iepazīstināt skatītājus ar 20.gadsimta mākslas vēsturei, šajā gadījumā – ar tik spilgtu un neparastu kontrkultūras parādību kā “NO!art” kustība. Sociāli un politiski aktīvie sava ceļa gājēji, kā Lurje, Gudmens, Fišers, Ņujorkas kultūras dzīvē tiek atpazīti kā nepiekāpīgie opozicionāri, kuriem “NO!art” gars un 1960.gadu sākuma izstādes ir kļuvušas par impulsiem radošiem meklējumiem mūža garumā,” pauda mākslas muzeja vadītāja Daiga Upeniece.

Izstādes radošajā komandā kopā ar kuratori Veiherti strādā dizaina autore Anna Heinrihsone, kā arī izstādes projekta vadītāji Vita Birzaka un Rafaels Fostels (Rafael Vostell).

Lurjes ģimene no 1925.gada līdz Otrajam pasaules karam dzīvoja Rīgā. Viņš apmeklēja vācu ģimnāziju un prata latviešu valodu. Mākslinieks Rīgā viesojās 1975.gadā, un visas atmiņas, tikšanās un savas emocijas aprakstījis savos vēl nepublicētajos memuāros ar nosaukumu “In Riga”, kas tapa vairāku gadu gaitā pēc Latvijas apmeklējuma.

 

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here