Valdība apstiprina Latvijas pozīciju Eiropadomē, kurā aicina to izvērtēt ar dezinformāciju pieņemtos lēmumus

0

Valdība šodien apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju 13.decembrī un 14.decembrī gaidāmajā Eiropadomē, kurā minēts, ka Eiropadomei būtu jāizvērtē progress ar dezinformāciju saistīto pieņemto dokumentu un lēmumu ieviešanā.

Eiropadomes darba kārtībā ir četri jautājumu bloki, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam, Vienotais tirgus, migrācija, kā arī cīņa pret dezinformāciju, ārlietas, ES Pilsoņu konsultācijas un klimata pārmaiņas. 13.decembrī notiks arī “Euro” samits, kurā plānota diskusija par Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu.

Kā liecina valdībā iesniegtais Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvais ziņojums, sarunu blokā par dezinformāciju Eiropadome aicinās rīkoties, lai Eiropas un nacionālā līmenī nodrošinātu drošas un brīvas vēlēšanas. Eiropadome aicinās uz koordinētu un visaptverošu pieeju cīņai pret dezinformāciju, uzsverot gan ārējo, gan iekšējo šī izaicinājuma dimensiju. Tāpat sagaidāms, ka Augstā pārstāve ārlietās un Eiropas Komisija (EK) iepazīstinās Eiropadomi ar 5.decembrī izplatīto Rīcības plānu cīņai pret dezinformāciju, kurā ir konkrēti priekšlikumi koordinētai ES reakcijai.

Latvija atbalsta, ka uz dezinformācijas radītajiem izaicinājumiem jāreaģē ar visaptverošu pieeju, iekļaujot gan ārējo, gan iekšējo dimensiju, teikts ziņojumā. Tiek uzsvērts, ka drošu un brīvu vēlēšanu svarīgs elements ir caurskatāma un atbildīga tiešsaistes platformu darbība. Vienlaikus svarīgi panākt skaidrību par dažādu ES institūciju lomu un atbildību, kā arī par rīcības koordināciju, tajā skaitā ar dalībvalstīm.

Latvija uzskata, ka Eiropadomei jāatgriežas pie dezinformācijas tēmas, lai izvērtētu progresu jau pieņemto dokumentu un lēmumu ieviešanā, norādīts ziņojumā.

Eiropadome arī tiks informēta par Eiropas Pilsoņu dialoga rezultātiem. Šā gada vasarā un rudenī pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvas visās ES dalībvalstīs notika konsultācijas ar iedzīvotājiem par Eiropas nākotni. ES dalībvalstīs notika vairāk nekā 1700 pasākumi. Ir izstrādāts kopīgs ziņojums, kurā identificētas būtiskākās tendences, ņemot vērā visu dalībvalstu ziņojumus.

Latvija sagaida, ka pilsoņu konsultāciju rezultāti būs nozīmīgs ieguldījums Sibiu neformālajā diskusijā par ES nākotni. Līdzšinējās aptaujas parāda, ka pastāv ES iedzīvotāju atsvešinātība no ES institūcijām. Lai šo plaisu mazinātu, cilvēkiem ir jāredz, ka viņu viedokļi tiek uzklausīti, norādīts Latvijas pozīcijā.

Tāpat sagaidāms, ka Eiropadome uzsvērs nepieciešamību turpināt darbu pie visaptverošas pieejas ieviešanas ES migrācijas politikā saskaņā ar jūnija Eiropadomes secinājumiem. Eiropadome uzklausīs Austrijas prezidentūras progresa ziņojumu par darbu pie Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformas priekšlikumiem.

Latvija vienmēr ir atbalstījusi visaptverošu ES pieeju migrācijas politikai, teikts pozīcijā, kurā uzsvērts, ka ir svarīgi turpināt stiprināt robežapsardzību, paaugstināt atgriešanas efektivitāti, stiprināt cīņu pret cilvēktirdzniecību un īstenot mērķtiecīgu sadarbību ar trešajām valstīm. Atzinīgi tiek vērtēts Austrijas prezidentūras darbs pie Atgriešanas direktīvas un ES patvēruma aģentūras regulas pārskatīšanas. Latvija pozīcijā uzsver dalībvalstu brīvprātīgas dalības principu jebkādās ar pārvietošanu saistītās aktivitātēs, kā arī aicina pieņemt lēmumus vienprātīgi.

Eiropadome arī aicinās pabeigt darbu pie EK publicētajiem tiesību aktu priekšlikumiem līdz pašreizējā likumdošanas cikla beigām. Eiropadomē tiks akcentēts darbs, lai Vienotais tirgus adaptētos digitālajam laikmetam datu un pakalpojumu ekonomikas apstākļos. Tāpat sagaidāms, ka tiks uzsvērta nepieciešamība veicināt konkurētspējīga Vienotā tirgus pozīcijas pasaulē, īpaši aktuālo starptautisko izaicinājumu kontekstā. Eiropadomē padziļināta diskusija par Vienotā tirgus attīstību paredzēta nākamā gada pavasarī.

ES Vienotā tirgus stiprināšana un integritātes saglabāšana ir viena no Latvijas konsekventi uzsvērtajām prioritātēm ES, teikts pozīcijā. Latvijai ir būtiski turpināt darbu, lai novērstu nepamatotus šķēršļus brīvai darbaspēka, pakalpojumu, preču un kapitāla kustībai, kas ir svarīgi dzīves līmeņa izlīdzināšanai starp ES dalībvalstīm. Tiek uzsvērts, ka ir būtiski pabeigt darbu pie EK publicētajiem tiesību aktu priekšlikumiem līdz pašreizējā likumdošanas cikla beigām.

Vienlaikus Latvija atbalsta, ka jāturpina pareiza un savlaicīga esošā regulējuma piemērošana un ieviešana gan ES, gan nacionālā līmenī, kā arī uzskata, ka EK rūpīgi jāseko, lai jaunie un diskusijās esošie priekšlikumi nav pretrunā ar Vienotā tirgus ideju un būtību. Latvijas ieskatā pastiprināta uzmanība jāpievērš gala lietotāja un uzņēmēju pieredzē balstītai regulējuma izstrādei un šī brīža regulējuma piemērošanas pārbaudēm.

Tāpat Eiropadomē paredzēta valstu un valdību vadītāju diskusija par ES daudzgadu budžetu, pamatojoties uz Austrijas prezidentūras ziņojumu par līdzšinējo progresu sarunās un sagatavoto sarunu ietvara dokumenta projektu. Rumānija kā ienākošā prezidentūra ES Padomē tiks aicināta turpināt intensīvu darbu sarunās par ES daudzgadu budžetu. Iespējams dalībvalstis tiks aicinātas panākt vienošanos līdz 2019.gada beigām.

Latvijai ir svarīgi savlaicīgi panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu, lai laicīgi uzsāktu jaunā perioda programmu plānošanu un ieviešanu. Vienlaikus jaunā daudzgadu budžeta saturs un kvalitāte ir svarīgāka par konkrēta termiņa noteikšanu. Pašreizējais EK priekšlikums Latvijai nav pieņemams, tādēļ Latvija turpinās iestāties par tādu ES daudzgadu budžeta apjomu, kas nodrošinātu pietiekamu finansējumu gan tradicionālo ES politiku (Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas) mērķu sasniegšanai, gan jauno prioritāšu īstenošanai.

Atkarībā no situācijas attīstības Eiropadome varētu pievērsties arī atsevišķiem ārlietu jautājumiem.

 

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here