Partijām aizvien daudz jautājumu un neskaidrību par iespējamu Gobzema valdību

0

Partijām aizvien ir daudz neskaidrību un jautājumu saistībā ar topošo valdību, kuru Valsts prezidents uzticējis veidot “KPV LV” premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam.

Politiķi pagaidām atturas prognozēt, vai atvēlētajā termiņā Gobzema valdība varētu tikt izveidota, kā arī to, kuras partijas šādu valdību varētu atbalstīt.

Pirmdien notika sestā partiju kopīgā saruna par topošo valdību, taču arī tā nav viesusi lielāku skaidrību par iespējamā Ministru kabineta sastāvu. Neoficiālās sarunās vairāki politiķi ir skeptiski par iespēju šonedēļ vienoties par Gobzema valdību, pieļaujot atsevišķu partneru izstāšanos no sarunām.

Ministru prezidenta amata kandidāts pirmdien arī komentēja partiju apvienības “Jaunā Vienotība” (JV) politiķa Arvila Ašeradena pausto, ka (JV) biedē atvērtās koalīcijas princips un “Saskaņas” vilkšana valdībā, un ka atvērtajai koalīcijai JV noteikti nepiekritīšot. Gobzems uz to atbildēja, norādot, ka respektēs politiskā spēka pausto viedokli šajā jautājumā, un ka JV šajā lietā varēs būt veto tiesības.

Gobzems arī komentēja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Jāņa Maizīša publisko komunikāciju. Kā apgalvoja politiķis, Maizītis esot komentējis Gobzema sadarbošanos vai nesadarbošanos ar SAB. Premjera kandidāts akcentēja, ka 9.oktobrī mobilā tālruņa īsziņas veidā esot SAB vadītājam paudis gatavību iesniegt visu dokumentāciju, taču esot saņēmis atteikumu.

Politiķis vērsa uzmanību, ka advokāta statusā ir pārstāvējis “Latvijas gaisa satiksmi”, kā arī citus ir valstiski stratēģiskus uzņēmumus vai iestādes, tāpat strādājis ar lietu, kurā iesaistīts Andrejs Dudarevs, kurš vēlāk zaudēja pielaidi valsts noslēpumam. Saskaņā ar aģentūras LETA arhīva informāciju, Krievijas telekanāls NTV cita starpā vēstīja, ka Latvijas civilās aviācijas vecāko inspektors Dudarevs piedāvājis slepenu informāciju Krievijai.

Gobzems arī pauda viedokli par politiķa Arta Pabrika (AP) izteikumiem, ka premjera amata kandidāts varētu nesaņemt pielaidi valsts noslēpumam. “KPV LV” politiķis uzskata, ka Pabriks ticis “ļoti smagi maldināts”, ņemot vērā, ka no SAB informācija nevarot noplūst.

Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) ieskatā progress valdības veidošanā ir lēns, un pirmdien tas nav bijis tik būtisks, lai iezīmētos valdības konkrētas aprises, žurnālistiem pēc sarunām sacīja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Līdz ar to nav iespējams atbildēt, cik partijas veidos valdību, kā arī saglabājas neskaidrība par iespēju premjera kandidātam Gobzemam laicīgi saņemt pielaidi valsts noslēpumam, norādīja politiķis. Viņš arī sacīja, ka politiskais spēks vēlas paturēt tiesības paust savu viedokli un lemt attiecībā uz pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem un valodas lietojumu augstskolās atbilstoši AP programmai.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis Edgars Tavars norādīja, ka sarunas rit pēc noteiktā grafika jeb ceļa kartes, pārrunājot nepieciešamos darbus vairākās jomās. Viņš atzina, ka tika iezīmēti arī tā dēvētie “veto” jautājumi, kur nacionālajām un liberālajām partijām ir atšķirīgi viedokļi.

Vaicāts, vai pašreizējā situācija neliecina, ka Gobzema vadībā valdība netiks izveidota, politiķis atbildēja, ka nepiekrīt šādam vērtējumam. Komentējot paustās bažas par pielaides valsts noslēpumam laicīgu piešķiršanu premjera kandidātam, Tavars norādīja, ka tas ir jautājums, kurš jāatrisina. Piemēram, neesot skaidrs, kā Gobzema valdība apstiprināšanas gadījumā strādātu līdz pielaides piešķiršanai premjeram. ZZS nav padomā kāds tūlītējs risinājums, taču pasaulē ir piemēri, kurus iespējams izmantot, piebilda politiskā spēka valdes loceklis.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka “KPV LV” ir apkopojusi partiju priekšlikumus par topošās valdības deklarāciju, bet diskusijas par to pirmdien netika sāktas. Tāpat tika apspriests memorands par sadarbību, un pēc nacionālās apvienības ieskatā tajā jāparedz vienprātības princips par latviešu valodas un pilsonības jautājumiem. Tāpat iecerēts, ka valdības deklarācijai varētu būt preambula, bet par to arī esot notikusi tikai vispārīga saruna.

Dzintars arī piebilda, ka darāmā un neatbildēto jautājumu vēl ir daudz. Laika kontrole ir premjera kandidāta interesēs, un VL-TB/LNNK paļaujas uz viņa organizētajām sarunām un iesaistās tajās, teica politiķis, atbildot uz jautājumu par iespēju partijām vienoties līdz 10.decembrim.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns vēl neprognozēja, vai Gobzemam izdosies izveidot valdību, kā arī to, vai JKP tajā darbosies. Viņš skaidroja, ka pagaidām nevar pateikt “jā” vai “nē”, jo sarunas vēl notiek. Politiķis piebilda, ka paļaujas uz “KPV LV” organizēto procesu.

“Jaunās Vienotības” (JV) politiķis Arvils Ašeradens aģentūrai LETA pauda, ka politiķi pirmdien saņēma frakciju sadarbības memoranda un topošās valdības deklarācijas projektus. Partijas sāka diskutēt par deklarācijas preambulu, tomēr nolēma, ka vispirms jāvienojas “par saturu”, proti, par iecerētajiem darbiem. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka vēl ir vairāki jautājumi, par kuriem nav skaidrības, tostarp par Gobzema pielaidi valsts noslēpumam.

Kā ziņots, pagaidām iespējamais valdības sastāvs un tas, kuras partijas varētu atbalstīt Gobzema valdību, nav skaidrs.

Sarunās par iespēju izveidot Gobzema valdību piedalās viņa pārstāvētā “KPV LV”, AP, JKP, nacionālā apvienība, ZZS un JV. Visas šīs partijas paudušas, ka neredz iespēju veidot valdību ar “Saskaņu”.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis devis Gobzemam laiku līdz 10.decembrim, lai panāktu vienošanos par topošo valdību un tās prioritātēm.

Kopumā parlamentā darbojas septiņas frakcijas. No “Saskaņas” Saeimā ievēlēti 23 deputāti, JKP un “KPV LV” pārstāv pa 16 deputātiem, AP un VL-TB/LNNK – pa 13, ZZS – 11, bet JV – astoņi deputāti.