Sprūds: Eiropas Savienība šogad sajutīs līderības vakuumu

0

Eiropas Savienībai (ES) šogad saskarsies ar trīs galvenajiem izaicinājumiem, tajā skaitā “Brexit”, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām un līderības vakuumu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Kā iepriekš, arī 2019.gads ES būs izšķirošs un nozīmīgs, pārliecību pauda Sprūds. Viens no ES izaicinājumiem šogad būs Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb “Brexit”, kas Eiropai uzstādot jautājumu – kā tā attīstīsies tālāk. Pēc “Brexit” referenduma zināma ES pašpārliecinātība kļūstot mazāka, teica eksperts.

“Šobrīd tas vairāk ir ES izdzīvošanas stils nekā lielas vīzijas stils, proti, galvenais, lai kaut kas līdzīgs neatkārtotos, īpaši, lielajās valstīs,” ES darbību raksturoja Sprūds, piebilstot, ka pie šīm lielajām valstīm var minēt Franciju, kur tās prezidenta Emanuela Makrona zemie reitingi nozīmējot, ka skaidras nākotnes par šo valsti nav.

Viņaprāt, “Brexit” šobrīd ir nonācis zināmā strupceļā, jo Eiropa ir ieinteresēta, lai briti sajustu izstāšanās nepatīkamo pusi un to saprastu arī citas valstis, kas varētu domāt par Lielbritānijai līdzīgu virzību. “Neizslēdzu, ka viens no risinājumiem būs kāda “iepauzēšana” ar 29.martu, un tad politiskam lēmumam būs jāatrod juridisks risinājums. Ja šo vienošanos nevarēs “dabūt cauri”, tad vēl viena referenduma rīkošana jebkurā gadījumā jau tagad ir par vēlu,” skaidroja LĀI direktors.

Kā vēl vienu izaicinājumu Sprūds minēja līderības vakuumu Eiropā. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nekādu lomu Eiropā nespēlējot, Vācijas kanclere Angela Merkele aizies no amata un šobrīd nevar saprast, kas viņu nomainīs, savukārt Makrons ir ar lielām ambīcijām Eiropā, taču netiek galā ar iekšpolitiskajām problēmām Francijā.

“Šobrīd nav neviena veiksmīga līdera, kas varētu iemiesot Eiropu. Priekšplānā izvirzās tie cilvēki, kas nav acīmredzami proeiropeiski noskaņoti, piemēram, Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni,” piebilda eksperts.

Pie izaicinājumiem viņš minēja arī maijā gaidāmās EP vēlēšanas, kas nebūt nebūšot maznozīmīgas. Pēc Sprūda domām, šīs vēlēšanas norādīs uz ES nākotni pēc “Brexit”, ideoloģiskajiem un faktiskajiem zaudētājiem un uzvarētājiem, nākamo Eiropas Komisijas (EK) vadītāju un nākamo EK sastāvu.