“Rail Baltica” koordinatore: 2019.gads būs ļoti svarīgs

0
Eiropas Savienības Baltijas transporta koridora koordinatore Katerīna Trautmane piedalās forumā "Rail Baltica Global Forum 2017" viesnīcā ''Radisson Blu Hotel Latvija''.

Dzelzceļa projekts “Rail Baltica” visās Baltijas valstīs kļūst arvien reālāks. Nerimst gan arī projektā iesaistīto valstu savstarpējās nesaskaņas, uz kurām pirms savas atkāpšanās no amata norādīja iepriekšējā projekta ieviešanas kopuzņēmuma “RB Rail” vadītāja Baiba Rubesa. Piemēram, izvērsusies pamatīga kavēšanās ar “RB Rail” budžeta apstiprināšanu, tādējādi raisot jautājumus, cik rīcībspējīgs ir par projekta reālo ieviešanu atbildīgais kopuzņēmums. Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katerina Trautmane, kura ir projekta ieviešanas uzraugs no Eiropas struktūru puses, norāda, ka “RB Rail” budžeta jautājums ir ļoti svarīgs. Turklāt 2019.gadā Baltijas valstīm būs jāspēj demonstrēt apņēmība projekta īstenošanā, jo šogad notiks arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas un var mainīties atbalsts no Eiropas politiķu puses.

Decembra beigās Rīgā notika pēdējā 2018.gada sanāksme par “Rail Baltica” projekta īstenošanas gaitu. Ko pēc tās varat pastāstīt?

Šī bija 2018.gada noslēguma sanāksme ar “Rail Baltica” Rīcības grupu, kādas notiek divas reizes gadā. Šoreiz mūsu īpaši skatāmie jautājumi bija par Kauņas mezglu un Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju. Tie ir divi kompleksi un sarežģīti projekti, kuri ir kritiski svarīgi “Rail Baltica”, jo mums ir ļoti svarīga šī projekta kapacitāte un multimodālās iespējas. Tāpat mums bija diskusija par infrastruktūras menedžmentu un metodoloģiju, kuru lietosim, lai pieņemtu lēmumus. Mēs gribējām arī noskaidrot, cik tālu esam ar robežšķērsošanas infrastruktūru starp Poliju un Lietuvu. Te ir labas ziņas, jo ir zināmi galvenie Polijā veiktās analīzes rezultāti. Ir jau skaidrs, ka Polijas pusē būs labāks ātrums un kapacitāte. Tas ir ļoti labi, jo tas nodrošinās “Rail Baltica” projekta nepārtrauktību. Viņiem ir ļoti laba sadarbība gan ar kopuzņēmumu “RB Rail”, gan Lietuvas pusi. Lietuvā notiek arī ļoti laba attīstība ar risinājumiem Kauņas mezgla izbūvei.

Vai pašlaik redzat arī kādas problēmas?

Problēmas vienmēr ir saistītas ar izmaksām. Taču tas nebeigsies, jo izmaksas ir konstants jautājums visa projekta gaitā. Vienlaikus pašlaik mēs redzam pozitīvu sasaisti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas fonda (Connecting Europe Facility – CEF) budžetu. Pašlaik tas lielā mērā ir paredzēts transportam, un mēs zinām, ka “Rail Baltica” projektam tiks saglabāts prioritārs statuss starp citiem infrastruktūras projektiem. Tas pašlaik ir viens no galvenajiem Eiropas projektiem, kuriem tiek sniegts finansiālais atbalsts, un mēs paliekam pie 85% līdzfinansējuma proporcijas no kohēzijas fondiem. Tas Baltijas valstīm ir ļoti svarīgi, jo tās ir nelielas valstis, un nacionālie budžeti nevar sniegt tik apjomīgu finansējumu. Līdzsvars ir kritiski svarīgs. Pašlaik uz šo jautājumu var lūkoties pozitīvi un ir liels prieks, ka arī Eiropas Parlamentā ir spēcīga “Rail Baltica” draugu grupa, jo viņi ir ļoti efektīvi, mobilizēti un izpalīdzīgi. Tas veicina arī partneru izpratni Eiropā par “Rail Baltica” nozīmi.

Protams, daudz kas būs atkarīgs arī no nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Bet mēs ceram, ka mēs varēsim iziet cauri pirmajai Eiropas budžeta diskusiju kārtai ar labiem rezultātiem. Protams, zinot kontekstu ar “Brexit”, tas nav viegli. Taču “Rail Baltica” projekts ir ļoti svarīgs ekonomikai, līdzsvaram starp Eiropas rietumu un austrumu daļu, kā arī ģeopolitisku iemeslu dēļ. Tādēļ es domāju, ka visi parametri liecina par labu atbalstam.

Vai ir arī skaidrība par kopuzņēmuma “RB Rail” finansējumu?

Manuprāt, te ir vairāki svarīgi jautājumi. Viens ir saistīts ar projekta īstenošanas kavēšanos. Kad veidojam projektus, mēs vienmēr rēķināmies arī ar kavējuma riskiem. Taču, ja kavēšanās notiek jau projekta sākumposmā, tad vēlāk manevrēšanai paliek arvien mazāk un mazāk telpas. Pašlaik mums ir laika grafiks, lai projekts noslēgtos 2026.gadā. Tas ir mērķis, kurš ir ierakstīts arī nodomu protokolā starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm. Visi soļi ir aprakstīti, tādēļ ceļa karte mums ir zināma. Ikvienam ir jāturas pie saviem uzdevumiem un pienākumiem.

Viens punkts, uz kura ievērošanu es uzstāju, bija par kopuzņēmumu “RB Rail” – tam ir jābūt darbiniekiem un budžetam. Turklāt budžetam ir jābūt pilnībā izveidotam 2019.gada sākumā un jābūt uz visu projekta laiku. Manā skatījumā tas ir nosacījums, kurš projektam piešķir uzticamību un iespēju sekmīgi izdoties. To arī visi saprot. Latvijā gan ir visiem zināmā situācija ar valdības veidošanu, un tādēļ ir lēmumi, kurus pagaidām nevar pieņemt. Mēs visi to saprotam, bet tieši tādēļ es runāju par 2019.gada sākumu. Ir ļoti svarīgi, lai mēs nezaudētu laiku, jo zaudēt laiku šādos projektos nozīmē arī zaudēt naudu. Ja kopuzņēmumam nebūs pietiekami daudz naudas budžetā tam uzticēto uzdevumu īstenošanai, mēs pieredzēsim arvien vairāk kavējumu. Par to es esmu bažīga. Taču es arī varu atklāti pateikt, ka tas ir viens no galvenajiem jautājumiem manā darba kārtībā.

Ja “RB Rail” nesaņems tam nepieciešamo finansējumu, vai tas radīs problēmas arī ar naudas saņemšanu “Rail Baltica” no CEF un citiem fondiem?

Vispirms man ir jāsaka, ka “RB Rail” uzraudzības padome ir panākusi vienošanos par kopuzņēmuma darbiniekiem un līdzstrādnieku skaitu. Tas ir liels solis. Otrkārt, uzraudzības padome vienojās par budžetu. Tagad šī vienošanās ir jāapstiprina visām dalībvalstīm. Tas ir arī svarīgi, lai būtu līdzsvars starp nacionālajām ieviešanas struktūrām, labuma guvējiem un kopuzņēmumu. Taču kopuzņēmums darbu nav pārtraucis un gatavo piedāvājumu, kā kopējo vienošanos adaptēt jaunajiem parametriem un projektam dzīvē. Tas tiks apspriests un lēmumi tiks pieņemti 2019.gadā.

Kā “Rail Baltica” projekts virzās pēc Baibas Rubesas atkāpšanās no “RB Rail” vadītājas amata, jo viņa minēja arī daudzus riskus?

Jā. Daži no šiem riskiem ir tiesu atbildībā, un mēs gaidām rezultātus. Taču gan Eiropas Komisija, gan es esmu ieklausījusies Baibas Rubesas vārdos, un man ir jāsaka, ka viņa ir paveikusi milzīgu darbu, lai izveidotu efektīvu kopuzņēmumu, piešķirtu šim projektam uzticamību, un tagad tam ir stabils pamats. Es viņai esmu ļoti pateicīga, jo tas nebija viegli. Šādu projektu sākumā ir tik daudz grūtību, kuras ir jāpārvar.

Vienlaikus es esmu pārliecināta, ka mums būs ļoti labs jaunais valdes priekšsēdētājs, kurš uzņemsies atbildību par nākamo periodu. Tāpat es esmu ļoti pārliecināta par “RB Rail” komandu un tās darba kvalitāti. Šis ir bijis sarežģīts periods, un komanda ar šo projektu ir saistījusies ne tikai profesionāli, bet arī personiski. Ja projekts izdodas, tad tas ir arī to cilvēku dēļ, kuri to īsteno, tādēļ es gribu viņiem izteikt savu pateicību.

Kuri pašlaik ir sarežģītākie “Rail Baltica” projekta punkti – Rīgas dzelzceļa stacija, Kauņas mezgls?

Rīgas stacija un Kauņas mezgls ir ikvienas mūsu sanāksmes ēdienkartē. Taču tagad mēs tuvojamies noslēgumam. Projekti pilsētās, kur ir maz brīvas vietas un ir jāparedz daudzi pakalpojumi, vienmēr ir sarežģīti. Pirmsākumos vispār nebija paredzēts savienojums ar Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju. Tagad Rīgas stacijā ir paredzēts savienojums gan ar “Rail Baltica”, gan ar lidostu. Tādēļ mums ir nepieciešama stratēģija, lai būtu labi risinājumi gan finansējuma, gan laika ziņā. Mums bija arī Latvijas puses prezentācija, kā ir plānots organizēt darbus, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu dzelzceļa stacijas darbu. Tagad mēs ļoti detalizēti diskutēsim par laika grafiku, lai būtu skaidras arī izmaksas. Izmaksas atšķirsies, ja mēs vēlamies ievērot visus efektivitātes rādītājus.

Kā “Rail Baltica” projekts izskatās kontekstā ar citiem TEN-T projektiem?

Es ļoti atklāti varu teikt, ka dažā labā Eiropas valstī uz “Rail Baltica” projektu skatās ar nelielu greizsirdību. Daudzi man ir teikuši, ka šis ir privileģēts projekts. Eiropas Komisija “Rail Baltica” īstenošanā ir iesaistījusies lielā mērā, jo tas ir vienīgais projekts Eiropas austrumos ar šādu nozīmi. Tādēļ mums ir jābūt sekmīgiem. Baltijas valstīm ir jābūt savienotām ar pārējo Eiropas dzelzceļa tīklu. Ja mēs vēlamies būt jauno kravu plūsmu centrā – no Ķīnas, no Krievijas, no citām kaimiņvalstīm -, tad tas ir veids, kā spēles centrā iesaistīt Baltijas valstis, Poliju un Somiju. Ļoti labi ir arī tas, ka Somija lems par iesaistīšanos kopuzņēmumā kā partnere. Lēmums tiks pieņemts, vēlākais, aprīlī. Līdz ar to būs četri partneri, un lielā mērā ir iesaistīta arī Polija.

Ja mēs uz “Rail Baltica” projektu lūkojamies no ārienes, tad tas rit labi. Ja uz to skatāmies no iekšienes, tad, protams, redzam daudzus sarežģījumus. Es esmu pa vidu starp šiem abiem skatījumiem un esmu šī projekta vēstniece. Mēs cenšamies skaidrot šī infrastruktūras projekta nozīmi, ienākumu pieaugumu, ko radīs šis projekts, nodarbinātības pieaugumu, inovācijas. Tas paplašinās Baltijas valstu ekonomiku.

Ko jūs redzat kā galveno mērķi – kravu vai pasažieru plūsmu “Rail Baltica” maršrutā?

Mēs jau no paša projekta sākuma domājam par abiem – gan kravu, gan pasažieru plūsmu. Tāpat ir domas par to, lai ar vilcieniem varētu pārvadāt kravas automašīnas, lai nodrošinātu transfērus starp autoceļiem un dzelzceļu. Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs atbilstoši organizētu termināļus ostās un multimodālos termināļus. Ir jāparedz visas iespējas. Loģistikas platformu efektivitāte būs zaļais signāls investoriem.

Kravas būs ļoti svarīgas, jo mēs gribam arī paplašinājumu līdz Skandināvijas koridoram, kurš beidzas Botnijas līcī, lai spētu transportēt kravas no pašiem Eiropas ziemeļiem pa dzelzceļu. Taču “Rail Baltica” ir jābūt arī ceļam, kurš savieno cilvēkus. Man tas ir ļoti svarīgi, jo es gadiem esmu bijusi iesaistīta projektos, kuru mērķis ir izveidot ātrvilcienu satiksmi Eiropā, un es tam redzu rezultātus. Vienmēr ir ļoti grūti ar infrastruktūras izbūvi uz robežām, jo katrai valstij ir savas nacionālās intereses. Tas ir arī vissarežģītākais šoreiz – apvienot trīs nacionālās vīzijas un izveidot vienu kopīgo vīziju, radīt kopīgu interesi. Te vissvarīgākie ir cilvēki. Kad viņi redzēs, ka uz pusi samazinās laiks, kurš viņiem ir nepieciešams, lai nokļūtu Rīgā, Tallinā utt., viņi to izmantos. Tas būs papildu ieguvums cilvēkiem, tūrismam, biznesam.

Nākamajos gados mēs arī pētīsim, kā ātrvilciens ietekmēs reģionālo satiksmi un kā reģionālā satiksme ietekmēs ātrvilcienu. “Rail Baltica”, protams, ir svarīgi savienojumi līdz pat Eiropas rietumiem – līdz Vācijai, Nīderlandei, Beļģijai. Bet ir jābūt arī reģionālajiem savienojumiem, jo tas ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem. Tādēļ mums ir bijušas sabiedriskās apspriešanas visās Baltijas valstīs. Lietuvā būs papildu savienojums no Kauņas līdz Viļņai, kas bija ļoti svarīgs jautājums. Šis savienojums gan tiks būvēts nedaudz ilgāk, jo tas neietilpst starpvalstu koridorā. Starpvalstu koridora daļas ir prioritārākas par nacionālajām daļām. Taču līdz plānošanas perioda beigām būs gatavs arī savienojums ar Viļņu.

Kā jūs vērtējat sadarbību starp Baltijas valstīm, jo mums pašiem šķiet, ka tā varētu būt daudz labāka?

Sadarbība vienmēr var būt labāka. Es redzu kopīgo vienošanos, ieviešanas lēmumus, premjeru deklarācijas, un tas viss liecina par patiesu gribu sadarboties. Bet ir arī atšķirības.

Es pati nāku no pierobežas reģiona starp Franciju un Vāciju. Jūs zināt, cik liels darbs tur ir paveikts, bet atšķirības ir joprojām. Tādēļ tas ir kultūras aspekts, bet vienlaikus tā ir arī Eiropas iespēja. Tas rada grūtības, dažkārt arī kavēšanos, bet tā ir daļa no mūsu dzīves. Mēs atbalstām atšķirīgo, mēs cienām savas tradīcijas, savu mantojumu, savas vīzijas un inovācijas. Mēs saprotam, kas ir nepieciešams, lai varētu strādāt kopā, bet mēs gribam palikt arī tādi, kādi esam.

Piemēram, pašlaik cilvēki ir ļoti nobažījušies par klimata izmaiņām, un es varu teikt, ka arī tas būs viens no svarīgiem jautājumiem visā “Rail Baltica” koridorā un visas trases garumā – gan Baltijas valstīs, gan Polijā, gan Vācijas ziemeļos un Beļģijā – ir no vides aizsardzības viedokļa būtiskas zonas. Tas nav vienkāršs jautājums, bet visi ir sapratuši, ka tas ir aktuāls visās valstīs, un mums ir jābūt stratēģijai. Tādēļ kopuzņēmums strādā pie risinājumiem, lai infrastruktūras izbūve notiktu ilgtspējīgā veidā arī no vides viedokļa.

Vai pašlaik Eiropā ir kādi notikumi, kuri var ietekmēt “Rail Baltica” projekta finansējumu?

Diskusijas par budžetu vienmēr ir ļoti sarežģītas, un šoreiz tās norisinās ar “Brexit” kontekstu. Es gan teikšu, ka tas nav nekas jauns, jo ar Lielbritānijas izstāšanos bija jārēķinās. Mēs zinām izmaksas, un tās būs jāsedz.

Tāpat būs jauns Eiropas Parlaments. Iespējams, tas būs daudz eiroskeptiskāks, un tas var mainīt finansējuma piešķiršanas aspektus. Tas būs politisks jautājums, tādēļ mums ir jābūt maksimāli labi sagatavotiem.

Tieši tādēļ 2019.gads būs ļoti svarīgs. Mēs nevarēsim pateikt – mēs apstājamies vai mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies vēlāk. Baltijas valstīm kopā ar Poliju un Somiju ir jāstrādā, lai demonstrētu politisko gribu iet līdz projekta realizācijai.

Eiropas Komisija ir gatava, un atbalsts šim projektam ir no visām valstīm, kuras ietilps koridorā, – Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes. Mums ir arī vēl viena valsts, kura gribētu pieslēgties šim koridoram, – Luksemburga. Ir ļoti interesanti, ka šis koridors ir pievilcīgs.

Vai “RB Rail” komandai ir kādi noteikti uzdevumi līdz nākamajai “Rail Baltica” Rīcības grupas sanāksmei?

Kad ir pieņemti lēmumi par tehniskajiem parametriem, sākas projektēšana. Ir bijušas ilgas diskusijas par projektēšanas vadlīnijām, tās ir apstiprinātas, un ir laiks virzīties tālāk. Šis ir aizraujošs periods, jo līdz ar zemes iegādi šis projekts kļūst arvien reālāks un reālāks. Igaunijā jau drīz sāksies būvdarbi. Tādēļ cilvēki redzēs, ka šī infrastruktūra sāk kļūt par realitāti. Protams, ka darbi būs lieli, it īpaši pilsētās un to apkārtnē, bet tas būs aizraujošs periods. Tādēļ man visiem projekta līdzstrādniekiem gribas teikt: esiet stipri, iesaistieties, un mēs būsim sekmīgi! Es par to esmu pārliecināta.