Partijām populāri ar nodokļiem neapliekamie minimumi; par budžeta sabalansēšanu runā retais

0
Kalkulators.

Kā jau pirms katrām vēlēšanām, partijas savās priekšvēlēšanu programmās ir devušas dāsnus solījumus par nodokļu izmaiņām. Eksperti savukārt norāda, ka, kārtējo atsevišķu nodokļu likmju mainīšanas vietā, beidzot gribētu ilgtermiņa redzējumu par nodokļu sistēmas attīstību, kā arī viedokļus par budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu.

Savukārt politisko partiju piedāvājumā šajās vēlēšanās populāras ir “spēles” ar neapliekamajiem minimumiem – sākot no pensijām un beidzot ar īpašumiem. Savukārt ilgtermiņa un kompleksam skatījumam uz nodokļu sistēmu un budžeta deficīta jautājumu pievērsušies maz politisko spēku, liecina aģentūras LETA analīze.

Ļaut nosēsties putekļiem

Pērn Latvijā tika pieņemta virkne grozījumu, lai reformētu nodokļu sistēmu. Lielākā daļa izmaiņu ir stājusies spēkā šogad un pēc ekspertu domām vēl ir pagājis pārāk īss laika sprīdis, lai pienācīgi izvērtētu rezultātus.

“Nodokļu reformā tika iestrādātas virkne nozīmīgu un labu ideju, kur pazīstamākā ir nulles uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošana reinvestētajai peļņai, jeb faktiski tā atlikšana līdz peļņas sadalei. Tomēr šo sistēmu vērtēt vēl ir pāragri – tai jādod iespēja sev parādīt vairākos nodokļu nomaksas ciklos,” aģentūrai LETA norādīja auditorkompānijas EY partnere Baltijas valstīs Ilona Butāne.

Viņa atzina, ka, pirms ķerties pie jaunas nodokļu pilnveidošanas, būtu nepieciešama nodokļu maksātāju – gan privātpersonu, gan uzņēmumu – uzvedības pārmaiņu analīze. Piemēram, kā rīkojas cilvēki ar augstiem ienākumiem, zinot, ka viņu ienākumiem tiks piemērota progresivitāte, kā reaģē uzņēmēji, zinot, ka nebūs jāmaksā UIN, bet ir stipri sarežģītāka nesaimniecisko izdevumu uzskaites un nomaksas kārtība?

Butāne atgādināja, ka tieši ar neparedzētu uzņēmēju uzvedības maiņu saskārās Igaunija, kurā pēc daudziem gadiem bez UIN reinvestētajai peļņai secināts, ka uzņēmēji peļņu vienkārši nesadala, proti, nodoklis tiek atlikts bezgalīgi. Tā rezultātā Igaunija tagad ievieš vēl jaunus nodokļu risinājumus, kas veicina sadalīt pēdējā gada peļņu un šī ir reakcija uz konkrētu uzvedības maiņu.

Arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzskata, ka pilnvērtīgam izvērtējumam vēl nepieciešams laiks. “Droši vien vajadzētu pagaidīt, lai tie putekļi nosēžas un varētu skaidri redzēt, kādu efektu ir devusi nodokļu reforma. Noteikti ir daudzas lietas, kuras joprojām būtu jāuzlabo. Tostarp joprojām liels ir darbaspēka nodokļu slogs. Turklāt darbaspēka nodokļu regulējums ir padarīts vēl komplicētāks nekā iepriekš. Vienlaikus valdība ir solījusi vairākus gadus nodokļus neaiztikt, un pie tā arī vajadzētu turēties, jo ikvienas pārmaiņas traucē uzņēmējiem plānot ilgtermiņa projektus. Ja bez biznesa un ārējo tirgu riskiem papildu riskus rada arī valdība, tas nenoteiktību palielina vēl vairāk,” norādīja Latvijas Bankas pārstāvis.

Ilgtermiņa skatījums un deficīts

Tas, ko eksperti no politiķiem beidzot gribētu sagaidīt, ir ilgtermiņa skatījums uz nodokļu sistēmu.

“Saeimas lielākais izaicinājums nodokļu jomā ir sistēmas ilgtermiņa redzējums. Šī ir būtiska pretruna, ne tikai Latvijā, jo politika parasti ir īstermiņa, bet nodokļiem un finanšu politikai kopumā ir jābūt ilgtermiņa. Mums būtu jāvar paredzēt nodokļu sistēmas evolūcija, mainoties dažādiem vidēja un ilgāka termiņa faktoriem, proti, labklājības izaugsmei, produktivitātes pieaugumam, iedzīvotāju skaita un vecuma pārmaiņām, ekonomikas konjuktūras izmaiņām. Kā Latvijas nodokļu politika uz to reaģēs, lai panāktu sistēmas stabilitāti, pievilcību un spēju veidot rezerves ekonomikas nelabvēlīgiem cikliem. Līdz šim šie jautājumi valsts politikas līmenī nav pārdomāti skatīti,” uzsvēra Butāne.

Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzsvēra, ka gribētu redzēt pasākumus, kā valsts budžetā uzkrāt līdzekļus, lai vieglāk būtu pārvarēt ekonomikas krituma fāzes.

“Pašlaik mēs arī labajos laikos turpinām plānot nelielu, mērenu, bet tomēr budžeta deficītu. Konverģences programmā nākamajiem trīs gadiem valdība ir plānojusi deficītu 0,9% un pēc tam 0,4% apmērā. Tas var kļūt par izaicinājumu, kad notiek būtiska ekonomikas sabremzēšanās. Šādā brīdī samazinās arī nodokļu ieņēmumi, un tad būs jādomā, ko darīt ar budžeta izdevumiem, kas ir gana nepatīkams process. Tad, kad ekonomikā jau tā ir slikti laiki, valdības tēriņu apcirpšana samazina attīstību vēl vairāk,” uzsvēra Rutkaste.

Problēmas ar iekasēšanu

Pēc ekspertu domām Latvijā vairs nevajadzētu aizrauties ar nodokļu likmju celšanu, lai audzētu budžeta ieņēmumus. Taču daudz nopietnāk ir jādomā par līdzekļu iekasēšanas uzlabošanu, ko pašlaik kavē ēnu ekonomika.

“Salīdzinot ar citām valstīm, mēs pret savas ekonomikas apmēru nodokļos iekasējam relatīvi maz. Taču tas nav tādēļ, ka mums būtu zemākās nodokļu likmes. Mūsu nodokļu likmes noteiktās jomās ir pietiekami augstas. Tas ir tādēļ, ka mēs nodokļus vienkārši nespējam iekasēt un mums ir liela ēnu ekonomika. Tas arī rada kropļojošu efektu tautsaimniecībā, kas pazemina mūsu attīstības izredzes,” uzsvēra Rutkaste.

Butāne uzsvēra, ka par galveno prioritāti ir jākļūst pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmu apkarošanai, jo PVN nenomaksas un izkrāpšanas mērogi neatbilst attīstītas ES valsts līmenim. Tāpat jāturpina nodokļu administrēšanas digitalizācija.

“Lielākais nodokļu sistēmas “caurums” ir ēnu ekonomika. Savā ziņā pārsteidzoši, ka valstiski ir bijis tik grūti to apkarot. Ēnu ekonomikas asinsrite ir skaidrā nauda – lai maksātu algas aploksnēs, vispirms ir jāiegūst skaidrā nauda, kam tiek izmantotas PVN shēmas. Pēc tam šī skaidrā nauda nonāk mazumtirdzniecībā utml. Kaut kur šī aprite ir jāpārtrauc, un tiks panākta cita dinamika,” norāda EY pārstāve.

Tomēr galvenais arguments pret nodokļu celšanu ir nodokļu sloga samērība pret labklājības līmeni.

“Jāņem vērā, ka pie salīdzinoši maziem ienākumiem cilvēki daudz sāpīgāk izjūt izmaksu palielinājumu nekā proporcionāli tādu pašu izmaksu pieaugumu pie lielākiem ienākumiem un tas, protams, attiecas arī uz nodokļu slogu. Proti, cilvēkam ar 500 eiro algu katrs nākamais nopelnītais eiro dod lielāku dzīves kvalitātes uzlabojumu, nekā cilvēkam ar 5000 eiro algu – un tas pats attiecas uz nodokļiem, proti, cilvēkam ar 500 eiro ir daudz sāpīgāk nodokļos nomaksāt 200 eiro, nekā cilvēkam ar 5000 eiro algu nomaksāt 2000, lai arī likme ir tā pati. Domāju, ka par nodokļu palielinājumu vajadzētu runāt tikai pie jūtama labklājības uzlabojuma, kas nav īstermiņa jautājums,” sacīja Butāne.

No turpināšanas līdz noārdīšanai

Partiju 4000 zīmju programmās iekļautie solījumi attiecībā uz nodokļu sistēmu variējas no esošā turpināšanai līdz pilnīgai noārdīšanai. Savukārt sabalansētu budžetu riskējuši piesaukt vien daži politiskie spēki. Atliek vien pieļaut, ka daļai tas nešķiet pieminēšanas vērts, bet citi labprāt turpinātu audzēt Latvijas valsts parādu, lai varētu finansēt savas idejas.

Vislakoniskākā ir tagadējā premjera un finanšu ministres pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība. Tās 4000 zīmju programmā budžetam un nodokļiem ir veltīts tikai viens teikums: “Turpināsim atbildīgu budžeta politiku, veidosim sabalansētu budžetu, nodrošināsim stabilu un prognozējamu reformēto nodokļu sistēmu”. No tā var spriest, ka šī “varas partija” ir noskaņota nodokļu reformas saceltajiem putekļiem ļaut nosēsties un arī sabalansēts budžets plānos ir iezīmēts.

Arī “Jaunā Vienotība” savā programmā uzsver atbildīgu budžeta politiku un virzību uz “budžeta pārpalikumu izaugsmes gados”. Savukārt Nacionālā apvienība sola vērtēt nodokļu reformas rezultātu un pilnveidot to, neķeroties pie PVN, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļu pamatlikmēm. Taču par sabalansēta budžeta veidošanu Nacionālās apvienības programmā nav ne vārda.

No partijām, kuras pašlaik nav valdībā, par budžeta deficīta mazināšanu runā tikai “Attīstībai/Par”.

Visradikālāk noskaņota ir “KPV LV”, solot izstrādāt jaunu, efektīvāku nodokļu sistēmu, kas būtu saprotamāka un taisnīgāka ikvienam nodokļu maksātājam. Savukārt Jaunā konservatīvā partija iestājas par vienkāršotu nodokļu politiku un “uzņēmējdarbības licencēšanu”.

“Latvijas krievu savienība” mērķē uz Latgali, solot uz pieciem gadiem “atlaišanu” no UIN uzņēmumiem, kuri nodarbina strādniekus Latgalē. Interesants un praktiski nerealizējams ir šīs pašas partijas ierosinājums harmonizēt Baltijas valstu nodokļu likumus un apvienot to fiskālās sistēmas.

Netrūkst arī ļoti vispārīgu solījumu. Tā “Saskaņa” sola radīt labvēlīgu režīmu mazajiem uzņēmumiem. Kā tas izpaustos, nav skaidrs.

Partiju programmas ņirb arī no solījumiem samazināt nodokļu likmes. Tostarp PVN – gan tā pamatlikmi, gan likmes komunālajiem pakalpojumiem, pārtikai un vēl daudz un dažādiem pakalpojumiem. Tāpat mazināt piedāvā akcīzes nodokli. Nav gan skaidrs, kur tādā gadījumā dāsnie solītāji taisās ņemt naudu budžetā savu ideju realizācijai.

“Attīstībai/Par” un Latvijas reģionu apvienība ir vienas no retajām partijām, kuras pievēršas nodokļu iekasēšanas jautājumam. Tostarp “Attīstībai/Par” sola samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas līdz vidējam ES rādītājam un palielināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% no iekšzemes kopprodukta.

Populāras spēles ar neapliekamajiem minimumiem

Par īpaši modīgiem šajā vēlēšanu kampaņā ir kļuvuši partiju solījumi par visdažādākā veida ar nodokļiem neapliekamajiem minimumiem.

Viens bloks ir saistīts ar sociālajiem jautājumiem un skar gan minimālās algas, gan ar nodokļiem neapliekamo minimumu gan algām, gan pensijām.

“Jaunā Vienotība” iestājas par nodokļu samazināšanu zemajām algām, paaugstinot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. Tāpat partija iestājas par neapliekamo minimumu pensijām, kā arī par to, lai tiek pārrēķināti pabalsti un pensijas cilvēkiem ar invaliditāti. Arī Nacionālā apvienība sola palielināt pensiju neapliekamo minimumu un sociālo nodrošinājumu personām ar invaliditāti, kā arī nodokļu atlaides sociālajos uzņēmumos nodarbinātajiem invalīdiem.

Pašlaik opozīcijā esošās partijas savos solījumos ir daudz dāsnākas. Tā “Saskaņa” sola atbrīvot no nodokļiem minimālo algu. Vēl tālāk iet Jaunā konservatīvā partija, solot gan minimālo algu, gan ar nodokli neapliekamo ienākumu minimumu 500 eiro apmērā, bet minimālo pensiju jau 200 eiro mēnesī no nākamā gada. “No sirds Latvijai” iestājas par to, lai ar ienākumu nodokli neapliktu pensijas, kuras ir mazākas par minimālo algu.

Otra “top” tēma ir saistīta ar īpašumiem. Turklāt te dominē solījumi bez tiem pievienotiem raksturlielumiem, lai būtu skaidrs, par kāda veida īpašumiem un to neaplikšanu ar nodokli vispār ir runa.

Nacionālā apvienība sola taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmu, nepiemērojot nodokli ģimeņu pašapdzīvotam mājoklim līdz sabiedrībā pieņemamai vērtībai. Kāda mājokļa vērtība sabiedrībā ir pieņemama, partija neprecizē.

Pašlaik opozīcijā esošā “Saskaņa” savukārt sola ieviest NĪN neapliekamo minimumu. Taču jau atkal nav skaidrs, cik liels šis minimums būs. “KPV LV” savukārt grib atcelt NĪN pensionāru vienīgajam mājoklim. Jaunā konservatīvā partija sola “saprātīga izmēra” primāro mājokli Latvijas pilsoņiem bez NĪN. Jau atkal nav skaidrs, kas ir “saprātīgs izmērs”. “No sirds Latvijai” sola vienkārši atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam.

Nepārsteidz, ka pie NĪN “revidēšanas” nav ķērusies Zaļo un zemnieku savienība, kuru tradicionāli saista ar pašvaldību interesēm, jo tieši pašvaldības ir galvenās NĪN ieņēmumu saņēmējas. Latvijas reģionu apvienība, kurā arī ir daudz vietējo varu pārstāvju, runā vien par NĪN ierobežošanu vienīgajam mājoklim, jau atkal neprecizējot, kas ar “ierobežošanu” ir domāts.

Latvijas Reģionu apvienība ir vienīgā, kura ir pievērsusies strīdīgajam mikrouzņēmumu nodoklim, prasot to atjaunot 9% apmērā.

Savukārt viens no komiskākajiem ir partijas “Latviešu nacionālisti ierosinājums iedzīvotājiem, dzīvojošiem 101 un vairāk kilometru attālumā no Rīgas, atcelt sociālo nodokli, kā arī PVN pārtikai un apģērbam. It īpaši, ņemot vērā, ka tālāk nekā 100 kilometrus no Rīgas atrodas arī tādas visnotaļ pārtikušas pilsētas kā Ventspils, Liepāja, Daugavpils un Valmiera.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here