Vēstniece: Latvijas un Izraēlas tirdzniecības attiecībām ir liels potenciāls

0

Tirdzniecības attiecības starp Latviju un Izraēlu raksturojamas kā labas, taču tām ir liels potenciāls attīstīties, intervijā aģentūrai LETA teica Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sade. Viņa pieļāva, ka tirdzniecības dinamikas attīstību apgrūtina lielais attālums starp abām valstīm, kā arī tas, ka vairākas pasaules valstis arvien biežāk lūkojas Austrumu virzienā. Vēstniece uzsvēra, ka Izraēlai ir tuvas Rietumu vērtības un ASV prezidenta Donalda Trampa solis atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu bijis ļoti zīmīgs. Viņa norādīja, ka Izraēla vairāk koncentrējas uz iekšpolitisko jautājumu risināšanu, bet tādiem jautājumiem kā, piemēram, Sīrijas konflikts, rūpīgi seko no malas.

Vai Izraēla izjūt sevi kā daļu no Rietumu pasaules? Cik tuvas tai ir Rietumu vērtības?

Izraēla noteikti ir daļa no Rietumu pasaules un tai ir tuvas Rietumu vērtības, tostarp kultūras, politiskās un ekonomiskās vērtības, kā arī cieša sadarbība ar daudzām valstīm. Tomēr jāatceras, ka Izraēla ir unikāla un izceļas citu valstu vidū jau kopš tās izveidošanas. Valsts bieži bijusi iesaistīta karos, un nereti eksistējusi spriedze uz valsts robežām. Vairāk nekā citas valstis tā koncentrējas uz savu iekšpolitiku un attiecībām ar tuvajiem kaimiņiem, ne tik daudz uz sadarbību ļoti plašā spektrā. Tas, protams, nenozīmē, ka tiek ignorēts tas, kas notiek citviet pasaulē. Vēlamies, lai Rietumu pasaule būtu mierīga. Katrai valstij, pirmkārt, jārūpējas par savām iekšpolitikas problēmām, savu integritāti, robežām un tiesībām funkcionēt kā neatkarīgai valstij.

Tomēr, vai, ņemot vērā potenciālo konfrontāciju Sīrijā starp ASV un Krieviju, ir viegli palikt malā un tajā netikt iesaistītiem?

Izraēla nepiedalās Sīrijas karā, bet vienmēr atbild, ja valsts tiek apdraudēta. Nevar teikt, ka Izraēla ir pilnībā attālināta no notikumiem Sīrijā. Vienlaikus Izraēla iesaistās tikai tad, ja kāds reāli apdraud valsti, citādāk – nekāda intervence neseko.

Notikumi pasaulē kopumā, īpaši Tuvajos Austrumos, mēdz attīstīties tādos virzienos, kādus nereti nav iespējams paredzēt, tādēļ labāk būt ļoti piesardzīgiem un sekot notikumu attīstībai, vienlaikus nodrošinot, ka savas valsts intereses, integritāte un drošība ir pasargāta. Sīrijas konfliktā ierautas dažādas nācijas un varas, kuras iesaistītas sarežģītās situācijās arī citviet pasaulē, taču Izraēlas galvenās bažas ir par to, lai nerastos nevajadzīga spriedze un saspīlējumi ar kādu no šīm valstīm. Tāpat cenšamies neiesaistīties tajā, kas notiek Sīrijā, un necenšamies izlemt Sīrijas nākotni, bet gan rūpīgi sekojam notikumu attīstībai no malas, vienlaikus cerot, ka problēma atrisināsies – visi bēgļi būs spējīgi atgriezties atpakaļ un šī valsts šiem cilvēkiem atkal būs droša vieta.

Mūsu interesēs arī ir, lai mēs netiktu ierauti šajā konfliktā, jo daļa no karadarbības notiek arī otrpus Izraēlas ziemeļu robežai, un pagaidām mums šajā ziņā sokas labi. Tas, ko mēs aptuveni trīs gadus darām saistībā ar Sīrijas konfliktu, ir ievainoto sīriešu, gan civiliedzīvotāju, gan karadarbībā iesaistīto, ārstēšana. Sākotnēji daudzi no šiem cilvēkiem baidījās tuvoties Izraēlas robežai, tomēr šobrīd daudzi no ievainotajiem nāk līdz robežai, kur mūsu karavīri viņus paņem un aizved līdz slimnīcām Izraēlas teritorijā. Šajā laikā aptuveni 5000 sīriešu ir tikuši aprūpēti Izraēlā. Nereti nepieciešama arī aprūpe, kas nav saistīta ar karadarbības laikā gūtajām traumām, jo Sīrijā vairs nav pieejami medicīniskie pakalpojumi. Gada sākumā viesojos Izraēlā un kopā ar ASV nevalstiskajām organizācijām, Izraēlas armiju un bijušajiem Sīrijas iedzīvotājiem apmeklējām Izraēlas ziemeļus, lai novērtētu situāciju. Ziedojām naudu, lai Sīrijas dienvidos uzceltu nelielu slimnīcu un sievietēm no Sīrijas būtu kur dzemdēt bērnus.

Kā Trampa lēmums atzīt Jeruzalemi par Izreālas galvaspilsētu un pārcelt uz turieni vēstniecību ietekmē drošību un stabilitāti reģionā?

Katrai valstij un nācijai ir tiesības noteikt par galvaspilsētu vietu, kuru tā uzskata par atbilstošu. Ja rīt nolemsiet Latvijas galvaspilsētu pārcelt uz Liepāju vai citur, tad neviens neiebildīs, jo tas ir Latvijas lēmums. Tomēr Izraēlas gadījumā, nezinu kāpēc, mēs tiekam izaicināti, un tiek norādīts, kur Izraēlas galvaspilsētai būtu jāatrodas. Izraēlas galvaspilsēta vienmēr ir bijusi Jeruzaleme, jau pirms Bībeles laikiem tā ir svētākā vieta ebrejiem. Mums ir tiesības izlemt, kur ir mūsu galvaspilsēta. Tas ir kas nedzirdēts, ka cilvēki apšauba mūsu tiesības to izlemt.

Attiecībā uz Trampa lēmumu jāsaka, ka tas ir ļoti zīmīgi, jo viņš ir atzinis to, kam vispār nevajadzētu būt apspriežamam jautājumam. Lai panāktu attiecību noregulējumu ar Palestīnu un veicinātu miera procesu starp Izraēlu un palestīniešiem, viņiem jāatzīst mūsu tiesības būt par ebreju valsti un to, ka Izraēlas galvaspilsēta ir Jeruzaleme, kā arī jāpieņem un jāizprot vēsturiskā ebreju saikne ar šo pilsētu. Tas ir pamats tālākām sarunām ar Palestīnu.

Liels skaits Izraēlas iedzīvotāju skatās krievu valodā raidošos televīzijas kanālus, kuros tiek stāstīts arī par Baltijas valstīm. Vai Izraēlā ir daudz cilvēku, kas tic Krievijas propagandai par Latviju?

Nedomāju, ka Izraēlā tā ir problēma. Domāju, ka aptuveni sestā daļa iedzīvotāju ir bijušie PSRS iedzīvotāji. Daži no viņiem Izraēlā ieradās 60.gados vai 70.gados, un šie cilvēki ir pilnībā integrējušies, bet daudzi ieradās arī 90.gadu sākumā, kad PSRS bruka. Liela daļa šo cilvēku, kas iepriekš dzīvojuši PSRS, iespējams, izņemot vecāka gadagājuma cilvēkus, patērē Izraēlas medijus, ir ļoti patriotiski un jūtas iesaistīti tajā, kas notiek Izraēlā. Domāju, ka liela daļa jūtas integrēti un saprot valodu. Tāpat lielākā daļa no šiem cilvēkiem interesējas galvenokārt par norisēm Izraēlā, ne tik ļoti par to, kas notiek kaut kur tālu citviet pasaulē. Lielākoties, izņemot vienu stundu dienā, viss medijos stāstītais ir par valsts iekšpolitiku un Izraēlas problēmām.

Protams, daļa patērē krievu televīzijas kanālus, pārsvarā skatoties šovus vai vecas filmas, tāpat ir arī vietējās avīzes krievu valodā, tomēr to skaits ir mazinājies, jo arvien vairāk šo cilvēku lasa ivritā. Pastāv viens Izraēlas televīzijas kanāls, kas raida krievu valodā, lai gan nevaru pateikt, cik daudz cilvēku to skatās. Kopumā nedomāju, ka Krievijas mediji rada būtisku ietekmi. Izglītoti cilvēki labi saprot, kas notiek Latvijā un Baltijā, saprot vēsturi. Ir daļa cilvēku Izraēlā, kas ir satraukti par neonacismu, un tie nav tikai krievu valodā runājoši. Daļa cilvēku varbūt īsti nepārzina vēsturi, tādēļ rodas nepareizs priekšstats.

Man ir arī daži draugi, kas teikuši, ka 16.martā Latvijā soļo neonacisti un tādēļ labāk uz Latviju nebraukt. Bet es viņiem cenšos paskaidrot, ka Latvijas vēsture nav tik vienkārša kā balts un melns. Arī Izraēlā un kopumā nekas nav balts un melns, jo, domājot tādās kategorijās, nav iespējams saskatīt patiesību.

Vai šobrīd Izraēlas kompānijām pastāv kāda sadarbība ar Latviju aizsardzības un drošības jomā?

Domāju, ka Izraēlas kompānijas būtu priecīgas sadarboties, jo tas vienmēr ir labi biznesam. Tomēr šobrīd vienīgā sadarbība, par ko esmu lietas kursā, ir nesen noslēgtais vairāku miljonu eiro vērtais līgums par prettanku raķešu sistēmu “Spike” iegādi, kas ražotas Izraēlā. Tās ir ļoti labas raķetes, kas tiek lietotas daudz kur pasaulē, tostarp NATO spēkos. Izraēlas kompānijas, ne tikai tās, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, ne vienmēr koncentrē skatu uz Ziemeļeiropu, tādēļ ir potenciāls sadarbībai. Vienlaikus Latvijai jāsaprot, ko tieši tā vēlas un kas tai nepieciešams, un tad var atrast sadarbības partnerus Izraēlā, kas to labprāt piegādātu.

Runājot par Latvijas un Izraēlas divpusējām attiecībām, puses šogad atzīmē diplomātisko attiecību dibināšanas 25.gadadienu. Kā šo gadu laikā ir attīstījušās abu valstu divpusējās attiecības?

Divpusējās attiecības starp Izraēlu un Latviju praktiski sākās no nulles 90.gadu sākumā, jo atšķirībā no citām valstīm Izraēlai ar Latviju iepriekš nebija nekādu saišu, jo Latvija bija PSRS sastāvā. 90.gadu sākumā beidzot atvērām šeit vēstniecību, kas nekad Latvijā nebija atradusies, jo, piemēram, 1918.gadā tādas Izraēlas valsts vēl nemaz nebija. Mēs savstarpējās attiecības esam veidojuši no nulles un esam tās attīstījuši ļoti labi. Divpusējās attiecības ir stipras, labas un atvērtas, tostarp ar Latvijas valdību un Latvijas augstajām amatpersonām. Protams, starp Izraēlu un Latviju varbūt nav tik tuvu attiecību kā ar ASV vai Ziemeļvalstīm, nevarētu teikt, ka bieži notiktu arī augsta līmeņa vizīšu apmaiņa, tomēr attiecības kopumā es raksturotu kā ļoti labas. Uz Izraēlu pēdējo divu trīs gadu laikā no Latvijas jau bijušas vairākas vizītes, un arī turpmāk tādas ir plānotas. Diemžēl jāsaka, ka augsta līmeņa vizītes no Izraēlas pagaidām nav bijušas tik intensīvas, tomēr ceru, ka nākamgad viena vai vairākas vizītes varētu notikt.

Izraēla ir tik aizņemta ar to, kas notiek valsts iekšienē un pie tās robežām, ka kopumā vizīšu skaits no Izraēlas uz citām tālākām valstīm nav īpaši liels. Pirms dažiem gadiem Izraēlas vēstniecība pārraudzīja visas trīs Baltijas valstis, taču šobrīd strādājam tikai saistībā ar Latviju, līdz ar to varam vairāk koncentrēties sadarbībai ar jums. Šī vēstniecības darbības lauka koncentrēšana nesusi augļus kultūras sadarbībā, ekonomikas attiecībās un citās jomās.

Kad gaidāmas nākamās Latvijas-Izraēlas politiskās konsultācijas? Ko to laikā plānots apspriest?

Šobrīd vēl nav konkrēta datuma politisko konsultāciju norisei, un, iespējams, tās varētu notikt jūnijā, taču tieši tad plānota ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) vizīte Izraēlā, tādēļ politisko konsultāciju laiks vēl varētu mainīties. Vēl viens dialogs, kas starp abām valstīm ir sākts salīdzinoši nesen, ir trīs Baltijas valstu un Izraēlas politisko direktoru tikšanās, kas līdz šim notikušas trīs reizes. Reizi gadā notiek šāda tikšanās, lai visas puses apmainītos ar svarīgiem viedokļiem par notikumiem Izraēlā un Baltijas reģionā.

Kā jūs raksturotu Latvijas un Izraēlas tirdzniecības attiecības?

Kopumā tirdzniecības attiecības starp abām valstīm es raksturotu kā labas, bet ne pietiekami labas. Tas ir tādēļ, ka apjomi ir salīdzinoši nelieli. No Latvijas lielāko daļu eksporta veido kokmateriāli un pārtika, bet no Izraēlas pārtika un ķīmikālijas. Domāju, ka nepieciešams strādāt pie ciešākām tirdzniecības attiecībām, lai apjomu ievērojami palielinātu.

Kādēļ tirdzniecības dinamika starp Latviju un Izraēlu nav tik veiksmīga? Vai tas ir ģeogrāfijas vai salīdzinoši nelielā vizīšu skaita dēļ?

Nedomāju, ka tam ir sakars ar vizītēm, bet domāju, ka tam varētu būt ģeogrāfiska ietekme. Izraēla ir diezgan tālu no Latvijas, un ne vienmēr Izraēlas iedzīvotāji zina pietiekami daudz par Latviju. Varbūt abas puses pietiekami nestrādā šajā ziņā. Tāpat tirgus ir relatīvi mazs, un abas valstis vairāk fokusējas uz lielāku tirgu, piemēram, Vācijā, ASV vai Ķīnā. Arvien vairāk valstis sāk lūkoties Austrumu virzienā, uz Ķīnas un Indijas tirgu. Domāju, ka abām pusēm nepieciešams attīstīt biznesa attiecības, jo šajā jomā ir liels potenciāls.

Kā attīstījusies Latvijas un Izraēlas sadarbība izglītības un zinātnes jomā?

Arī šajā jomā attiecības attīstās. Pēdējā gada laikā arvien aktīvāk tiek izmantota “Erasmus+” programma. Bijušas vairākas Izraēlas profesoru vizītes uz Latviju, izglītojot studentus, piemēram, par kultūru un arhitektūru. Vizītes gaidāmas arī turpmāk. Tāpat izglītības jomā svarīgu vietu ieņem holokausta izglītība. Šajā ziņā mums ir ļoti laba sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju. Pastāv iespējas arī Latvijas studentiem, kas uz trim mēnešiem vasarā var doties uz Izraēlu studēt ivritu vai vienu akadēmisko studiju gadu studēt jebko, ko viņi vēlas, izņemot medicīnu.

Kāda ir abu valstu sadarbība holokausta izglītībā, pētniecībā un piemiņā? Kāda ir Latvijas sabiedrības izpratne par holokausta notikumiem?

Esmu priecīga, ka daudzos ar holokaustu saistītos pasākumos esam bijuši iesaistīti. Šajā jomā mums ir ļoti laba sadarbība ar Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrijām. Katru gadu aptuveni 25 skolotāji dodas uz Izraēlu, kur apgūst, kā precīzāk un kvalitatīvāk mācīt skolēniem par holokaustu. Daudzi no viņiem atgriežas ne tikai daudz zinošāki par holokaustu, Izraēlas kultūru un vēsturi, bet arī apguvuši jaunus un interesantus veidus, kā pasniegt savus priekšmetus. Pēc šīs programmas viņi nereti pat sniedz seminārus citiem skolotājiem par apgūto Izraēlā.

Tāpat saistībā ar šo tematu norisinās dažādas izstādes Latvijā, piemēram, par diplomātiem pasaules vietās, kas glābuši ebrejus. Holokausta piemiņas pasākumos regulāri ierodas arī augsta līmeņa Latvijas amatpersonas. Pēdējos gados īpašu uzmanību esam pievērsuši tieši aktivitātēm 27.janvārī, kad pasaulē atzīmē Starptautisko holokausta piemiņas dienu. Tāpat tiek uzstādīti jauni pieminekļi un atjaunotas arī kapu vietas. Domāju, saistībā ar šo tematu notiek diezgan daudz aktivitāšu un lietas noris pareizā virzienā. Cilvēki kļūst arvien izglītotāki un atvērtāki, īpaši jaunā paaudze.

Vai Latvijas ebreju kopienas piederība šai valstij ir spēcīga?

Ebreju kopiena Latvijā nav liela, bet, ja salīdzina ar dažām citām valstīm, tad varētu teikt, ka tā tomēr ir ievērojama. Es to raksturotu kā ļoti patriotisku kopienu. Kad saku patriotiska, domāju par Latviju, jo domāju, ka šīs kopienas pārstāvji sevi jūt kā Latvijas pilsoņus, viņi mīl Latviju, ir daļa no tās, vēlas iesaistīties sabiedriskās norisēs un vēlas, lai ekonomika aug. Cik man zināms, kad Latvija centās atgūt savu neatkarību, daudzi ebreji aktīvi iesaistījās šajos notikumos. Viņiem ir saknes Izraēlā un simpātijas pret Izraēlu, tomēr, pirmkārt, viņi uzskata sevi par tās valsts pilsoņiem, kurā viņi dzīvo.

Vai šogad plānoti kādi īpaši izceļami, ar Izraēlas kultūru saistīti notikumi Latvijā?

Iespējas ir ierobežotas, jo vēstniecība nav liela, tomēr ir vairāki pasākumi. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija aplūkojama Latvijā dzimušo brāļu Šamiru daiļradi atspoguļojošā izstāde “Neatkarība”, kas tagad ir aplūkojama arī Liepājā. Izstādē var aplūkot brāļu, kuri dzimuši Liepājā un uzauguši Rīgā, daiļradi. Viņi Rīgā atvēra dizaina studiju un izstrādāja Izraēlas naudaszīmju, monētu un medaļu dizainus, Izraēlas valsts emblēmu. Tāpat viņi strādāja pie pieminekļa kritušajiem ebreju karavīriem, kas cīnījās par Latvijas neatkarību 1918.gadā.

Vēl būs arī izstāde un meistarklases saistībā ar Izraēlas tradicionālo virtuvi. Tāpat esam aktīvi dažādu festivālu laikā, Latvijā viesojušies vairāki dīdžeji no Izraēlas. Latvijā tiek izrādītas arī dažādas Izraēlas filmas un notiek sadarbība ar biedrību “Dakteris Klauns”. Nesen piedalījāmies arī 23.Baleta festivālā, un laika gaitā latviešu valodā ir pārtulkoti Izraēlas autoru darbi, tostarp saistībā ar holokaustu.

Varbūt nespējam bieži sarīkot grandiozus notikumus, tomēr ar tiem resursiem, kas mums ir pieejami, domāju spējam paveikt labu darbu.