Norvēģijas asociācija: Latvijas valsts pārvalde dod priekšroku iepriekš saskaņotiem projektiem

0

Latvijai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu ietvaros līdz 2021.gadam (projektu realizācija līdz 2024.gadam) sešās programmās ir pieejami 93 miljoni eiro, kā arī deviņi miljoni eiro divās donoru administrētajās programmās Latvijā – “Pilsoniska sabiedrība” un “Sociālais dialogs-pienācīgs darbs”. 2019.gadā plānota visu sešu programmu līgumu noslēgšana, programmu un projektu ieviešanas tiesiskās bāzes izstrāde, lai attiecīgi varētu uzsākties projektu atlases un investīcijas. Viens no partneriem programmas ieviešanā Latvijā ir Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija. Tās Starptautisko projektu departamenta direktore Elita Cakule (E.C.) un starptautisko projektu vadītājs Kristians Lāšens (K.L.) intervijā aģentūrai LETA vērtē sadarbību ar Latvijas institūcijām un kādus rezultātus sagaida no programmas ieviešanas.

Rudenī notika jūsu tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamo programmas norisi. Viena programmas daļa ir saistīta ar klimata pārmaiņām un vidi, bet otra – ar biznesa attīstību. Vai varētu pastāstīt sīkāk, kā darbosies programma saistībā ar biznesa attīstības veicināšanu?

K.L.: Programma vēl nav līdz galam saskaņota. Ir paredzēts, ka būs pieci iepriekš izvēlēti projekti, katram plānošanas reģionam pa vienam. To ietvaros katrs plānošanas reģions veiks attiecīgajam reģionam specifiskus pasākumus ar mērķi attīstīt pievilcīgu biznesa vidi, kas varētu piesaistīt investīcijas, tādējādi veicinot reģiona ekonomisko attīstību. Šobrīd ekonomiskā aktivitāte Latvijā koncentrējas Rīgā.

Ir paredzēti vēl divi iepriekš definēti projekti Latvijas pašvaldībām. Viens ir mērķēts uz pašvaldību sadarbības attīstīšanu. Tiks analizētas dažādas sadarbības formas, lai izprastu, kuras Latvijas pašvaldību gadījumā būtu efektīvākās, lai gūtu no sadarbības maksimālu labumu, bet otrs ir saistīts ar centra izveidi patvēruma meklētājiem. Šī projekta ietvaros ir paredzēta arī attiecīgas infrastruktūras izveide, piemēram, sporta stadions, kas palīdzētu patvēruma meklētāju integrācijai Latvijas sabiedrībā.

Tātad kopumā ir paredzēti septiņi projekti.

E.C.: Gribētu paskaidrot, ko nozīmē šie ‘iepriekš definētie’ projekti. Šobrīd strādājam pie programmas koncepta, izstrādājam sasniedzamos mērķus, cik naudas nepieciešams projekta realizācijai, kas būs atbildīgs par projekta īstenošanu u.tml. Latvijai patīk iepriekš saskaņoti rīcības plāni.

K.L.: Jā, līdz ar to jau pirms programmas sākšanas būs skaidrs, kas un kā tiks darīts. Vienīgā atkāpe no šī būs neliela grantu programma Latgalei.

Cik neliela?

K.L.: Līdz 10 tūkstošiem eiro vienam projektam. Šiem grantiem varēs pieteikties, piemēram, mazie uzņēmumi.

Vēl viena programmas daļa būs saistīta ar kultūras attīstību, un tās ietvaros paredzētas divas projektu izvērtēšanas kārtas.

Cik liels ir kopējais “naudas maiss”?

K.L.: Visai programmai kopumā ir paredzēti 10 miljoni eiro, un no tiem trīs miljoni eiro būs iezīmēti kultūras sadaļai.

Atgriežoties pie biznesa attīstības sadaļas, vai šie projekti būs saistīti ar infrastruktūras uzlabojumiem?

K.L.: Daļēji. Reģionāli gan mēs lielāku uzsvaru gribētu likt uz tā dēvētajiem mīkstajiem instrumentiem. Ne tikai Latvija, bet arī citas valstis labprātāk vēlētos finansējumu izmantot tieši infrastruktūras sakārtošanai. Beigās tā būs abu kombinācija.

Ja jūs esat naudas turētāji, vai jūs arī nevarētu izlemt, kā nauda tiek tērēta?

K.L.: Bet mēs neesam. Norvēģija ir donorvalsts, bet galvenā lēmējinstitūcija par šīm programmām atrodas Briselē.

Cik ilgā laikā šī programma tiks realizēta?

E.C.: Tās norise ir paredzēta līdz 2024.gada, ja nemaldos, aprīlim.

K.L.: Programmas konceptā paredzēts, ka biznesa attīstības projektu realizācijai jānotiek 48 mēnešu laikā.

E.C.: Bet tas, protams, ir atkarīgs no tā, kad programma tiks saskaņota un palaista. Jau ir kavēšanās.

Vai tas saistīs ar birokrātiju vai politiku?

K.L.: Nepieciešams laiks, lai apkopotu idejas, dažkārt panāktu kompromisus kādos jautājumos. Tas ir sarežģīts process, jo tas notiek paralēli visās 15 valstīs, kurās šī programma tiks realizēta. Kaut vai sakoordinēt laikus dažādām tikšanām dažkārt ir izaicinājums.

Vai jūs strādājat tikai ar Latviju vai ar citām valstīm?

E.C.: Tāda pati loma kā Latvijā mums ir arī Rumānijā, kur programmas finansējuma apmērs gan ir krietni lielāks – virs 70 miljoniem eiro, kā arī Bulgārijā, kur finansējuma apmērs ir ap 75 miljoniem eiro. Lielākais finansējuma apmērs būs pieejams Polijā – ap 100 miljoniem eiro.

Vai visās nosauktajās valstīs arī notiek kavēšanās ar programmas ieviešanu?

K.L.: Katrā valstī starp programmām ir atšķirības, kā arī pamatvienošanās par programmas ieviešanu notika dažādos laikos. Piemēram, Bulgārija un Rumānija bija pirmās valstis, ar kurām tika parakstīta vienošanās par programmas rāmi, līdz ar to varējām sākt strādāt pie pašas programmas krietni agrāk. Par teju gadu ātrāk nekā Latvijas gadījumā.

E.C.: Attiecībā uz Latviju varam novērot tendenci visu saskaņot koalīcijas sadarbības padomē. Tas nozīmē, ka kādas izmaiņas tajā var mainīt visu, līdz ar to arī politiskās prioritātes var ietekmēt saskaņošanas darbus. Tā tas bija arī pirmās vienošanās gadījumā.

K.L.: Tas vienkārši ir laikietilpīgāk.

E.C.: Bet tas pats bija vērojams arī iepriekšējā plānošanas periodā, kad strādājām ar Latviju.

Kā kopumā vērtētu sadarbību ar Latvijas institūcijām?

K.L.: Kopumā tā ir laba, ierēdņi ir elastīgi un smagi strādā. Taču sistēmas infrastruktūra ir smagnēja.

E.C.: Viņi ir profesionāļi, bet dažkārt šķiet, ka viņiem individuāli nav nekādas autoritātes. Līdz ar to izveidotā sistēma nav motivējoša. Cilvēkiem valsts sektorā ir potenciāls, bet sistēma viņiem neļauj attīstīties.

Un kā ir vērtējama sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību?

E.C.: Ar Latvijas Pašvaldību savienību dažādos formātos esam sadarbojušies jau kopš 1998.gada. Tiekamies arī starptautiskajā arēnā. Ne vienmēr mūsu viedokļi sakrīt, kā būtu jāvirzās uz priekšu, bet tas ir tikai normāli. Diskusijas ir konstruktīvas. Mēs varam sniegt padomus, apmainīties ar pieredzi, kā mēs esam darījuši un kādas attiecīgajām darbībām ir bijušas sekas, tālāk jau tas ir viņu ziņā, vai un ko viņi vēlas pārņemt.

Vai notiek arī virzība tālāk par diskusijām? Vai pašvaldību pārstāvji tiešām ieklausās jūsu teiktajā un attiecīgi arī rīkojas?

E.C.: Daži, jā, daži, nē. Bet jāņem vērā, ka dažādās sistēmās vieni un tie paši risinājumi ne vienmēr strādā.

K.L.: Jāatzīmē, ka saistībā ar jauno programmu plānošanas reģioni mums ir kā nezināmais lielums, jo tādu iepriekš nebija. Situācija arī tajos atšķiras. Piemēram, Latgalē ir īpaša situācija un tai tiks piešķirts vairāk līdzekļu.

E.C.: Norvēģijā pašvaldībām patīk strādāt tīklos. Šī ideja Latvijas Pašvaldību savienībai patika. Mūsu gadījumā tas notiek tā, ka tiek izvēlēts konkrēts pakalpojums un noteikti konkrēti indikatori, pēc kuriem vērtēt pakalpojumu, piemēram, cik daudz izmaksā pakalpojums uz vienu iedzīvotāju, kā arī kvalitatīvie rādītāji – cik apmierināti ir iedzīvotāji ar šo pakalpojumu, kādus uzlabojumus viņi gaida u.tml. Tas viss tiek salikts kopā un ir redzams gala rezultāts. Tīkla ietvaros pašvaldības var redzēt, kā citām pašvaldībām sokas ar attiecīgo pakalpojumu, un tās var diskutēt, kāpēc rezultāti atšķiras. Šo metodoloģiju Norvēģijā izmantojam kopš 2001.gada. Redzam, ka rezultātus vairāk ietekmē nevis tas, cik daudz naudas ieguldi pakalpojumā, bet kā attiecīgo pakalpojumu organizē, kāda ir pašvaldības darbinieku attieksme u.tml. Vārdu sakot, ar vienādu naudas daudzumu rezultāti var būt atšķirīgi. Šķiet, ka arī latvieši novērtēja to, ka tā ir iespēja kolēģiem pārrunāt piemērus un konkrētus rezultātus.

Kā vērtējat iesniegto un līdz šim īstenoto projektu kvalitāti? Vai šķiet, ka projektu veidotāji redz “plašāku” bildi vai tikai domā, kā iegūt lielāku deķīša daļu?

E.C.: Latvijas pusei patīk iepriekš definēti projekti, nekādu pārsteigumu. Projektiem, ar kuriem līdz šim esam strādājuši, ir bijis stratēģisks skatījums. Jāpiebilst, ka tie arī tika vērtēti un rezultāti bija labi. Tajos bija iesaistīti tik daudz, tā teikt, sistēmas apakšējā gala cilvēku, dažādi entuziasti, vietējo sabiedrības grupu pārstāvji utt. No vienas puses, trīs gadi projekta realizācijai nav ilgs periods un īsā laikā vari gūt labus rezultātus, bet, no otras puses, grūti pateikt, vai tie ir veikti, domājot stratēģiski par nākotni. Jaunajā programmā koncentrējamies uz plānošanas reģioniem, līdz ar to, iespējams, vairāk tiks domāts plašākā mērogā. Jāatzīst, ka viens no izaicinājumiem varētu būt pārāk piezemēta pieeja. Arī ministrijas ieskatā ir nepieciešams plašāks skatījums.

Sākumā minējāt, ka vēlētos koncentrēties uz “mīkstajiem” instrumentiem. Vai varētu par tiem pastāstīt sīkāk?

K.L.: Konceptuāli tās varētu būt mentoru programmas jaunajiem uzņēmējiem, ideju konkursi uzņēmējiem, biznesa attīstības centru kapacitātes veicināšana, pieredzes apmaiņa ar Norvēģiju u.tml. Dažu projektu ietvaros varētu tikt pieņemti darbā konsultanti.

Kas būtu sadarbības partneri Norvēģijas pusē? Kādi uzņēmēji?

K.L.: Nē, valsts pārvaldes institūcijas.

E.C.: Jāpiebilst, ka Norvēģijā šobrīd notiek novadu reforma. Vairākiem novadiem ir jāapvienojas, un tas ir diezgan sensitīvs jautājums. Daži novadi, kas ir šobrīd, 2020.gadā vairs nepastāvēs, kad reforma būs pabeigta, līdz ar to nav tik viegli piesaistīt pašvaldības šiem projektiem, jo tās nevēlas uzņemties papildu saistības.

K.L.: Tāpat jāatzīst, ka iepriekš veiktā pašvaldību reforma neguva plānotos rezultātus.

Kādi bija iecerētie rezultāti?

K.L.: Mazāk pašvaldību, palielinot vidējo populāciju tajās. Taču tas nav izdevies, jo joprojām ir palicis pārāk daudz mazo pašvaldību.

Līdzīga situācija ir Latvijā.

E.C.: Latvijā nav tik traki. Jā, tagad ir 119 pašvaldības, bet pirms zināma laika to bija virs 500. Šādas reformas arī nozīmē intensīvu darbu plānojot, kā mainīsies pakalpojumu sistēmas. Samazinot pašvaldību skaitu, piemēram, ir jādomā par transporta sistēmas maiņu, kā sasniegt tālākā gala iedzīvotājus, ja vien, protams, nav vēlmes, lai tur neviens nedzīvo.

Kopumā, kas būtu tās vērtības, kuras vēlētos no Norvēģijas nodot Baltijas iedzīvotājiem?

K.L.: Nedomāju, ka ir jēga runāt šajā gadījumā par Baltiju kopumā, jo tās tomēr ļoti atšķiras. Piemēram, ir būtiskas atšķirības tajā, kā strādā valsts pārvaldes institūcijas. Mēs varētu gribēt, lai Latvija kļūst vairāk kā Igaunija (smejas). Bet, ja nopietni, tad gribētu, lai vietējiem entuziastiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem u.c. ir lielākas iespējas tikt uzklausītiem, lai cilvēkiem ir sajūta, ka viņi var ietekmēt notiekošo, lai viņiem būtu resursi tam. Tas noteikti ir panākams!

E.C.: Gribētu piebilst, ka it sevišķi jaunajiem cilvēkiem ir svarīgi just, ka viņi ir cienīti un viņiem ir balss un iespējas ietekmēt apkārt notiekošo.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here