Parlamentārietis Jansons: Personas datu aizsardzības regula “čekas ziņotājus” neaizsargās

0
Komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons piedalās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sēdē, kurā uzklausa Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata kandidātus.

Dokumenti, kuros parādās VDK darbinieku un informatoru vārdi, tautība, darba vieta, dalība Kompartijā vai arodbiedrībā netiek aizsargāti ar Personas datu aizsardzības regulu, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Saeimas deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).

Jansons uz jautājumu, vai ar VDK dokumentiem, kas neskar viņu personīgi varēs iepazīties jebkurš, atbildēja, ka aizejot uz Latvijas Nacionālo arhīvu (LNA) pēc 2019.gada 1.maija, būs jāaizpilda iesniegums par vēlmi iepazīties ar VDK informatoru kartotēku, un interesents varēs ar to elektroniski iepazīties.

“Tas attieksies arī, piemēram, uz VDK darbinieku telefona grāmatu. Otrs variants – jau no šā gada decembra būs pieejama VDK informatoru kartotēka internetā. Iepazīties ar to varēs arī no sava datora, autorizējoties Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā. Ar pārējiem VDK dokumentiem, piemēram, operatīvās izstrādes lietām, kurās arī ir sensitīvi dati par personas ģimenes stāvokli, adopciju, veselības stāvokli, pētnieki, norādot motivāciju, varēs iepazīties bez problēmām. Tas ir solis uz priekšu, salīdzinot ar iepriekšējo likumdošanu,” sacīja Jansons.

Viņš salīdzinājumam minēja, ka agrāk tika prasīts zinātniskais doktora grāds vai zinātniskās institūcijas pilnvarojums, lai pētnieks varētu iepazīties ar VDK dokumentiem. Šobrīd likums paredz, ka žurnālists, literāts, pētnieks, vienalga – jurists vai vēsturnieks, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, varēs iepazīties un strādāt ar VDK dokumentiem, kuriem agrāk netika klāt, jo tie glabājās Satversmes aizsardzības biroja telpās.

“Es to uzskatu par lielu soli uz priekšu VDK materiālu pētniecībā, un es ceru, ka pētnieki arī informēs sabiedrību par saviem pētījumu rezultātiem, un sabiedrība uzzinās daudzas lietas par padomju totalitāro režīmu,” jūsmoja Jansons.

Viņš atgādināja, ka informatoru statistiskajā kartotēkā parādīsies vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, jo kopumā kartotēkā ir apmēram 4800 personas. Katrs interesents, ja vēlēsies, varēs pats iepazīties ar šo sarakstu. Pētnieki jau decembrī varēs sākt detalizēti pētīt VDK ziņotāju un aģentu kartotēku un konfrontēt to ar šo personu pašu stāstīto. Vairāku “čekas maisos” esošo cilvēku stāsti jau ir publiskoti, piemēram, Georga Andrejeva, Inta Cālīša, Valda Atāla, Dzintras Gekas u.c.

Likums nosaka, ka atrašanās “čekas maisos” pati par sevi nerada tiesiskas sekas. 1994.gadā noteiktā tiesiskā kārtība, kas paredz, ka sadarbības faktu ar VDK konstatē tikai tiesa, joprojām paliek spēkā, norādīja Jansons. Tas, ka personas vārds atrodas “čekas maisos”, pats par sevi vēl nepierāda, ka viņa ir sadarbojusies ar VDK, to var pierādīt tikai tiesa. Tiks sniegta arī informācija par tām personām, kuras tiesas procesos ir pierādījušas, ka nav sadarbojušās ar VDK, kā arī par tiem padsmit tiesas procesu, kuros viņu sadarbība ar VDK ir pierādīta.

Tiks publiskotas apsūdzības konkrētiem aģentiem par darbību Staļina laika periodā, kas celtas par noziegumiem pret cilvēci un genocīdu, bet šīs personas ir mirušas un nav līdz savai tiesai nodzīvojušas. Būs arī informācija par tiem VDK darbiniekiem, kā Alfons Noviks un citi čekisti, kuri ir notiesāti par noziegumiem pret cilvēci, galvenokārt tās ir deportācijas gan 1941. gan 1949.gadā. VDK darbinieku sarakstā parādīsies informācija, ka šie cilvēki ir notiesāti par noziegumiem pret cilvēci, piebilda Jansons.