Pētījums: Pacienti apmierināti ar ārstu speciālistu darbu, bet zemu vērtē pakalpojumu pieejamību

0

Pacienti ir apmierināti ar ārstu speciālistu darbu, tomēr zemu vērtē šo speciālistu pakalpojumu pieejamību, atklājies pētījumā par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti Latvijā.

Pētījumā secināts, ka apmierinātība ar ārsta speciālista pakalpojumu kopumā ir augstāka nekā apmierinātība ar ģimenes ārsta pakalpojumu, tomēr pētījums uzrāda ļoti augstu respondentu īpatsvaru, kuri nav apmierināti ar pieejamību, tostarp pakalpojuma gaidīšanas laiku no pieraksta brīža, apmeklējumu sev izdevīgā laikā un sev vēlama ārsta apmeklējumu.

No 13% respondentu, kas norādīja, ka apmeklējuši privāti apmaksātu ārstu speciālistu, visbiežāk jeb 85% gadījumu tas bija noticis tieši valsts apmaksāta ārsta speciālista nepieejamības dēļ.

Pētījumā pausts, ka pakalpojuma pieejamības dēļ pacientiem radušās veselības problēmas, piemēram, 14% norādījuši, ka viņu veselība pasliktinājusies vai drīzāk pasliktinājusies, līdz sagaidījuši pieņemšanu pie ārsta, un visbiežāk tā noticis, gaidot onkologa, neirologa, dermatologa, traumatologa un LOR jeb otolaringologa pakalpojumu.

Vienlaikus ārsta speciālista prakses organizācijas aspekti ir novērtēti salīdzinoši augstu. Vienīgie izņēmumi ar augstākiem neapmierinātības rādītājiem ir rindas pie ārsta kabineta un pieraksta kārtība, kas, pētnieku ieskatā, iespējams, saistīti ne tikai ar pacientu plūsmas organizēšanu prakses vietā, bet arī ar strukturālajiem faktoriem, tostarp garo gaidīšanas laiku līdz apmeklējumam un īsu apmeklējumam atvēlēto laiku.

No īpaši jūtīgām iedzīvotāju grupām pētnieki izdala 18 līdz 24 gadus vecus respondentus, kuri direiz biežāk ir neapmierināti ar ārsta speciālista sniegto pakalpojumu, nekā 65-74 gadu vecie respondenti.

Tāpat pētījumā atklājies, ka, ja valsts finansētā pakalpojuma izmaksas neapmierina vidēji 21% respondentu, tad vairāk šādu respondentu ir starp iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un nepieciešamību atkārtoti vērties pie ārsta, kas tādējādi kļūst par nozīmīgu šķērsli pakalpojuma pieejamībai.

Tikmēr lauku un nelielu pilsētu iedzīvotājiem 22-24% gadījumu grūtības sagādā ārsta speciālista ģeogrāfiskā pieejamība. Ārsta praksēs personas ar veselības traucējumiem, kuri tām apgrūtina ikdienas dzīvi, divreiz biežāk norāda, ka viņām ir ierobežota fiziska pieeja prakses vietai ēkā.

Pētnieki norāda, ka ārsta speciālista izvēlē būtisku lomu spēlē ģimenes ārsta ieteikumi, bet salīdzinoši zema loma ir centralizēti sniegtajai Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācijai pa tālruni vai internetā, kas ļautu samazināt gaidīšanas laiku, izvēloties ātrāk pieejamu ārstu. Tikai 36% respondentu atzīst, ka spēj sameklēt ātrāk pieejamo valsts finansēto pakalpojumu.

Ārsti speciālisti, pēc pētījumā paustā, ir līderi, biežāk un detalizētāk sniedzot medikamentu iedarbības skaidrojumu. Tikmēr uzlabojama informēšana par medicīniskās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes iespējām – ja vidēji 5% respondentu norāda, ka šāds atbalsts viņiem būtu bijis vajadzīgs, bet nav izrunāts, tad vecāka gadagājuma respondentu, onkologa un traumatologa pacientu vidū neinformēto īpatsvars bijis augstāks, onkologa gadījuma pat trīskārt augstāks nekā vidēji.

Pētnieki ārstiem speciālistiem un arī pakalpojuma organizētājiem iesaka strādāt pie komunikācijas kvalitātes un apmeklējumam paredzētā laika salāgošanas, jo šo aspektu balansēšana sniedz augstāku apmierinātības vērtējumu.

Tāpat pētnieki norāda, ka ārsta speciālista pakalpojums labāk jāsaista ar sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu un pēcaprūpi, nodrošinot augstāku pakalpojuma nepārtrauktību.

Pētnieki aicina arī pievērst lielāku uzmanību jauniešiem 18-24 gadu vecumā, jo šī grupa sāk veidot patstāvīgas zināšanas veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas izmantošanā. Lai arī tehnoloģiski izglītota, tā piedzīvo grūtības un jūt zemāku apmierinātību tieši ar veselību saistīto specifisko zināšanu dēļ, kas vecāka gadagājuma respondentiem šķitušas pašsaprotamas. Savukārt vecākiem respondentiem apgrūtināta pieejamība tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Pētījuma tapšanas laikā tika aptaujāti 3040 respondenti, kuri atbildēja uz detalizētiem jautājumiem savās dzīvesvietās. Aptaujas tika veiktas pērn no augusta līdz oktobrim.

Pēc Nacionālā veselības dienesta pasūtījuma pētnieku grupa noskaidrojusi Latvijas iedzīvotāju, kuri pēdējā gada laikā Latvijā saņēmuši valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, viedokli par sniegto pakalpojumu kvalitāti. Piemēram, pētījumā secināts, ka pacienti visaugstāk vērtē Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta mediķu un ārstu speciālistu sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat augsts vērtējums ir arī ģimenes ārstu darbam.

Vienlaikus arī secināts par nepieciešamajiem uzlabojumiem, piemēram, plašāku informācijas pieejamību par veselības aprūpes pakalpojumiem un pacientu tiesībām.