Merkeles jaunās ciešanas

0
epa07081037 German Chancellor Angela Merkel (R) and German Minister of Interior, Construction and Homeland Horst Seehofer shake hands during the beginning of a faction meeting at the German 'Bundestag' parliament in Berlin, Germany, 09 October 2018. The parties faction discussed, among other topics, the coming state elections in Bavaria. EPA/CLEMENS BILAN

Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie konservatīvie, kurus jau tā novājinājuši iekšējie ķīviņi viņas vadītajā “lielajā koalīcijā”, tuvākā pusmēneša laikā var vēl vairāk zaudēt savas pozīcijas.

Svētdien notiek Bavārijas landtāga vēlēšanas, kurās Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) vietējā māsaspartija – Kristīgi sociālā savienība (CSU) – varētu zaudēt savu absolūto vairākumu, bet divas nedēļas vēlāk CDU sagaida iespējamā sakāve reģionālajās vēlēšanās Hesenē.

Tikai pirms dažām dienām CDU līdere mudināja savus partijas biedrus sniegt atbalstu saviem bavāriešu sabiedrotajiem, norādot, ka “pienācis laiks pievērsties vēlētājiem, nevis apmainīties savstarpējām dzēlībām”.

Ilggadējai kancleri neklājas viegli kopš pagājušā gada septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām, kuru iznākumu lielā mērā noteica viņas lēmums 2015.gadā atvērt Vācijas robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai. Neapmierinātība ar kancleres pretrunīgi vērtēto lēmumu izvērtusies pret imigrāciju noskaņotās eiroskeptiķu partijas “Altermatīva Vācijai” (AfD) popularitātes pieaugumā, un CDU/CSU vēlēšanās uzrādīja vājāko rezultātu kopš Federatīvās Republikas dibināšanas, kas Merkelei ievērojami apgrūtināja jaunās valdības veidošanu.

Tomēr vēlēšanu vislielākie zaudētāji sociāldemokrāti (SPD) galu galā negribīgi piekrita iesaistīties vēl vienā neviena nemīlētajā “lielajā koalīcijā”. Taču drīzumā Merkelei nācās sastapties ar spiedienu no pretējās puses – no pašas līdzšinējā sabiedrotā un jaunās valdības iekšlietu ministra Horsta Zēhofera.

Cenšoties pārņemt savā arsenālā AfD ieturēto stingro kursu imigrācijas jautājumos, lai tādējādi atkarotu zaudēto konservatīvo vēlētāju uzticību, Zēhofers, kurš joprojām saglabājis arī CSU līdera krēslu, jau divas reizes novedis Merkeles jauno kabinetu līdz sabrukuma robežai. Tomēr aptaujas liecina, ka viņa manevri noveduši vienīgi pie tālākas CSU popularitātes mazināšanās, un tagad partijai, kas kopš Otrā pasaules kara nemainīgi dominējusi Bavārijas politikā, draud absolūtā vairākuma zaudēšana, jo šobrīd par to gatavi balsot vairs tikai 33 līdz 35% bavāriešu, lielai daļai vēlētāju pieslejoties vai nu AfD, vai “zaļajiem”. Ja var ticēt aptaujām, laikmetā, kad vairumā rietumvalstu lielās tradicionālās partijas strauji zaudē savas pozīcijas, politiskā zemestrīce gaidāma arī Bavārijā.

Taču arī CDU neklājas daudz labāk, un pirms 28.oktobrī gaidāmajām Hesenes landtāga vēlēšanām aptaujas draud ar sakāvi pašreizējam premjerministram Folkeram Bufjē, kurš vada konservatīvo un liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) koalīciju.

Katrā gadījumā, abās zemēs, domājams, nāksies pielikt akrobātiskas pūles stabilas koalīcijas valdības izveidei, kas var vēl vairāk uzpūst jau labu laiku gruzdošo konservatīvo neapmierinātību ar savu ilggadējo līderi. Arvien atklātāk izskan debates par iespējamo pēcteci, kas varētu pie partijas vadības stūres nomainīt Merkeli, kurai ar savu centriski orientēto, pragmatisko un uz kompromisiem vērsto vadības stilu izdevies noturēties pie varas kopš 2005.gada un kuras pašreizējais, jau ceturtais, pilnvaru termiņš vismaz teorētiski ilgs līdz 2021.gadam. Neskatoties uz Merkeles panākumiem pagātnē, “nevar būt šaubu, ka nepieciešama metodes maiņa,” intervijā vācu ziņu nedēļrakstam “Der Spiegel” atzinis ietekmīgais CDU Bundestāga frakcijas pārstāvis Norberts Retgens, piebilstot, ka partijā valdot “ilgas pēc pārmaiņām”.

Runas par Merkeles laikmeta beigām īpaši skaļas kļuva pirms pāris nedēļām, kad CDU/CSU Bundestāga frakcija negaidīti gāza līdzšinējo frakcijas vadītāju un kancleres tuvo līdzgaitnieku Folkeru Kauderu, viņa vietā ievēlot relatīvi mazpazīstamo Ralfu Brinkhausu. Merkeli pašu patiesības brīdis gaida decembrī, kad notiks kārtējais, taču, pēc Retgena domām, “izšķirošais” CDU kongress, kurā paredzēta arī partijas priekšsēdētāja pārvēlēšana.

Līdztekus nesaskaņām pašu konservatīvo rindās Merkeles situāciju papildus sarežģī nerimstošās sociāldemokrātu šaubas, vai viņu lēmums atgriezties “lielajā koalīcijā” bijis tā vērts. Daudzi partijas ierindas biedri, īpaši SPD jauniešu vidū, pēc vēlēšanām uzstāja, ka partijai jāpaliek opozīcijā, lai, atgriežoties pie savas tradicionālās ideoloģijas, sakārtotu savas rindas un atgūtu kaujinieciskumu.

Aptaujas liecina, ka valsts mērogā SPD atbalstītāju skaits turpina kristies un noslīdējis jau ievērojami zem 20% atzīmes. Gan Bavārijā, kur sociāldemokrāti arī iepriekš nav izcēlušies ar īpaši stiprām pozīcijām, gan Hesenē partijai draud jaunas vēsturiski nepieredzētas sakāves, kas, domājams, nebūt neuzlabos ierindas biedru noskaņojumu.

CDU veterāns un pašreizējais Bundestāga spīkers Volfgangs Šeible sarunā ar laikrakstu “Bild am Sonntag” jau atklāti izteicies, ka SPD varētu pamest “lielās koalīcijas” kuģi. “Ja SPD kādā brīdī izlems, ka vienkārši vairs nevar turpināt, tad tas nebūs pasaules gals,” norāda Šeible, paužot pārliecību, ka konservatīvie spēj vadīt stabilu mazākums valdību.

AfD un “zaļajiem” nostiprinot savas pozīcijas uz tradicionālo partiju rēķina, jaunās reģionālā mēroga alianses, piemēram, iespējamā CSU un “zaļo” koalīcija Bavārijā var kalpot par modeli nākotnes politiskajam izkārtojumam arī nacionālajā līmenī. “Mēs, Vācijā, esam Merkeles valdīšanas mijkrēšļa periodā,” norāda Vācijas Māršala fonda Berlīnes biroja direktora vietniece Sudha Deivida-Vilpa. “CDU/CSU vajadzēs padomāt, kāda veida koalīciju viņi veidos, ja vēlas palikt pie varas, kad pienāks nākamās vēlēšanas.”

(Avots: AFP.)

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here