Ždanoka: LKS netiks likvidēta un arī Mamikins turpinās strādāt

0

Neskatoties uz Latvijas Krievu savienības (LKS) kārtējo neveiksmi un neiekļūšanu 13.Saeimā, partija negrasās pašlikvidēties un turpinās strādāt, intervijā aģentūrai LETA paziņoja partijas līdere Tatjana Ždanoka. Viņa par viltus ziņām nodēvēja cita LKS redzama politiķa Andreja Mamikina paziņojumu par punkta likšanu politiskajai karjerai. LKS nopietni gatavošoties pēc nepilna gada gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bet vēl netiek atklāts, vai tajās piedalīsies arī pati Ždanoka. Pēc politiķes vārdiem, LKS esot pārspīlēti dēvēt par “Kremļa roku”. “Ja tas tā būtu, mūsu reklāmas iespējas būtu daudz plašākas, bet LKS budžets ir ļoti pieticīgs,” sūkstījās Ždanoka.

Kā jūs vērtējat 13.Saeimas vēlēšanu iznākumu?

Pirmkārt, gribu uzsvērt, ka 13.Saeimas vēlēšanas nevar uzskatīt par demokrātiskām, jo tajās atkal bija liegts piedalīties nepilsoņiem, kas ir 12% iedzīvotāju. Viņi arī ir nodokļu maksātāji, bet ar viņu samaksātajiem nodokļiem rīkojas cilvēki, kurus nepilsoņi nevar ietekmēt. Latvijā ir arī ļoti dīvaini politiski ierobežojumi, saskaņā ar kuriem vairāki pilsoņi, arī es, nevarēja kandidēt vēlēšanās. Ja nebūtu LKS, izlasot pārējo 15 partiju priekšvēlēšanu programmas, varēja rasties iespaids, ka vēlēšanās runa nebija par Latviju, kas faktiski ir divu kopienu valsts, kurā pēc 2011.gada datiem 37% iedzīvotāju ģimenēs runā krievu valodā. Tikai LKS priekšvēlēšanu programmā bija uzsvērts, ka krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji grib līdztiesību, lai varētu attīstīties mūsu kultūra, mūsu valoda, lai to varētu nodot tālāk nākamajām paaudzēm, kas ir rakstīts Latvijai saistošajos starptautiskajos dokumentos. Dīvaini bija arī tas, ka no partiju programmām gandrīz nevarēja saprast, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, ko mūsu valsts domā par ES pārmaiņām, par to, cik tālu var iet tās koplēmumos, kādiem jautājumiem arī turpmāk jāpaliek dalībvalstu kompetencē. Par to citas partijas savās priekšvēlēšanu programmās gandrīz neko nerunāja. Starp partijām, kas piedalījās 13.Saeimas vēlēšanās, nav būtisku atšķirību to sociālajās programmās, grūti noteikt, vai konkrētā partija ir kreisi vai labēji noskaņota. Latvijā ir tādas partiju apvienības, kādas nekur citur Eiropā neeksistē. Piemēram, sociāldemokrāti kopā ar kristīgajiem, zemnieki kopā ar zaļajiem. Eiropā sevišķi brīnās par zemnieku un zaļo savienību, jo zaļie parasti ir kreisie, bet zemnieki – konservatīvie. Tā ir visās “vecajās” Eiropas valstīs. Kad sociāldemokrāti vēlēšanās startē kopā ar kristīgajiem demokrātiem, tas ir vēl trakāk. Latvijā ir arī tādas partijas, par kurām vispār nevar saprast, kādu ideoloģiju tās pārstāv. Galu galā sanāca tā, ka 13.Saeimā ir ievēlēti tie paši “vēži”, tikai citos uzvalkos.

Runājot par jaunās valdības veidošanu, manuprāt, ir iespējami vismaz divi varianti. Viens variants – nākamo valdību veidos piecas partijas no septiņām ievēlētajām, izņemot “Saskaņu” un “KPV LV”. Otrs variants var būt kaut kāds cits un vēl jāskatās, kas tur var sanākt. Nesen tika atzīmēta Latvijas Tautas frontes (LTF) 30.gadadiena. Kad tika veidota LTF, bija runa, ka pēc desmit gadiem Latvijā dzīvosim kā Somijā vai kā Dānijā. Ne Somijā, ne Dānijā naudai nav tik šausmīgi lielas ietekmes uz vēlēšanu iznākumu, kā tas ir mūsu valstī. Piemēram, Dānijā avīzes vispār nedrīkst izvietot politiskās reklāmas materiālus. Partijas drīkst izplatīt reklāmas materiālus tikai skrejlapās un pašu izdotajās avīzēs. Ir ierobežojumi arī partiju vizuālajai reklāmai – visām reklāmām jābūt vienādā izmērā. Vienāda pieeja visām partijām ir noteikta arī reklāmai elektroniskajos masu saziņas līdzekļos. Latvijā pirmsvēlēšanu laikā reklāmas tēriņos bija milzīga starpība starp bagātajām un nabagajām partijām. Interesanti būtu noskaidrot, no kurienes nāk līdzekļi tām bagātajām partijām.

Kā vērtējat LKS rezultātus 13.Saeimas vēlēšanās?

Tā nauda, ko mēs ieguldījām priekšvēlēšanu kampaņā, pamatā tika izlietota masu pasākumu organizēšanai gan pirms oficiālās vēlēšanu kampaņas, gan pēc, jo saskaņā ar likumu katrs gājiens, sapulce vai mītiņš tiek uzskatīts par priekšvēlēšanu pasākumu, lai arī tajā tika runāts par plašāku jautājumu loku, kas skar mazākumtautību skolēnu izglītību. Mums tiek pārmests, ka LKS ir “Kremļa roka”. Ja tas tā būtu, mūsu reklāmas iespējas būtu daudz plašākas. LKS budžets ir ļoti pieticīgs, tas sastāv pārsvarā no vienas bijušās un divu esošo Eiropas Parlamenta deputātu ziedojumiem. Lielu daļu LKS budžeta līdzekļu iztērējām 15.septembra akcijai. Mums pietrūka līdzekļu, lai sarīkotu vēl kādas akcijas LKS programmatisko nostāju atbalstam. Savu nostāju varējām izklāstīt tikai vietējā radio Daugavpilī. Ja būtu iespēja realizēt pilnvērtīgu priekšvēlēšanu kampaņu, domāju, ka LKS iegūtu ne tikai esošos 3,2% vēlētāju balsu, bet arī trūkstošās balsis iekļūšanai Saeimā.

LKS ir pārsniegusi 2% līmeni un līdz ar to tikusi pie finansējuma no valsts budžeta. Ko tas nozīmē partijas tālākai pastāvēšanai?

Jā, to mēs izdarījām, un LKS turpmāko četru gadu laikā kā atbalstu no valsts budžeta saņems apmēram 80 000 eiro. Tā ir apmēram tikpat liela summa, kādu mēs iztērējām priekšvēlēšanu kampaņai. Jautājums par to, ka pēc neiekļūšanas parlamentā LKS varētu pašlikvidēties, nepastāv. Mēs turpināsim strādāt.

Kāda, jūsuprāt, būs nākamā valdība? Vai tajā atradīsies vieta arī “Saskaņai”?

“Saskaņas” sponsori, protams, cer uz to, ka tā būs koalīcijā, ka sadarbība izvērtīsies ar partiju “KPV LV”, kuras līderis Artuss Kaimiņš paziņoja, ka runās ar “Saskaņu”, bet viņa partijai “sarkanās līnijas” ir izglītība mazākumtautību valodās. Kaimiņš uzsvēra, ka “KPV LV” uzskata, ka visās valsts finansētajās izglītības iestādēs mācībām jānotiek valsts valodā. “Saskaņai” priekšvēlēšanu programmā nostāja mazākumtautību izglītības jomā ir formulēta ļoti nenoteikti, partijas līderu izteicieni latviešu un krievu presē bija visai atšķirīgi. Drīz kļūs skaidrs, vai “Saskaņa” būs gatava ieiet “KPV LV” “sarkanajās līnijās” un atteikties no prasības par mācību saglabāšanu skolās krievu valodā. Man ir pilnīgi vienalga, kurš būs premjers. Galvenais, ka nekas valstī nemainīsies, jo partijas, kas līdz vēlēšanām lamāja viena otru līdz rupjībām, tagad strādās kopā. Tur neko nemainīs ne Aldis Gobzems, ne Juta Strīķe, kura vārdos it kā cīnās pret korupciju, bet tagad ir gatava strādāt kopā ar tiem, kurus vainoja korupcijas atbalstīšanā.

Vai ir attaisnojusies jūsu aiziešana no Eiropas Parlamenta (EP) un pievēršanās Latvijas politikai?

Neviens no Latvijas politiķiem nerunā par ES principiālajām lietām – kas turpmāk tiks regulēts centralizēti no Briseles un kas paliks dalībvalstu kompetencē. Man liekas, ka ES ir jāmainās, ir jārealizē tās dibināšanas līgumā noteiktais, ka tā ir ne tikai brīva preču, kapitāla un darbaspēka kustība, bet arī sociāla savienība. Realitātē sociālā joma ES līmenī nemaz nav noregulēta, dalībvalstīs ir ļoti lielas atšķirības algu, pensiju un pabalstu ziņā. Šajā EP sasaukumā es strādāju Sociālo lietu un nodarbinātības komitejā. Mēs mēģinājām ievest kaut kādas kopējas normas, piemēram, noteikt minimālo ienākumu – 60% no vidējās algas valstī uz cilvēku. Ienākums tiktu rēķināts visai ģimenei kopumā, ņemot vērā ne tikai darba algu, bet arī pensiju, stipendiju, pabalstus un citus ienākumus. Latvijā ģimenes minimālajam ienākumam būtu jābūt 600 eiro uz cilvēku. Ja tas būtu noteikts ES direktīvā, Latvijai tas būtu jāizpilda. Latvijā vidējā alga ir pietiekami liela – apmēram 1000 eiro, bet tā veidojas pamatā no ierēdņu algām. LKS savā priekšvēlēšanu programmā solīja – samazināt plaisu starp darba samaksu dažādām sabiedriskā sektora darbinieku kategorijām, pārskatot ierēdņu algu sistēmu un piesaistot tās nevis vidējai, bet minimālajai darba algai, pielietojot koeficientus. Zviedrijā, piemēram, starpība starp vairāk atalgotiem un mazāk atalgotiem ir tikai trīs reizes. Harmonizēt atalgojumu ES neizdevās, jo labējās partijas to nobloķēja. Drīzumā EP pieņems tikai direktīvu par pabalstiem, kas centīsies vienādot bērnu piedzimšanas un kopšanas pabalstus dalībvalstīs. Latvijā diemžēl tiek izteikti daudzi populistiski priekšlikumi sociālajā jomā. Piemēram, “Saskaņa” rosina likvidēt pensiju otro līmeni. Tas nozīmē, ka tiktu palielinātas esošās pensijas uz nākamo pensionāru rēķina. Tas būtu galīgi netaisnīgi. LKS rosināja ieviest nodokļu atvieglojumus, piemēram, atbrīvot uz pieciem gadiem no uzņēmuma ienākuma nodokļa uzņēmumus, kas nodrošina nodarbinātību Latgales, kā arī dotēto pašvaldību citos Latvijas reģionos iedzīvotājiem.

Cik sekmīga ir bijusi LKS cīņa par krievu mācību valodas saglabāšanu? Vai valdība ir ņēmusi vērā jūsu rīkotās manifestācijas?

LKS ir saņēmusi pārmetumus par to, ka tā ir “viena jautājuma partija” – cīnās par krievu valodas lomas saglabāšanu. Mēs piekrītam, ka jautājums par krievu valodas lomas saglabāšanu ir mūsu prioritāte. Mūsu priekšvēlēšanu programmā ir teikts, ka, darbojoties Saeimā, LKS sekmēs ierobežojumu atcelšanu krievu valodas lietošanai izglītībā, valsts pārvaldē un ekonomikā. LKS piedāvāja ieviest visās Latvijas skolās obligātu krievu valodas mācīšanu, kā arī atteikties no naudas sodiem par nepietiekamām latviešu valodas zināšanām. Mēs uzskatām, – ja nebūs iespējas Latvijas krieviem iegūt izglītību dzimtajā valodā, no mūsu valsts aizbrauks vēl daudz vairāk cilvēku. Tiks traucēta valsts attīstība, jo augstākā izglītība krievu valodā varētu kļūt par vienu no Latvijas eksporta nozarēm. Mūsu augstskolās krievu valodā ļoti labprāt studētu jaunieši no NVS valstīm, iegūstot Eiropas Savienības valsts diplomu. LKS arī piedāvā nepilsoņu institūta likvidāciju, reģistrējot visus nepilsoņus kā Latvijas pilsoņus. Solījumi par pilsonību visiem iedzīvotājiem, tāpat kā izglītības nodrošināšana mazākumtautību valodās, tika doti pirms 30 gadiem, kad tika dibināta LTF un sākās cīņa par Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu. Toreiz ļoti daudz ebreju tautības zinātnieku pārcēlās uz dzīvi ASV, Kanādā un Izraēlā, jo sajuta, ka valstī briest radikālas pārmaiņas. Toreiz Latvija pazaudēja daudz smadzeņu un turpināja tās zaudēt katru gadu. Iespējams, ka kādam šķiet, ka tas ir labi, ka Latvijai ir vajadzīgi nevis domājoši jaunieši, bet paklausīgi auni, kas būs migranti, viņi tikai strādās un neuzdos jautājumus. Tagad daudzi pirmspensijas vecuma skolotāji ir spiesti aiziet no darba skolās, jo viņu latviešu valodas zināšanas nav perfektas. Mēs zaudējam smadzenes, kuras izglītībā ir grūti aizvietot. Nesaprotu, kāpēc ir nepieciešams, lai cienījams krievu tautības pedagogs skaidrotu krievu tautības bērniem matemātiku un fiziku sliktā latviešu valodā. Vai tas ir vajadzīgs latviešiem pašiem? Ja nu vienīgi tā ir latviešu atriebība par padomju gados piedzīvoto rusifikāciju. Bet atcerēsimies tikumības zelta likumu – nedari citam to, ko tu negribi, lai dara tev. Kāpēc vajag ieviest krievu bērniem piespiedu izglītību latviešu valodā? Tie, kas vēlas un var, sevišķi bērni no jauktajām ģimenēm, labprāt mācās latviešu skolās. Bet atcerēsimies, ka daudziem bērniem ir attīstības aizture, viņi pat savā dzimtajā valodā sāk runāt vairākus gadus vēlāk. Logopēdi saka, ka tādiem bērniem nedrīkst bērnudārzā likt mācīties svešvalodā. LKS vēlas, lai tiktu garantētas tiesības bērniem no ģimenēm, kurās runā krieviski, Latvijā izglītoties viņu dzimtajā valodā.

Vai LKS turpinās savas publiskās aktivitātes par krievu valodas lomas saglabāšanu skolās un sabiedrības dzīvē?

Protams, mēs turpināsim savu cīņu, bet vispirms paskatīsimies, ko darīs 13.Saeimā ievēlētie “Saskaņas” deputāti, jo viņus ievēlēja pārsvarā krievu valodā runājošie Latvijas iedzīvotāji. Rīgā “Saskaņa” saņēma apmēram astoņas reizes vairāk balsu nekā LKS. “Saskaņas” deputātiem tagad ir jāstrādā, lai attaisnotu krievvalodīgo vēlētāju doto uzticību. Tā ir liela frakcija, kas var izmantot daudzas iespējas, piemēram, vērsties Satversmes tiesā, nerunājot jau par deputātu jautājumiem un pieprasījumiem valdībai. Pirms turpmāko akciju plānošanas mēs gribam arī pavērot, kāda būs jaunā valdība, kurš būs izglītības ministrs, kāds būs jaunās koalīcijas līgums. LKS cilvēki ļoti aktīvi darbojas dažādās sabiedriskās organizācijās, viena no tām ir Latvijas Cilvēktiesību komiteja, kas cīnās par mazākumtautību tiesībām arī starptautiskā mērogā. Piemēram, mūsu aktīvists Aleksandrs Kuzmins nesen Briselē piedalījās Eiropas tradicionālo minoritāšu organizāciju apvienības konferencē (FUEN – Federal Union of European Nationalities), kas veica kampaņu, savācot miljonu ES pilsoņu parakstu. Tagad ar Eiropas Komisiju notiek sarunas par to, kuras no minoritāšu iniciatīvām var tikt pieņemtas ES līmenī, lai mazākumtautību pārstāvjiem būtu tiesības izmantot savu valodu, attīstīt savu kultūru. Augustā Ženēvā Kuzmins piedalījās ANO Komitejas par rasu diskriminācijas izskaušanu sesijā. Tās noslēgumā Latvijai tika dotas ļoti nopietnas rekomendācijas, kuras pārsvarā sakrita ar alternatīvo ziņojumu, ko bija sagatavojusi Latvijas Cilvēktiesību komiteja. Tur melns uz balta ir rakstīts, ka jāatceļ tās izmaiņas Izglītības likumā, kas samazina iespējas minoritātēm mācīties dzimtajā valodā. Mēs ļoti ceram uz starptautisko spiedienu šajā jautājumā. Izglītības likuma grozījumi, kurus ir pieņēmusi Saeima, ir krasā pretrunā ar ES normām, tādu noteikumu nav nevienā citā savienības dalībvalstī, tur tā nerīkojas ar nacionālo minoritāšu skolām.

Nākamgad ir EP vēlēšanas. Vai LKS tajās piedalīsies un jūs pati kandidēsiet? Andrejs Mamikins pēc Saeimas vēlēšanām paziņoja, ka it kā aiziet no politikas.

Mamikina paziņojums “Facebook” bija tipiska viltus ziņa, kas sacerēta, lai izzondētu cilvēku reakciju. Gan Mamikins, gan partijas pašreizējais pārstāvis EP Miroslavs Mitrofanovs ir ļoti talantīgi, zinoši un aktīvi politiķi. Mitrofanovs ir biologs pēc izglītības, absolvējis augstskolu vienā gadā ar Raimondu Vējoni. Vai es kandidēšu EP vēlēšanās – par to lems partija. Tagad par to runāt vēl ir par agru. Šis jautājums ir ļoti svarīgs. Es nezinu, kā mēs finansēsim EP priekšvēlēšanu kampaņu, jo patlaban visus līdzekļus ieguldām partijas biroja uzturēšanā un krievu mācību valodas akciju finansēšanā.

Satversmes tiesa apliecināja, ka jums joprojām ir liegta iespēja kandidēt Saeimas vēlēšanās. Vai šo lēmumu jau esat pārsūdzējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT)?

Nebija laika ar to nodarboties, jo visas pūles tika veltītas Saeimas priekšvēlēšanu kampaņai. Apgabaltiesas lēmums bija septembrī, man ir seši mēneši laika, lai iesniegtu sūdzību ECT. Visi tiesā iesniedzamie dokumenti ir jāiztulko angļu valodā. Mans advokāts ir no Lielbritānijas, viņš ir ļoti slavens Londonas universitātes profesors, kas ir uzvarējis vairākas lietas Strasbūrā.

 

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here