Ugunsdrošības uzlabošanai Latvijā plānotas vairākas būtiskas izmaiņas

0

Ugunsgrēkos bojāgājušo skaits pēdējos gados samazinās, tomēr apmēram 90% no kopējā bojā gājušo skaita ugunsgrēkos iet bojā tieši tajos, kuri izcēlušies dzīvojamās mājās. Statistikas dati  apliecina, ka galvenais ugunsgrēku iespējamais cēlonis ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Lai uzlabotu situāciju ugunsdrošības jomā Latvijā, Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) sagatavoja konceptuālo ziņojumu “Par valsts politiku ugunsdrošības jomā”.

VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš skaidro, ka “mērķtiecīgs ugunsdrošības uzraudzības un prevencijas darbs ilgtermiņā panāks pakāpenisku traģisko ugunsnelaimju, kuros ir cietuši vai bojāgājuši cilvēki, samazinājumu tieši dzīvojamās mājās. Tomēr tas nav un nebūs iespējams bez iedzīvotāju iesaistes – atbildīgas rīcības un elementāru ugunsdrošības prasību zināšanas un ievērošanas. Šajā jomā arī redzam iespēju veiksmīgai sadarbībai ar pašvaldībām un brīvprātīgajām organizācijām kopējās ugunsdrošības stiprināšanā visā Latvijā. Šobrīd turpinās mērķtiecīgs darbs, lai izstrādātu tiesisko regulējumu, kas skaidri noteiktu brīvprātīgo ugunsdzēsēju tiesības un pienākumus, kā arī iespējamo atbalstu no valsts un pašvaldību puses.”

Lai uzraudzītu ugunsdrošības prasību ievērošanu, šobrīd VUGD ugunsdrošības inspektori veic ugunsdrošības pārbaudes objektos saskaņā ar VUGD noteiktajiem kritērijiem, atbilstoši objektu bīstamībai. Izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā valsts ugunsdrošības uzraudzības pilnveidošanai piedāvātais risinājums paredz, ka pamatojoties uz risku izvērtējumu, tostarp arī analizējot ugunsgrēku izcelšanās vietas, tiks noteiktas pārbaudāmo objektu grupas, kur VUGD veiks ugunsdrošības pārbaudes.  Izlases kārtībā plānveidīgi tiks turpinātas arī ugunsdrošības pārbaudes dzīvojamās mājās. Paredzēts aktualizēt un sagatavot informāciju individuālo dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekiem par veicamajiem pasākumiem un to periodiskumu ugunsdrošības prasību ievērošanai dzīvojamās mājās. 

Lai pilnveidotu prevencijas pasākumus ugunsdrošības jomā plānots sakārtot un strukturēt sadarbību ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām un pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem, iesaistot tos ikgadējās VUGD informatīvās kampaņas iedzīvotājiem un citos prevencijas pasākumos. 

Lai veicinātu brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldības ugunsdzēsības dienestu attīstību, konceptuālajā ziņojumā piedāvāti trīs risinājumu varianti, no kuriem viens paredz divu gadu laikā īstenot pilotprojektu un šo variantu atbalsta arī VUGD. Plānots, ka īstenojot pilotprojektu, no dažādiem valsts reģioniem tiktu izraudzītas piecas brīvprātīgo vai pašvaldības ugunsdzēsēju komandas, kuras  apmācītu un iesaistītu ugunsgrēku dzēšanā (mazstāvu, neapdzīvotu ēku, kūlas ugunsgrēki, atkritumu degšana u.tml.), kā arī glābšanas darbos, atbilstoši apgūtajām zināšanām un praktiskajām iemaņām, atbalstot VUGD un attiecīgajā periodā arī Valsts meža dienestu. Pilotprojektā iesaistītajām komandām tiktu paredzēts finansiāls atbalsts tehnikas uzturēšanai, kā arī kompensācija par izbraukumiem uz notikumiem un par dalību ugunsdrošības prevencijas pasākumos. Ja pilotprojekts tiks īstenots, tad pēc tā īstenošanas tiktu sagatavots informatīvais ziņojums izskatīšanai Ministru kabinetā par rezultātiem un tālāko rīcību brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju un pašvaldību ugunsdzēsības dienestu attīstībai, tai skaitā nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā. 

Konceptuālais ziņojums “Par valsts politiku ugunsdrošības jomā” tika izstrādāts 2017.gadā un iesniegts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc precizējumu veikšanas, šobrīd ziņojums ir nosūtīts saskaņošanai ministrijām un iesaistītām institūcijām, lai tuvākajā laikā tiktu iesniegts Ministru kabinetam apstiprināšanai. Konceptuālais ziņojums neskata jautājumus par VUGD kapacitāti, jo tas tiks skatīts atsevišķos politikas plānošanas dokumentos. 

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here