Simboli – rakstīšanas un lasīšanas ceļš izziņai

0

Autore :  Anna Silantjeva, sertificēta audiologopēde, Medicīnas centrs SIA “Fitosan Plus”

Prasmes, zināšanas, vērtības, uzvedība, dzīvesveids, ieradumi un sociālo lomu apguve veido personību. Iedzimtība ietekmē indivīda kognitīvās spējas, maņu uztveri, temperamentu. Mērķtiecīga kognitīvo funkciju attīstīšana veicina galvas smadzeņu attīstību. Galvas smadzeņu laterizācija notiek līdz aptuveni 10 gadu vecumam, kad izveidojas smadzeņu funkcionālā asimetrija. Galvas smadzeņu kreisā puslode regulē runu, kognitīvās funkcijas un uzvedību vairumam cilvēku. Kopējā organisma attīstība turpinās līdz pilnīga brieduma sasniegšanai. Rakstīšana sākas vēl pirms lasītapguves. Pirmsskolas vecuma bērni lielākoties dzīvo priekšmetu pasaulē. Mācoties lasīt, mēs apgūstam abstraktas zīmes un simbolus. Attēli un kustību formas ļauj vieglāk apgūt un izprast burtus. Mūsu apkārtnē it visur sastopamas ģeometriskas formas. Krāsas un formas veido priekšmetu, tēlu izteiksmīgumu. Rakstīšana un lasīšana ir viens no komunikācijas veidiem. Rakstīšana var uzlabot cilvēka imūnsistēmu, to izmanto kā vienu no psiholoģijas terapijas metodēm. Daudziem cilvēkiem ir labi attīstīta vizuālā uztvere, tāpēc informāciju vieglai uztverei un labai iegaumēšanai ir jāpasniedz vizuāli. Uzrakstīts teksts ir kontakts ar lasītāju, precīzs un labskanīgs teksts raisīs vēlmi to lasīt.

Sīkās un lielās motorikas vingrinājumi veicina rakstītprasmes un fizisko prasmju attīstību. Rakstīšana un sīkās motorikas vingrinājumi attīsta smalko motoriku, lasītprasmi, veicina vizuālo uztveri, stimulē galvas smadzeņu pusložu attīstību, veicina domāšanu un radošumu, koncentrēšanos, pašapziņu, uzlabo atmiņu, kustību kontroli un kinētiskās sajūtas. Rakstot ar dažādiem rīkiem, mēs iegūstam redzamus simbolus. Noteiktu zīmju kopas apzīmē konkrētu priekšmetu vai darbību. Daudz zīmju vienkopus rada tekstu. Rakstiskā saziņā visbiežāk lietojam burtus. Mākot rakstīt un zīmēt, varam veikt pierakstus dažādās situācijās. Diemžēl 21. gadsimtā samazinās cilvēku vēlme rakstīt ar roku, pastāvot savstarpējās saziņas alternatīvām: viedierīcēm, sigsimboliem, piktogrammām, skaitļiem, logo, tehnoloģiju komunikācijas ikonām, žestiem u. tml.

Tradicionāli lasīšanu saprotam kā rakstīta teksta izlasīšanu, bet neverbālajā komunikācijā varam lasīt informāciju no žestiem, lūpām, ķermeņa valodas, dizaina u. tml. Neverbālā komunikācija bieži ir vienpusēja – citi informāciju uztver, bet nesniedz atgriezenisko saiti. Lasīšana veicina kognitīvo spēju (prāta, loģiskās domāšanas, atmiņas, intelekta) attīstību un uzlabošanu, pilnveido zināšanas, attīsta koncentrēšanos, emocijas, radošumu, papildina aktīvo un pasīvo vārdu krājumu, attīsta rakstītprasmi, māca vispārināt kategorijās un diferencēt konkrētas lietas, palīdz atpūsties un mazināt distresu. Lasīšana ir izziņas, izklaides, saziņas process. Tā ir viena no biežākajām mācīšanās metodēm. Pēc personas runas attīstības var spriest par lasītprasmes apguvi. Lasītkārs cilvēks kļūst arvien izvēlīgāks labas literatūras klāstā. Speciālisti iesaka ģimenēs pārmantot lasītprieku kā kultūras tradīciju. Vakara pasakas un grāmatu stāstus bērniem jādzird no abiem vecākiem. Lai lasīšana būtu interesantāka, variet iesaistīt visu ģimeni lomu spēlēs.

Bērnībā pirms burtu apguves ieteicams attīstīt audiālo jeb dzirdes uztveri. Skaņu uztveri var attīstīt ar skaņu un vārdu vingrinājumiem, folkloru (pasakām, dziesmām, dzejoļiem, skaitāmpantiem, mīklām), muzikālām nodarbībām, skanošiem priekšmetiem, skaņu rotaļām, ritma vingrinājumiem, mūzikas instrumentu un pašdarinātu skaņu rīku rotaļām, pirkstiņspēlem, eiritmijas un logoritmikas elementiem u. tml. Dzirdes uztveres un runas attīstību var veicināt ar dažādam nevalodas skaņām mazbērna vecuma periodā. Bērni var izpētīt akustiku fizikālos eksperimentos. Piemēram, pie auklas piestiprinātiem atšķirīgiem priekšmetiem, veicot piesitienus ar koka vālīti, salīdzināt toņu atšķirības. Stīgu eksperimenti atklāj rezonanses sakarības, atšķirīgs vibrējošo stīgu garums rada intervāla skaņas. Savukārt ar metāla skrūvi, smiltīm un lociņu varam izveidot skaņu figūras.

Rakstītapguvi veicina personīgā motivācija labi paveikt konkrēto darbību un apkārtējo atbalsts. Rakstīšanas un
lasīšanas apguve ir viens no kognitīvās izaugsmes soļiem. Apgūstot rakstītprasmi, cenšamies uzrakstīt burtu atbilstoši dzirdētai skaņai: “Ko dzirdu, to rakstu!”. Svarīga ir pareiza skaņu izruna un plašs aktīvais vārdu krājums. Rakstītprasmes apguvē jāveicina gan pareizrakstību, gan konkrētas domas fiksēšanu. Daudziem bērniem ir vieglāk iemācīties rakstītos burtus un pēcāk drukātos. Lasītapmācībai vajadzīgi attēli ar burtiem, zilbēm. Parādot kartīti, jānosauc burtu, skaņu, zilbi vai vārdu. Pēc J. Rezņicenko metodes bērnam jārāda un jānosauc burtu divas sekundes, vienā apmācības reizē apgūstot līdz 5 burtiem. Piemēram: 1. – 5. dienā apgūstam pirmos 5 alfabēta burtus, 6. – 10. dienā – nākamos 5, bet 11.dienā atkārtojam pirmos 5 apgūtos burtus. Pēc alfabēta burtu apguves mācām skaņas: “Burts a, skaņa a-a-a”. Burtiem jābūt telpiskiem, no dažādas struktūras (smilšpapīra, auduma, koka, plastmasas u. tml.). Varam iemācīt taktili un kinētiski burtus, ja velkam pār tiem ar pirkstu vismaz 5 reizes un izrunājam konkrēto skaņu. Jaunos burtus mācām, automatizējam un diferencējam ar rotaļām.

Pēc burtu un skaņu apguves mācām lasīt zilbes. Piemēram, izrunājam skaņu [m], skaņu [a], saliekot kopā burtus, sakām [ma]. Tālāk mācām zilbes: [ma], [me], [mi], [mo], [mu]. Tad parādām vārdu [mamma]. Protot lasīt zilbes, sākam mācīties lasīt vienzilbju, divzilbju vārdus (līdz 4 burtiem, vārds + reāls priekšmets vai tā attēls). Globālo lasīšanu apgūst daudzās pirmsskolas izglītības iestādēs un ģimenēs. Tas nozīmē, ka paskatoties uz vārdu, uzreiz zinām, kas tur ir uzrakstīts. Globālās lasīšanas attīstību variet veicināt mājas apstākļos ar jauniem attēliem, kuriem pievienots konkrētā priekšmeta/ būtnes/ darbības nosaukums. Piemēram, saules zīmējums + vārds [saule]. Redzot sauli attēlā vai dzīvē atcerēsies, kā pareizi jāuzraksta vārdu [saule]. Sākumā rakstām īsus, ikdienā lietojamus vārdus (piem., māja, sula, iela). Bērns, rakstot vārdu, automatizē apgūtās zināšanas. Mācoties lasīt, sākumā jāizvēlas plānas, krāsainu attēlu grāmatas ar zilbēm, vienkāršiem ikdienas vārdu krājuma vārdiem. Teikumu lasītapguvi veicina lielu burtu teikumi ar pievienotu attēlu. Pakāpeniski pieradinām lasīt garāku tekstu. Variet izveidot savas lasāmgrāmatas ar interesi izraisošiem pārsteiguma elementiem. Paslavējiet bērnu un beidziet nodarbību pirms bērns ir zaudējis interesi. Kopīga darbošanās ar vecākiem stimulē bērna vispārējo attīstību.

33 praktiski ieteikumi rakstītprasmes un lasītprasmes attīstīšanai

  • Veidojiet burtus no dažādiem maziem piederumiem (zirņiem, sagrieztas dzijas, makaroniem, pogām, smiltīm, aukliņām, vates bumbiņām u. tml.).
  • Rakstiet ar kūstošiem ledus kubiem uz paplātes, dvieļa.
  • Ar ūdenī samērcētu otu rakstiet burtus uz spoguļa, ziemā – uz automašīnas/ mājas ārējā stikla (izveidosies apledojums). Ar mitru otu uz aizsaluša stikla variet izkausēt burtu.
  • Cepiet burtu formas cepumus.
  • Rakstiet burtus uz ķermeņa (muguras, plaukstas, pēdas).
  • Uzzīmējiet burtus ar sveci vai korektoru uz lapas, vēlāk lapu nokrāsojiet ar ūdenskrāsām/ atšķaidītu joda šķīdumu.
  • Veidojiet kopā veikala, tirgus iepirkumu sarakstus ikdienai.
  • Tumsā rakstiet burtus ar lukturi vai lāzeri uz sienas.
  • Rakstiet burtus ar pirkstu uz dažādu tekstūru pamata (piem., uz paklāja/ dīvāna/ salvetes/ galda/ smiltīm/ smilšpapīra/ paplātē iebērtiem putraimiem).
  • Zīmējiet ar krītu burtus uz asfalta atļautās vietās.
  • Veidojiet burtu aplikācijas (nepieciešama līme + pamats + dažādi aplikāciju materiāli (sagriezta dzija, vate, olu čaumalas, fliteri, saplēsts papīrs, kokvilnas bumbiņas u.c.)).
  • Veidojiet ar dažādām ķermeņa pozīcijām un kustībām burtus horizontālā plaknē (guļus), vertikālā plaknē (stāvus, sēdus).
  • Zīmējiet dažādus rakstus sīkās motorikas vingrinājumos.
  • Savienojiet pārtrauktu līniju attēlus.
  • Stimulējiet pirkstu kustības dažādos satveršanas, bēršanas, likšanas, spēka, spiediena, rakstīšanas vingrinājumos.
  • Veiciet pirkstu masāžu un taktilo stimulāciju.
  • Izstaigājiet burtu siluetus – izveidojiet uz grīdas ar līmlenti dažādu burtu formas.
  • Uzzīmējiet, izveidojiet paši savu personalizēto alfabētu.
  • Izveidojiet rotaļu kubus ar dažādu tekstūru burtiem.
  • Konkrētās nedēļas aktuālos burtus novietojiet redzamā vietā – magnētiņu burti pie ledusskapja, aplicētie burti – pie loga, uz palodzes, pie durvīm.
  • Pievienojiet burtus – tekstila aplikācijas pie apģērba, somas, aksesuāriem kā tērpa dekorus. Pievienošanas veidi: pievēršana un piesiešana ar rupjāka dizaina diegu, piestiprināšana ar audumu lipekli, plastmasas vai metāla saspraužamo kniedi.
  • Izdomājiet katram burtam kustību.
  • Izveidojiet burtu brokastu putrā/ muslī/ jogurtā no ogām/ riekstiem/ sēklām/ ievārījuma.
  • Konstruējiet burtus no koka klučiem, lego klučiem, konstruēšanas kociņiem.
  • Katram burtam izdomājiet īsu stāstu, tā vieglākai iegaumēšanai.
  • Izmantojot pirkstiņkrāsas vai guašu krāsas, ar pirkstiem izpunktējiet katra burta kontūru.
  • Ar pirkstiņkrāsām pirms vakara mazgāšanās uzzīmējiet bērnam 1 burtu uz rokas. Ja uzzīmēsiet divus burtus, tad izveidosiet zilbi. Vēlāk variet uz katras rokas uzrakstīt pa zilbei, lai savienojot kopā rokas, varētu izlasīt vārdu.
  • Uztaisiet savu burtu taku: paņemiet papīru, apvelciet ģimenes locekļu pēdiņas, tās izgrieziet, uz katras pēdas formas uzrakstiet 1 burtu, pēdiņas ar līmlenti pievienojiet uz grīdas. Kāpjot no pēdiņas uz pēdiņu, varēsiet lasīt burtus, pēcāk zilbes.
  • Uz spoguļa stūra, kuru bērns redz zobu tīrīšanas laikā, ar zobu pastu/ lūpu krāsu uzzīmējiet vienu burtu (viens burts vienā dienā).
  • Izveidojiet uz galda sajūtu taku ar dažādas tekstūras priekšmetiem. Takas siluetam jāatveido kādu burtu.
  • Aukstajos gadalaikos izlejiet sniegā burtu formas vai ar pēdu nospiedumiem iestaigājiet burtu siluetus.
  • Ļaujiet apvilkt/ pasvītrot drukātā vai ar roku rakstītā tekstā konkrētu burtu. Meklējamo burtu variet uzrakstīt uz baltas lapas un nolikt darbošanās vietā.
  • Izgrieziet burtus no drukāta teksta, veidojiet vārdus, līmējot kopā burtus.
21. gs. lasīšanas un rakstīšanas traucējumus (piem., disleksiju, agrāfiju, disgrāfiju, aleksiju) var mazināt, lietojot dažādas stratēģijas un tehnoloģijas. Lasīšanas un rakstīšanas traucējumu gadījumā jākonsultējas ar speciālistu: audiologopēdu, logopēdu, klīnisko psihologu, pedagogu. Atcerieties, rehabilitācijā svarīga ir sadarbība: rehabilitācijas komanda – ģimene – speciālisti skolā/ kolēģi darbavietā – integrācija sabiedrībā. Bērna vecumā variet veicināt ar samazinātu slodzi, kustību rotaļām un darbību maiņu.
Lai veiksmīga rakstīšanas un lasīšanas prasmju apguve!

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here