VARAM parlamentārais sekretārs: ST nevērtēja ministra rīkojuma likumību Salaspils jautājumā

0

Satversmes tiesa (ST) Salaspils komiteju jautājumā vērtēja to, vai ar konkrētā likuma pantu ministrs ir tiesīgs apturēt pašvaldības lēmumu, nevis to, vai un cik šis lēmums ir likumīgs, aģentūrai LETA sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ST atcēlusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL/TB-LNNK) rīkojumu, ar kuru tika atcelts Salaspils domes lēmums par pastāvīgo komiteju izveidi, jo tas ir neatbilstošs likuma “Par pašvaldībām” 49.panta pirmajai daļai.

Eglīts uzsver, ka spriedums ir 32 lappuses garš un tajā ir sīki aprakstītas vairākas būtiskas lietas un, ka galvenais ST sprieduma vēstījums “diemžēl nav sasniedzis dzirdīgas ausis Salaspils pašvaldības mēra kabinetā.”

Viņš uzsver, ka lēmums ir unikāls, jo šāda lieta iepriekš nekad nav skatīta un tas vērtējams pozitīvi, jo turpmākajā praksē risinās strīdīgas situācijas starp deputātiem, pašvaldībām un ministriju.

Tāpat viņš izceļ vienu no ST secinājumiem, kas nosaka, ka pašvaldības nav neatkarīgas institūcijas, bet ir padotas Ministru kabinetam, un ministra kompetencē ietilpst pašvaldību darbības pārraudzība likumā noteiktajā veidā. Tas nozīmē, ka pašvaldības ir pakļautas Ministru kabinetam, un ministram ir kontroles iespējas pašvaldību darbības pārraudzībai, it sevišķi, ja tiek konstatēti pārkāpumi.

“Bet cik plašas ir šīs iespējas, kuras nosaka likums? Arī ST tiesnesis Jānis Neimanis savā skaidrojumā norāda uz to, ka šajā gadījumā ir saskatāmas nepilnības likumā. Līdz ar to nav runa par to, vai Salaspils pašvaldības lēmums pēc būtības ir pretlikumīgs, bet gan par to, kura institūcija šādas situācijas var vērtēt un pieņemt lēmumu par pašvaldības rīcību atbilstību likumam. Pavisam vienkārši salīdzinot – ja persona ir pārkāpusi likumu, kura institūcija to var sodīt – Valsts policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vai kāds cits,” skaidro Eglīts.

Viņš norāda, ka ST šajā lietā vērtēja to, vai ar konkrētā likuma pantu ministrs ir tiesīgs apturēt pašvaldības lēmumu “Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu”, nevis to, vai un cik šis lēmums ir likumīgs.

“ST ieskatā pārkāpumu pašvaldībā nevarēja apturēt ar minēto likuma pantu. Taču tiesa neatzīst domes lēmumu par politisku lēmumu, bet gan par tiesību aktu, uzsverot, ka pašvaldības lēmumam ir nepārprotami jābūt likuma ietvaros. Un tieši šeit arī ir viens no būtiskākajiem punktiem visā šajā stāstā – situācijas risināšanas kārtība,” pauž amatpersona.

Viņš stāsta, ka līdzšinējā praksē deputāti subjektīvu tiesību aizskārumu gadījumos, piemēram, kad kādu izslēdz no pašvaldības komitejas, vērsušies ministrijā ar lūgumu izvērtēt situāciju un atbilstoši rīkoties. “Spriedumā īpaši izcelts ir secinājums, ka pašvaldības domes deputāta subjektīvo publisko tiesību aizskāruma pārbaudi uz deputāta pieteikuma pamata veic administratīvā tiesa. Secīgi pēc šī tiesas sprieduma mēs nonākam situācijā, kurā subjektīvos gadījumos pašvaldību deputātiem būs jāvēršas administratīvajā tiesā, nevis VARAM,” skaidro parlamentārais sekretārs.

Pēc viņa domām, šāda veida precedentu neesamība un nepilnības likumā ir rezultējušās ar vienas pašvaldības laika vilcināšanu pretlikumīga lēmuma centienos to uzturēt pie dzīvības.

“Iespējams, ka visa tā pamatā ir kādas savtīgas intereses un nevēlēšanās sadarboties ar opozīcijas deputātiem, jo gadījumos, kad pašvaldību komitejas tiek mākslīgi veidotas ar viena politiskā spēka pārsvaru, ir vieglāk pieņemt politiskajam spēkam pozitīvus lēmumus, nevis pieņemt šos lēmumus iedzīvotāju un sabiedrības labā. Kamēr no pašvaldības vadītāja skan jautājums “Kas maksās”, tikmēr būtu jāuzdod loģisks pretjautājums – “Kas strādās iedzīvotāju, nevis viena politiskā spēka interešu labā”. Turklāt nav arī skaidrs, kādēļ pašvaldības iedzīvotājiem ar saviem nodokļiem būtu jāuztur pašvaldības darba, laika un resursu nelietderīga izšķērdēšana viena mērķa sasniegšanai – pašvaldības vadītāja populistisku saukļu ģenerēšanai, uz kā pamata tiek audzēts viena politiskā spēka pārsvars un lēmumu pieņemšanas varas īpatsvars komitejās,” kritiku neslēpj Eglīts.

Viņš atgādina, ka ST spriedumā uzskatāmi aprakstīts un izcelts tas, ka pašvaldības domes lēmums neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un tātad ir pretlikumīgs.

Kā vēstīts, Salaspils novada mērs Raimonds Čudars (V) paziņojis, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam būtu jāatvainojas Salaspils iedzīvotājiem un jāatmaksā par pašvaldības kavēto darbu, kas kaitēja novada iedzīvotājiem.

Kā pauž novada priekšsēdētājs, attiecībā uz šādiem gadījumiem ST atzinusi, ka antikonstitucionāls tiesību akts nekad nav bijis spēkā, jo ministram vispār nav bijušas tiesības šādu aktu izdot un tāpēc tas arī nevar radīt tiesiskas sekas. “Ministra prettiesisko darbību rezultātā Salaspils novada pašvaldībā turpat veselu gadu nedarbojās likumā “Par pašvaldībām” kā obligātas noteiktas, demokrātiski ievēlamas institūcijas (komitejas), kurām likums arī nosaka kompetenci pašvaldību pārvaldē. Ministra prettiesiskā rīcība Salaspils novada pašvaldībai un tās iedzīvotāju ievēlētajiem deputātiem atņēma iespēju pildīt savus pienākumus pret vēlētājiem. Protams, tas kavēja domes darbu un radīja kaitējumu visai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem,” saka Čudars.